Sarunvārdnīca

lv Taksometrā   »   pt No táxi

38 [trīsdesmit astoņi]

Taksometrā

Taksometrā

38 [trinta e oito]

No táxi

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu portugāļu (PT) Spēlēt Vairāk
Izsauciet, lūdzu, taksometru. Po---avor, --am- -- t-xi. P__ f_____ c____ u_ t____ P-r f-v-r- c-a-e u- t-x-. ------------------------- Por favor, chame um táxi. 0
Cik maksā brauciens līdz stacijai? Qu-nt- é---- c-s-a --é---e-taçã-? Q_____ é q__ c____ a__ à e_______ Q-a-t- é q-e c-s-a a-é à e-t-ç-o- --------------------------------- Quanto é que custa até à estação? 0
Cik maksā brauciens līdz lidostai? Qua-t----qu--cu--a -té--o--e-o---t-? Q_____ é q__ c____ a__ a_ a_________ Q-a-t- é q-e c-s-a a-é a- a-r-p-r-o- ------------------------------------ Quanto é que custa até ao aeroporto? 0
Lūdzu, taisni. Em-f--nt-,---- fa-o-. E_ f______ p__ f_____ E- f-e-t-, p-r f-v-r- --------------------- Em frente, por favor. 0
Šeit, lūdzu, pa labi. A-ui-à-d-r-i--- --- ---o-. A___ à d_______ p__ f_____ A-u- à d-r-i-a- p-r f-v-r- -------------------------- Aqui à direita, por favor. 0
Lūdzu, tur krustojumā pa kreisi. N-q--la-esqui-a ---squ-r--,-po--f---r. N______ e______ à e________ p__ f_____ N-q-e-a e-q-i-a à e-q-e-d-, p-r f-v-r- -------------------------------------- Naquela esquina à esquerda, por favor. 0
Es steidzos. Eu-----u co- pre--a. E_ e____ c__ p______ E- e-t-u c-m p-e-s-. -------------------- Eu estou com pressa. 0
Man vēl ir laiks. Eu ------t-mpo. E_ t____ t_____ E- t-n-o t-m-o- --------------- Eu tenho tempo. 0
Brauciet, lūdzu, lēnāk! Vá-mais-d-va---, p---favor. V_ m___ d_______ p__ f_____ V- m-i- d-v-g-r- p-r f-v-r- --------------------------- Vá mais devagar, por favor. 0
Pieturiet te, lūdzu! P-r---qu------ fa---. P___ a____ p__ f_____ P-r- a-u-, p-r f-v-r- --------------------- Pare aqui, por favor. 0
Pagaidiet, lūdzu, kādu brīdi! E---re um m--en----p-r------. E_____ u_ m_______ p__ f_____ E-p-r- u- m-m-n-o- p-r f-v-r- ----------------------------- Espere um momento, por favor. 0
Es tūlīt atgriezīšos. E- já--o-t-. E_ j_ v_____ E- j- v-l-o- ------------ Eu já volto. 0
Lūdzu, iedodiet man kvīti! Po---av-r- d---e--m re--b-. P__ f_____ d____ u_ r______ P-r f-v-r- d---e u- r-c-b-. --------------------------- Por favor, dê-me um recibo. 0
Man nav sīknaudas. Eu-n-o t--h--din-ei-o --o--d-. E_ n__ t____ d_______ t_______ E- n-o t-n-o d-n-e-r- t-o-a-o- ------------------------------ Eu não tenho dinheiro trocado. 0
Tā būs labi, atlikums Jums. E----ce-to -ssi-. E___ c____ a_____ E-t- c-r-o a-s-m- ----------------- Está certo assim. 0
Aizvediet mani, lūdzu, uz šo adresi! L-ve--e-a es-- --r----/-e--e-e-o. L______ a e___ m_____ / e________ L-v---e a e-t- m-r-d- / e-d-r-ç-. --------------------------------- Leve-me a esta morada / endereço. 0
Aizvediet mani, lūdzu, uz viesnīcu! Le----- ao---u-ho-el. L______ a_ m__ h_____ L-v---e a- m-u h-t-l- --------------------- Leve-me ao meu hotel. 0
Aizvediet mani, lūdzu, uz jūrmalu! Le-e-me à p-a--. L______ à p_____ L-v---e à p-a-a- ---------------- Leve-me à praia. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + portugāļu (PT) (1-100) MP3 portugāļu (PT) (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Valodu ģēniji

Lielākā daļa cilvēku priecājas, ja viņi var runāt vienā svešvalodā. Bet ir arī cilvēki, kuri var apgūt vairāk kā 70 valodas. Viņi var tekoši runāt un pareizi rakstīt šajās valodās. Var teikt, ka pastāv tādi hiper - poligloti. Daudzvalodība ir parādība, kas pastāvējusi gadsimtiem. Saglabājušās vairākas liecības par cilvēkiem ar šādu talantu. Vēl nav izpētīts, no kurienes rodas šādas spējas. Par to pastāv vairākas zinātniskas teorijas. Daži stāsta, ka daudzvalodīgo smadzenēm ir savādāka uzbūve. Šī atšķirība jo īpaši pamanāma Broka centrā. Runa tiek veidota šajā smadzeņu daļā. Daudzvalodīgajiem šajā daļā šūnas ir savādāk būvētas. Iespējams, tā rezultātā, viņi labāk apstrādā informāciju. Diemžēl, trūkst tālākas izpētes, lai to apstiprinātu. Iepējams, ka izšķirošais faktors ir ārkārtīga motivācija. Bērni iemācas svešvalodu no citiem bērniem ļoti ātri. Tas ir tādēļ, ka spēlējoties viņi vēlas iekļauties. Viņi vēlas būtu daļa no grupas un sazināties ar citiem. Tas norāda uz to, ka viņu motivācija ir atkarīga no viņu vēlmes tikt pieņemtam. Cita teorija saka, ka cerebrālā matērija aug mācoties. Tas nozīmē, jo vairāk mācamies, jo vieglāks mācīšanās process kļūst. Valodas, kas ir līdzīgas viena otrai, arī ir vieglāk iemācīties. Tātad, cilvēks, kurš runā dāņu valodā, ātrāk var iemācīties zviedru un norvēģu valodas. Daudz jautājumi vēl paliek neatbildēti. Nozīme ir tam, ka inteliģencei nav nozīmes. Daži cilvēki runā vairākās valodās, neskatoties uz zemo intelekta līmeni. Bet pat lielākajiem valodniekiem nepieciešama stingra disciplīna. Tas ir neliels mierinājums, vai ne?