Sarunvārdnīca

lv Skaitļi   »   ur ‫گنتی کرنا‬

7 [septiņi]

Skaitļi

Skaitļi

‫7 [سات]‬

saat

‫گنتی کرنا‬

[number]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu urdu Spēlēt Vairāk
Es skaitu: ‫میں گنت- -وں-‬ ‫___ گ___ ہ____ ‫-ی- گ-ت- ہ-ں-‬ --------------- ‫میں گنتا ہوں-‬ 0
m-i- --nt---oon m___ g____ h___ m-i- g-n-a h-o- --------------- mein ginta hoon
viens, divi, trīs ‫--ک ، -و، ت--‬ ‫___ ، د__ ت___ ‫-ی- ، د-، ت-ن- --------------- ‫ایک ، دو، تین‬ 0
ai-,--oo,-te-n a___ d___ t___ a-k- d-o- t-e- -------------- aik, doo, teen
Es skaitu līdz trīs. ‫--- --- -ک گنتا -و--‬ ‫___ ت__ ت_ گ___ ہ____ ‫-ی- ت-ن ت- گ-ت- ہ-ں-‬ ---------------------- ‫میں تین تک گنتا ہوں-‬ 0
m-i- te-n-t-- -i-----oon m___ t___ t__ g____ h___ m-i- t-e- t-q g-n-a h-o- ------------------------ mein teen taq ginta hoon
Es skaitu tālāk: ‫-ی--م--- گ--- ہ---‬ ‫___ م___ گ___ ہ____ ‫-ی- م-ی- گ-ت- ہ-ں-‬ -------------------- ‫میں مزید گنتا ہوں-‬ 0
m--n--u--g--t- --on m___ a__ g____ h___ m-i- a-r g-n-a h-o- ------------------- mein aur ginta hoon
četri, pieci, seši, ‫چ--- پ---- چھ‬ ‫____ پ____ چ__ ‫-ا-، پ-ن-، چ-‬ --------------- ‫چار، پانچ، چھ‬ 0
cha-r- pa-nch- c--y c_____ p______ c___ c-a-r- p-a-c-, c-a- ------------------- chaar, paanch, chay
septiņi, astoņi, deviņi ‫س-ت، آٹ-- ن-‬ ‫____ آ___ ن__ ‫-ا-، آ-ھ- ن-‬ -------------- ‫سات، آٹھ، نو‬ 0
s------at-- -o s____ a____ n_ s-a-, a-t-, n- -------------- saat, aath, no
Es skaitu. ‫م-ں--نتا-ہو--‬ ‫___ گ___ ہ____ ‫-ی- گ-ت- ہ-ں-‬ --------------- ‫میں گنتا ہوں-‬ 0
m----g--t--h-on m___ g____ h___ m-i- g-n-a h-o- --------------- mein ginta hoon
Tu skaiti. ‫تم گنت--ہو-‬ ‫__ گ___ ہ___ ‫-م گ-ت- ہ--- ------------- ‫تم گنتے ہو-‬ 0
t---g-nte --- t__ g____ h__ t-m g-n-e h-- ------------- tum ginte ho-
Viņš skaita. ‫-ہ-گ-تا-ہے-‬ ‫__ گ___ ہ___ ‫-ہ گ-ت- ہ--- ------------- ‫وہ گنتا ہے-‬ 0
woh ---ta -a--- w__ g____ h__ - w-h g-n-a h-i - --------------- woh ginta hai -
Viens. Pirmais. ‫ایک- -ہلا‬ ‫____ پ____ ‫-ی-، پ-ل-‬ ----------- ‫ایک، پہلا‬ 0
ai----e--a a___ p____ a-k- p-h-a ---------- aik, pehla
Divi. Otrais. ‫دو- دو--ا‬ ‫___ د_____ ‫-و- د-س-ا- ----------- ‫دو، دوسرا‬ 0
d--,-do-ra d___ d____ d-o- d-s-a ---------- doo, dosra
Trīs. Trešais. ‫---- -یسرا‬ ‫____ ت_____ ‫-ی-، ت-س-ا- ------------ ‫تین، تیسرا‬ 0
t--n---ee--a t____ t_____ t-e-, t-e-r- ------------ teen, teesra
Četri. Ceturtais. ‫چار--چوت-ا‬ ‫____ چ_____ ‫-ا-، چ-ت-ا- ------------ ‫چار، چوتھا‬ 0
cha------o-t-a c_____ c______ c-a-r- c-o-t-a -------------- chaar, choutha
Pieci. Piektais. ‫-انچ----نچ--ں‬ ‫_____ پ_______ ‫-ا-چ- پ-ن-و-ں- --------------- ‫پانچ، پانچواں‬ 0
p--nch, ----ha--n p______ p________ p-a-c-, p-n-h-w-n ----------------- paanch, panchawan
Seši. Sestais. ‫چھ----ٹ-‬ ‫___ چ____ ‫-ھ- چ-ٹ-‬ ---------- ‫چھ، چھٹا‬ 0
c-ay- --h-ta c____ c_____ c-a-, c-h-t- ------------ chay, chhata
Septiņi. Septītais. ‫سا---س-ت-اں‬ ‫____ س______ ‫-ا-، س-ت-ا-‬ ------------- ‫سات، ساتواں‬ 0
saat- -atw-an s____ s______ s-a-, s-t-a-n ------------- saat, satwaan
Astoņi. Astotais. ‫آٹھ--آٹھ---‬ ‫____ آ______ ‫-ٹ-، آ-ھ-ا-‬ ------------- ‫آٹھ، آٹھواں‬ 0
aat-,---thw-n a____ a______ a-t-, a-t-w-n ------------- aath, aathwan
Deviņi. Devītais. ‫ن-----ا-‬ ‫___ ن____ ‫-و- ن-ا-‬ ---------- ‫نو، نواں‬ 0
n-- na--n n__ n____ n-, n-w-n --------- no, nawan

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + urdu (1-100) MP3 urdu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Domāšana un valoda

Mūsu domāšana ir atkarīga no mūsu valodas. Domājot, mēs ‘runājam’ paši ar sevi. Tādēļ mūsu valoda ietekmē mūsu skatu uz lietām. Bet vai mēs varam domāt vienādi, neskatoties uz atšķirīgām valodām? Vai arī mēs domājam savādāk, jo mēs runājam citādāk? Katrai tautai ir sava leksika. Dažās valodās trūkst atsevišķu vārdu. Ir cilvēki, kuri neatšķir zaļo no zilās krāsas. Tie izmanto vienu vārdu, lai apzīmētu abas krāsas. Un tiem ir lielākas grūtības atšķirt krāsas kā citām tautām. Tie nevar atšķirt dažādas nokrāsas un papildkrāsas. Runātājiem ir grūti aprakstīt krāsu īpašības. Citām valodām ir ļoti maz skaitļa vārdu. Šādās valodās runājošajiem ir sarežģītāk veikt aprēķinus. Pastāv arī tādas valodas, kurās neatpazīst kreiso un labo . Šeit cilvēki runājot izmanto ziemeļus un dienvidus, austrumus un rietumus. Tiem ir ļoti labas ģeogrāfiskās orientēšanās spējas. Bet viņi nesaprot jēdzienus - labā un kreisā . Protams, ka ne tikai valoda ietekmē mūsu domāšanu. Arī apkārtējā vide un mūsu ikdiena veido mūsu domāšanu. Tad kādu lomu spēlē valoda? Vai tā ierobežo mūsu domāšanu? Vai mums ir tikai vārdi mūsu domām? Kas ir cēlonis un kas - sekas? Visi šie jautājumi paliek neatbildēti. Tie nodarbina smadzeņu pētniekus un lingvistus. Bet šis jautājums ietekmē mūs visus… Jūs esat, ko Jūs sakāt?!