Sarunvārdnīca

lv Jautājumi – pagātne 2   »   pt Perguntas – passado 2

86 [astoņdesmit seši]

Jautājumi – pagātne 2

Jautājumi – pagātne 2

86 [oitenta e seis]

Perguntas – passado 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu portugāļu (PT) Spēlēt Vairāk
Kādu kaklasaiti tu nēsāji? Q-- -ra-ata é-que u--ste? Q__ g______ é q__ u______ Q-e g-a-a-a é q-e u-a-t-? ------------------------- Que gravata é que usaste? 0
Kādu mašīnu tu nopirki? Qu- c-r-o---q-e ---p---te? Q__ c____ é q__ c_________ Q-e c-r-o é q-e c-m-r-s-e- -------------------------- Que carro é que compraste? 0
Kādu avīzi tu abonēji? Que--ornal é -u---ss-na--e? Q__ j_____ é q__ a_________ Q-e j-r-a- é q-e a-s-n-s-e- --------------------------- Que jornal é que assinaste? 0
Ko Jūs redzējāt? Q--- é-q-e ---ê-v--? Q___ é q__ v___ v___ Q-e- é q-e v-c- v-u- -------------------- Quem é que você viu? 0
Ko Jūs satikāt? Q-e- é q-e-você -ncon--ou? Q___ é q__ v___ e_________ Q-e- é q-e v-c- e-c-n-r-u- -------------------------- Quem é que você encontrou? 0
Ko Jūs atpazināt? Q--- - ----voc- r-co------? Q___ é q__ v___ r__________ Q-e- é q-e v-c- r-c-n-e-e-? --------------------------- Quem é que você reconheceu? 0
Kad Jūs piecēlāties? Qu--d--- -u- você-se-le-a-t-u? Q_____ é q__ v___ s_ l________ Q-a-d- é q-e v-c- s- l-v-n-o-? ------------------------------ Quando é que você se levantou? 0
Kad Jūs sākāt? Quand- é--u--------omeçou? Q_____ é q__ v___ c_______ Q-a-d- é q-e v-c- c-m-ç-u- -------------------------- Quando é que você começou? 0
Kad Jūs beidzāt? Quan-o---q-e----- te-m-n--? Q_____ é q__ v___ t________ Q-a-d- é q-e v-c- t-r-i-o-? --------------------------- Quando é que você terminou? 0
Kāpēc Jūs pamodāties? Por--- --q----oc----o---u? P_____ é q__ v___ a_______ P-r-u- é q-e v-c- a-o-d-u- -------------------------- Porque é que você acordou? 0
Kāpēc Jūs kļuvāt par skolotāju? Po---e-------vo-ê ---- ----p-ofes---? P_____ é q__ v___ q___ s__ p_________ P-r-u- é q-e v-c- q-i- s-r p-o-e-s-r- ------------------------------------- Porque é que você quis ser professor? 0
Kāpēc Jūs paņēmāt taksometru? Por--- - q---vo-- apanh---um--áxi? P_____ é q__ v___ a______ u_ t____ P-r-u- é q-e v-c- a-a-h-u u- t-x-? ---------------------------------- Porque é que você apanhou um táxi? 0
No kurienes jūs atnācāt? De on-e é que----ê-veio? D_ o___ é q__ v___ v____ D- o-d- é q-e v-c- v-i-? ------------------------ De onde é que você veio? 0
Uz kurieni jūs aizgājāt? Par- ---- - --e vo-ê--oi? P___ o___ é q__ v___ f___ P-r- o-d- é q-e v-c- f-i- ------------------------- Para onde é que você foi? 0
Kur Jūs bijāt? O-de------ -ocê-e--eve? O___ é q__ v___ e______ O-d- é q-e v-c- e-t-v-? ----------------------- Onde é que você esteve? 0
Kam tu palīdzēji? Q-em - ----a----s--? Q___ é q__ a________ Q-e- é q-e a-u-a-t-? -------------------- Quem é que ajudaste? 0
Kam tu rakstīji? A--u-m - ----e-------te? A q___ é q__ e__________ A q-e- é q-e e-c-e-e-t-? ------------------------ A quem é que escreveste? 0
Kam tu atbildēji? A----m é---- r-sp-nd--t-? A q___ é q__ r___________ A q-e- é q-e r-s-o-d-s-e- ------------------------- A quem é que respondeste? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + portugāļu (PT) (1-100) MP3 portugāļu (PT) (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Divvalodība uzlabo dzirdi

Cilvēkiem, kuri ir divvalodīgi, ir labāka dzirde. Viņi var atšķirt dažādas skaņas daudz smalkāk. Pie tādā slēdziena nonākuši amerikāņu pētnieki. Pētnieki pārbaudīja vairākus tīņus. Daļa no testa subjektiem uzauguši divvalodīgā vidē. Šie tīņi runāja gan angliski, gan spāniski. Pārējie testa subjekti runaja tikai angliski. Jauniešiem bija jāklausas noteikta zilbe. Ta bija zilbe ‘da’. Ta neattiecās uz nevienu no valodām. Testa subjekti klausjās zilbi izmantojot austiņas. Tajā pašā laikā, ar elektrodiem tika mērīta viņu smadzeņu darbība. Pēc šī testa, jauniešiem bija jāklausas zilbe atkārtoti. Bet šajā reizē bez zilbes vēl bija fona trokšņi. Tās bija vairākas balsis, kas teica bezjēdzīgus teikumus. Divvalodīgie jauniešiem stingri reaģēja uz zilbi. Viņu smadzenes bija aktīvas. Viņi varēja atpazīt zilbi gan bez, gan ar fona trokšņiem. Vienvalodīgajiem jauniešiem negāja tik labi. Viņu dzirde nebija tik laba kā divvalodīgajiem testa subjektiem. Testa rezultāti pārsteidza pētniekus. Līdz šim bija zināms, ka muzikantiem ir īpaši laba dzirde. Bet izrādas, ka arī divvalodība trenē dzirdi. Divvalodīgi cilvēki pastāvīgi saskaras ar dažādām skaņām. Tādēļ to smadzenēm jaattīsta jaunas spējas. Tās mācas kā atšķirt dažādus lingvistiskus kairinājumus. Pētnieki tagad izmeklē, ka valoda ietekmē mūsu smadzenes. Iespejams, ka dzirde uzlabojas arī tad, kad apgūstam valodu vēlākos gados..