Sarunvārdnīca

lv Neliela saruna 1   »   pt Conversa 1

20 [divdesmit]

Neliela saruna 1

Neliela saruna 1

20 [vinte]

Conversa 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu portugāļu (PT) Spēlēt Vairāk
Lūdzu, iekārtojieties ērti! Est--a----o-ta-e! E_____ à v_______ E-t-j- à v-n-a-e- ----------------- Esteja à vontade! 0
Jūtieties kā mājās! Si-t--se--m -a--! S_______ e_ c____ S-n-a-s- e- c-s-! ----------------- Sinta-se em casa! 0
Ko Jūs vēlētos dzert? O---e-- ---------beb--? O q__ é q__ q___ b_____ O q-e é q-e q-e- b-b-r- ----------------------- O que é que quer beber? 0
Vai Jūs mīlat mūziku? G--ta--- m---c-? G____ d_ m______ G-s-a d- m-s-c-? ---------------- Gosta de música? 0
Man patīk klasiskā mūzika. Eu gosto -e mús--- c-á-si--. E_ g____ d_ m_____ c________ E- g-s-o d- m-s-c- c-á-s-c-. ---------------------------- Eu gosto de música clássica. 0
Te ir mani kompaktdiski. Aqu--est----s -eu- -D-. A___ e____ o_ m___ C___ A-u- e-t-o o- m-u- C-s- ----------------------- Aqui estão os meus CDs. 0
Vai Jūs spēlējat kādu mūzikas instrumentu? (V-c-- -oc- --g-m-in-tr-m---o? (_____ t___ a____ i___________ (-o-ê- t-c- a-g-m i-s-r-m-n-o- ------------------------------ (Você) toca algum instrumento? 0
Te ir mana ģitāra. A--- --tá a-m--ha g----rra. A___ e___ a m____ g________ A-u- e-t- a m-n-a g-i-a-r-. --------------------------- Aqui está a minha guitarra. 0
Vai Jūs labprāt dziedat? (V---- go-t---e-ca--ar? (_____ g____ d_ c______ (-o-ê- g-s-a d- c-n-a-? ----------------------- (Você) gosta de cantar? 0
Vai Jums ir bērni? (-o-ê) te--f-lhos? (_____ t__ f______ (-o-ê- t-m f-l-o-? ------------------ (Você) tem filhos? 0
Vai Jums ir suns? (--c---te- -- --o? (_____ t__ u_ c___ (-o-ê- t-m u- c-o- ------------------ (Você) tem um cão? 0
Vai Jums ir kaķis? (-ocê) --m u--ga-o? (_____ t__ u_ g____ (-o-ê- t-m u- g-t-? ------------------- (Você) tem um gato? 0
Te ir manas grāmatas. Aqui-e--ã-----m----livros. A___ e____ o_ m___ l______ A-u- e-t-o o- m-u- l-v-o-. -------------------------- Aqui estão os meus livros. 0
Es tieši pašlaik lasu šo grāmatu. E- ----u - l-r -st- l--ro. E_ e____ a l__ e___ l_____ E- e-t-u a l-r e-t- l-v-o- -------------------------- Eu estou a ler este livro. 0
Ko Jūs labprāt lasāt? O--u- - q----o-t- d--le-? O q__ é q__ g____ d_ l___ O q-e é q-e g-s-a d- l-r- ------------------------- O que é que gosta de ler? 0
Vai Jūs labprāt ejat uz koncertu? (Vo-ê) ---ta----ir a--c-n-er--? (_____ g____ d_ i_ a_ c________ (-o-ê- g-s-a d- i- a- c-n-e-t-? ------------------------------- (Você) gosta de ir ao concerto? 0
Vai Jūs labprāt ejat uz teātri? (Vo-ê)-----a -e ---ao -e---o? (_____ g____ d_ i_ a_ t______ (-o-ê- g-s-a d- i- a- t-a-r-? ----------------------------- (Você) gosta de ir ao teatro? 0
Vai Jūs labprāt ejat uz operu? (--cê) go--a-de ir-à-ó-e--? (_____ g____ d_ i_ à ó_____ (-o-ê- g-s-a d- i- à ó-e-a- --------------------------- (Você) gosta de ir à ópera? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + portugāļu (PT) (1-100) MP3 portugāļu (PT) (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Mātes valoda? Tēva valoda?

Kad bijāt mazi, no kura Jūs iemācījāties dzimto valodu? Droši vien daudzi atbildēs: ‘no mammas!’ Tā domā lielākā daļa no Zemes iedzīvotajiem. Jēdziens ‘mātes valoda’ pastāv gandrīz visās tautās. Kā angļi, tāpat arī ķīnieši ir pazīstami ar to. Iespējams, tas tādēļ, ka mātes pavada vairāk laika ar saviem bērniem. Bet jaunākie pētījumi nonākuši pie savādāka rezultāta. Tie parāda, ka mūsu dzimtā valoda visbiežāk ir mūsu tēvu valoda. Pētnieki apskatījuši sajaukušos tautu ģenētisko materiālu un valodas. Šādās tautās vecāki nāk no dažādām kultūrām. Šīs tautas radās tūkstošiem gadu atpakaļ. Iemesls tam ir lielā tautu staigāšana. Šo tautu sajaukšanās tika ģenētiski analizēta. Pēc tam to salīdzināja ar tautas valodu. Lielākā daļa šo tautu runā savu vīriešu senču valodā. Tas nozīmē, ka dzimtā valsts valoda nāk no Y hromosomas. Tātad, vīrieši atveda savu līdz valodu uz svešām zemēm. Un sievietes tur pieņēma vīriešu jauno valodu. Un pat šodien tēvi lielā mērā ietekmē mūsu valodu. Jo mācoties, mazuļi ir orientēti uz savu tēvu valodu. Tēvi ar saviem bērniem sarunājas salīdzinoši mazāk. Tāpat arī vīrieši veido vienkāršākus teikumus nekā sievietes. Tādēļ arī tēvu valoda mazuļiem ir piemērotāka. Tā to nepārslogo un ir vieglāk iemācīties. Tādēļ bērni labprātāk sarunājoties atdarina vairak ‘tēti’ nekā ‘mammu’. Vēlāk, mātes leksika izveido bērna valodu. Tādā veidā, gan māte, gan tēvs, vienlīdz ietekmē mūsu valodu. Tādēļ tai vajadzētu saukties - vecāku valoda!