Sarunvārdnīca

lv Skaitļi   »   cs Čísla

7 [septiņi]

Skaitļi

Skaitļi

7 [sedm]

Čísla

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu čehu Spēlēt Vairāk
Es skaitu: Po--tá-: P_______ P-č-t-m- -------- Počítám: 0
viens, divi, trīs j--n-,---ě, -ři j_____ d___ t__ j-d-a- d-ě- t-i --------------- jedna, dvě, tři 0
Es skaitu līdz trīs. Poč-t-m--- tř-. P______ d_ t___ P-č-t-m d- t-í- --------------- Počítám do tří. 0
Es skaitu tālāk: P-č---- d--e: P______ d____ P-č-t-m d-l-: ------------- Počítám dále: 0
četri, pieci, seši, čt---- p--, -es-, č_____ p___ š____ č-y-i- p-t- š-s-, ----------------- čtyři, pět, šest, 0
septiņi, astoņi, deviņi sedm- osm, d-vět s____ o___ d____ s-d-, o-m- d-v-t ---------------- sedm, osm, devět 0
Es skaitu. Po-í--m. P_______ P-č-t-m- -------- Počítám. 0
Tu skaiti. Poč----. P_______ P-č-t-š- -------- Počítáš. 0
Viņš skaita. Po---á. P______ P-č-t-. ------- Počítá. 0
Viens. Pirmais. Jedna- P---í. J_____ P_____ J-d-a- P-v-í- ------------- Jedna. První. 0
Divi. Otrais. Dvě- -ruh-. D___ D_____ D-ě- D-u-ý- ----------- Dvě. Druhý. 0
Trīs. Trešais. T--- --et-. T___ T_____ T-i- T-e-í- ----------- Tři. Třetí. 0
Četri. Ceturtais. Čty--.-Čt---ý. Č_____ Č______ Č-y-i- Č-v-t-. -------------- Čtyři. Čtvrtý. 0
Pieci. Piektais. P-----át-. P___ P____ P-t- P-t-. ---------- Pět. Pátý. 0
Seši. Sestais. Še--- Š-stý. Š____ Š_____ Š-s-. Š-s-ý- ------------ Šest. Šestý. 0
Septiņi. Septītais. Se--- Se-m-. S____ S_____ S-d-. S-d-ý- ------------ Sedm. Sedmý. 0
Astoņi. Astotais. Os-.-Osm-. O___ O____ O-m- O-m-. ---------- Osm. Osmý. 0
Deviņi. Devītais. D--ět. D--át-. D_____ D______ D-v-t- D-v-t-. -------------- Devět. Devátý. 0

Domāšana un valoda

Mūsu domāšana ir atkarīga no mūsu valodas. Domājot, mēs ‘runājam’ paši ar sevi. Tādēļ mūsu valoda ietekmē mūsu skatu uz lietām. Bet vai mēs varam domāt vienādi, neskatoties uz atšķirīgām valodām? Vai arī mēs domājam savādāk, jo mēs runājam citādāk? Katrai tautai ir sava leksika. Dažās valodās trūkst atsevišķu vārdu. Ir cilvēki, kuri neatšķir zaļo no zilās krāsas. Tie izmanto vienu vārdu, lai apzīmētu abas krāsas. Un tiem ir lielākas grūtības atšķirt krāsas kā citām tautām. Tie nevar atšķirt dažādas nokrāsas un papildkrāsas. Runātājiem ir grūti aprakstīt krāsu īpašības. Citām valodām ir ļoti maz skaitļa vārdu. Šādās valodās runājošajiem ir sarežģītāk veikt aprēķinus. Pastāv arī tādas valodas, kurās neatpazīst kreiso un labo . Šeit cilvēki runājot izmanto ziemeļus un dienvidus, austrumus un rietumus. Tiem ir ļoti labas ģeogrāfiskās orientēšanās spējas. Bet viņi nesaprot jēdzienus - labā un kreisā . Protams, ka ne tikai valoda ietekmē mūsu domāšanu. Arī apkārtējā vide un mūsu ikdiena veido mūsu domāšanu. Tad kādu lomu spēlē valoda? Vai tā ierobežo mūsu domāšanu? Vai mums ir tikai vārdi mūsu domām? Kas ir cēlonis un kas - sekas? Visi šie jautājumi paliek neatbildēti. Tie nodarbina smadzeņu pētniekus un lingvistus. Bet šis jautājums ietekmē mūs visus… Jūs esat, ko Jūs sakāt?!