Sarunvārdnīca

lv Augļi un pārtikas produkti   »   pt Frutos e alimentos

15 [piecpadsmit]

Augļi un pārtikas produkti

Augļi un pārtikas produkti

15 [quinze]

Frutos e alimentos

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu portugāļu (PT) Spēlēt Vairāk
Man ir zemene. E- t-n-o um-mo-a-g-. E_ t____ u_ m_______ E- t-n-o u- m-r-n-o- -------------------- Eu tenho um morango. 0
Man ir kivi un melone. E- -en-o um----i --um mel--. E_ t____ u_ k___ e u_ m_____ E- t-n-o u- k-w- e u- m-l-o- ---------------------------- Eu tenho um kiwi e um melão. 0
Man ir apelsīns un greifrūts. E- t-n-o uma--a----- e --- to-a--a. E_ t____ u__ l______ e u__ t_______ E- t-n-o u-a l-r-n-a e u-a t-r-n-a- ----------------------------------- Eu tenho uma laranja e uma toranja. 0
Man ir ābols un mango. E- te--- --- m-ç------a-ma-g-. E_ t____ u__ m___ e u__ m_____ E- t-n-o u-a m-ç- e u-a m-n-a- ------------------------------ Eu tenho uma maçã e uma manga. 0
Man ir banāns un ananass. E- ten---uma ba---a-e-um--na--s . E_ t____ u__ b_____ e u_ a_____ . E- t-n-o u-a b-n-n- e u- a-a-á- . --------------------------------- Eu tenho uma banana e um ananás . 0
Es gatavoju augļu salātus. E--fa-o---a-sa-ada--e fru--. E_ f___ u__ s_____ d_ f_____ E- f-ç- u-a s-l-d- d- f-u-a- ---------------------------- Eu faço uma salada de fruta. 0
Es ēdu tostermaizi. Eu c--- um- tos-a / -or-ada. E_ c___ u__ t____ / t_______ E- c-m- u-a t-s-a / t-r-a-a- ---------------------------- Eu como uma tosta / torrada. 0
Es ēdu tostermaizi ar sviestu. Eu c--- um--t-----/-t------ co- --nt-ig-. E_ c___ u__ t____ / t______ c__ m________ E- c-m- u-a t-s-a / t-r-a-a c-m m-n-e-g-. ----------------------------------------- Eu como uma tosta / torrada com manteiga. 0
Es ēdu tostermaizi ar sviestu un marmelādi. E- -o-- -m---o--a ---or---- com -a--e-ga-e --ce. E_ c___ u__ t____ / t______ c__ m_______ e d____ E- c-m- u-a t-s-a / t-r-a-a c-m m-n-e-g- e d-c-. ------------------------------------------------ Eu como uma tosta / torrada com manteiga e doce. 0
Es ēdu sendviču. Eu ---o u-- -a---s. E_ c___ u__ s______ E- c-m- u-a s-n-e-. ------------------- Eu como uma sandes. 0
Es ēdu sendviču ar margarīnu. E----m--uma-sa---s c-m marg-r-na. E_ c___ u__ s_____ c__ m_________ E- c-m- u-a s-n-e- c-m m-r-a-i-a- --------------------------------- Eu como uma sandes com margarina. 0
Es ēdu sendviču ar margarīnu un tomātu. Eu co-o -ma -an------m mar-----a-e -o-a-e. E_ c___ u__ s_____ c__ m________ e t______ E- c-m- u-a s-n-e- c-m m-r-a-i-a e t-m-t-. ------------------------------------------ Eu como uma sandes com margarina e tomate. 0
Mums vajag maizi un rīsus. Nós-p-eci---------p-- e-arr--. N__ p_________ d_ p__ e a_____ N-s p-e-i-a-o- d- p-o e a-r-z- ------------------------------ Nós precisamos de pão e arroz. 0
Mums vajag zivis un steikus. Nós-p-e-i-a-o- -----ix-------e-. N__ p_________ d_ p____ e b_____ N-s p-e-i-a-o- d- p-i-e e b-f-s- -------------------------------- Nós precisamos de peixe e bifes. 0
Mums vajag picu un spageti. N---pre--sa--s -- piza - es--r---t-. N__ p_________ d_ p___ e e__________ N-s p-e-i-a-o- d- p-z- e e-p-r-u-t-. ------------------------------------ Nós precisamos de piza e esparguete. 0
Ko mums vēl vajag? D- que ----e--re-i---o--mai-? D_ q__ é q__ p_________ m____ D- q-e é q-e p-e-i-a-o- m-i-? ----------------------------- Do que é que precisamos mais? 0
Mums vajag burkānus un tomātus zupai. N-s -r---samos-de -eno-ras----om----------a-sopa. N__ p_________ d_ c_______ e t______ p___ a s____ N-s p-e-i-a-o- d- c-n-u-a- e t-m-t-s p-r- a s-p-. ------------------------------------------------- Nós precisamos de cenouras e tomates para a sopa. 0
Kur ir lielveikals? O-de é-qu--há-u-----erme-ca--? O___ é q__ h_ u_ s____________ O-d- é q-e h- u- s-p-r-e-c-d-? ------------------------------ Onde é que há um supermercado? 0

Mediji un valodas

Mūsu valodu ietekmē arī mediji. Jo īpaši jaunie mediji teieņem nozīmīgu vietu. Vesela valoda ir izveidojusies no īsziņām, e-pastiem un čatošanas. Protams, katrā valstī šī mediju valoda ir atšķirīga. Lai gan konkrētas īpašības atrodamas visās mediju valodās. Pāri visam, mums, kā lietotājiem, svarīgs ir ātrums. Neskatoties uz to, ka mēs rakstam, mēs vēlamies izveidot dzīvu saziņu. Tas nozīmē, ka mēs vēlamies apmainīties ar informāciju cik ātri vien iespējams. Tā mēs simulējam īstu sarunu. Tādā veidā mūsu valoda ir attīstījusi verbālu raksturu. Vārdi un teikumi bieži vien tiek saīsināti. Gramatikas un pieturzīmju noteikumi parasti netiek ievēroti. Mūsu pareizrakstība ir vaļīgāka, un prievārdi bieži pazūd pavisam. Jūtas tikai retos gadījumos medijos tiek izpaustas. Te mēs parasti izmantojam emocijzīmes. Šiem simboliem būtu jāattēlo mūsu pašreizējās jūtas. Rakstot īsziņas arī ir atšķirīgi kodi, un čata sarakstēs izmanto atšķirīgu žargonu. Tādēļ mediju valoda ir ļoti samazināta valoda. Bet to lietotāji izmanto līdzīgā veidā. Pētījumi uzrāda, ka izglītība vai prāts neko nemaina. Jo īpaši jauniem cilvēkiem patīk izmantot mediju valodu. Tādēļ kritiķi domā, ka mūsu valoda ir apdraudēta. Zinātne uz šo parādību neskatās tik pesimistiski. Jo bērni atšķir kad un kā viņiem vajadzētu rakstīt. Eksperti tic, ka jauno mediju valodai pat ir priekšrocības. Tāpēc, ka tā var sekmēt bērnu valodas prasmes un radošumu. Un: mūsdienās vairāk un vairāk tiek rakstītas vēstules - ne uz papīra, bet elektroniski! Mēs esam priecīgi par to!