Sarunvārdnīca

lv Skaitļi   »   tr Sayılar

7 [septiņi]

Skaitļi

Skaitļi

7 [yedi]

Sayılar

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu turku Spēlēt Vairāk
Es skaitu: Ben-s-y-y-rum: B__ s_________ B-n s-y-y-r-m- -------------- Ben sayıyorum: 0
viens, divi, trīs b--- --i,-üç b___ i___ ü_ b-r- i-i- ü- ------------ bir, iki, üç 0
Es skaitu līdz trīs. Ü-----d----a---or-m. Ü__ k____ s_________ Ü-e k-d-r s-y-y-r-m- -------------------- Üçe kadar sayıyorum. 0
Es skaitu tālāk: Sa-m--- -evam e-i--r--: S______ d____ e________ S-y-a-a d-v-m e-i-o-u-: ----------------------- Saymaya devam ediyorum: 0
četri, pieci, seši, dö-t- -----a--ı d____ b___ a___ d-r-, b-ş- a-t- --------------- dört, beş, altı 0
septiņi, astoņi, deviņi ye-i------z,---k-z y____ s_____ d____ y-d-, s-k-z- d-k-z ------------------ yedi, sekiz, dokuz 0
Es skaitu. Sa-------. S_________ S-y-y-r-m- ---------- Sayıyorum. 0
Tu skaiti. Sayı--rsun. S__________ S-y-y-r-u-. ----------- Sayıyorsun. 0
Viņš skaita. Sa--y-- -e---k-. S______ (_______ S-y-y-r (-r-e-)- ---------------- Sayıyor (erkek). 0
Viens. Pirmais. B-r. -iri-c-. B___ B_______ B-r- B-r-n-i- ------------- Bir. Birinci. 0
Divi. Otrais. İ--- İ----i. İ___ İ______ İ-i- İ-i-c-. ------------ İki. İkinci. 0
Trīs. Trešais. Ü-- ---ncü. Ü__ Ü______ Ü-. Ü-ü-c-. ----------- Üç. Üçüncü. 0
Četri. Ceturtais. Dö--- -ö--ün--. D____ D________ D-r-. D-r-ü-c-. --------------- Dört. Dördüncü. 0
Pieci. Piektais. B----Beş-nc-. B___ B_______ B-ş- B-ş-n-i- ------------- Beş. Beşinci. 0
Seši. Sestais. Altı.---t-nc-. A____ A_______ A-t-. A-t-n-ı- -------------- Altı. Altıncı. 0
Septiņi. Septītais. Y-d-- Y---n-i. Y____ Y_______ Y-d-. Y-d-n-i- -------------- Yedi. Yedinci. 0
Astoņi. Astotais. S-k-z--------nci. S_____ S_________ S-k-z- S-k-z-n-i- ----------------- Sekiz. Sekizinci. 0
Deviņi. Devītais. Do-u----ok-z--c-. D_____ D_________ D-k-z- D-k-z-n-u- ----------------- Dokuz. Dokuzuncu. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + turku (1-100) MP3 turku (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Domāšana un valoda

Mūsu domāšana ir atkarīga no mūsu valodas. Domājot, mēs ‘runājam’ paši ar sevi. Tādēļ mūsu valoda ietekmē mūsu skatu uz lietām. Bet vai mēs varam domāt vienādi, neskatoties uz atšķirīgām valodām? Vai arī mēs domājam savādāk, jo mēs runājam citādāk? Katrai tautai ir sava leksika. Dažās valodās trūkst atsevišķu vārdu. Ir cilvēki, kuri neatšķir zaļo no zilās krāsas. Tie izmanto vienu vārdu, lai apzīmētu abas krāsas. Un tiem ir lielākas grūtības atšķirt krāsas kā citām tautām. Tie nevar atšķirt dažādas nokrāsas un papildkrāsas. Runātājiem ir grūti aprakstīt krāsu īpašības. Citām valodām ir ļoti maz skaitļa vārdu. Šādās valodās runājošajiem ir sarežģītāk veikt aprēķinus. Pastāv arī tādas valodas, kurās neatpazīst kreiso un labo . Šeit cilvēki runājot izmanto ziemeļus un dienvidus, austrumus un rietumus. Tiem ir ļoti labas ģeogrāfiskās orientēšanās spējas. Bet viņi nesaprot jēdzienus - labā un kreisā . Protams, ka ne tikai valoda ietekmē mūsu domāšanu. Arī apkārtējā vide un mūsu ikdiena veido mūsu domāšanu. Tad kādu lomu spēlē valoda? Vai tā ierobežo mūsu domāšanu? Vai mums ir tikai vārdi mūsu domām? Kas ir cēlonis un kas - sekas? Visi šie jautājumi paliek neatbildēti. Tie nodarbina smadzeņu pētniekus un lingvistus. Bet šis jautājums ietekmē mūs visus… Jūs esat, ko Jūs sakāt?!