Sarunvārdnīca

lv Skaitļi   »   et Arvud

7 [septiņi]

Skaitļi

Skaitļi

7 [seitse]

Arvud

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu igauņu Spēlēt Vairāk
Es skaitu: Ma--oen---: M_ l_______ M- l-e-d-n- ----------- Ma loendan: 0
viens, divi, trīs ü----kaks,-kolm ü___ k____ k___ ü-s- k-k-, k-l- --------------- üks, kaks, kolm 0
Es skaitu līdz trīs. Ma -oenda--k-l-e--. M_ l______ k_______ M- l-e-d-n k-l-e-i- ------------------- Ma loendan kolmeni. 0
Es skaitu tālāk: M- lo-n--n--d-s-: M_ l______ e_____ M- l-e-d-n e-a-i- ----------------- Ma loendan edasi: 0
četri, pieci, seši, nel-, vii-, kuus, n____ v____ k____ n-l-, v-i-, k-u-, ----------------- neli, viis, kuus, 0
septiņi, astoņi, deviņi se-ts-, ka--ksa,------a s______ k_______ ü_____ s-i-s-, k-h-k-a- ü-e-s- ----------------------- seitse, kaheksa, üheksa 0
Es skaitu. Ma l-e-d--. M_ l_______ M- l-e-d-n- ----------- Ma loendan. 0
Tu skaiti. Sa -o-n-a-. S_ l_______ S- l-e-d-d- ----------- Sa loendad. 0
Viņš skaita. Ta-l---d-b. T_ l_______ T- l-e-d-b- ----------- Ta loendab. 0
Viens. Pirmais. Ük-- Es-men-. Ü___ E_______ Ü-s- E-i-e-e- ------------- Üks. Esimene. 0
Divi. Otrais. Ka-s- --ine. K____ T_____ K-k-. T-i-e- ------------ Kaks. Teine. 0
Trīs. Trešais. K--m- ----as. K____ K______ K-l-. K-l-a-. ------------- Kolm. Kolmas. 0
Četri. Ceturtais. N--------j--. N____ N______ N-l-. N-l-a-. ------------- Neli. Neljas. 0
Pieci. Piektais. V---.----e-. V____ V_____ V-i-. V-i-s- ------------ Viis. Viies. 0
Seši. Sestais. K-u----uues. K____ K_____ K-u-. K-u-s- ------------ Kuus. Kuues. 0
Septiņi. Septītais. S--t-e.-S-itsm--. S______ S________ S-i-s-. S-i-s-e-. ----------------- Seitse. Seitsmes. 0
Astoņi. Astotais. K---ks-.--ah-ks--. K_______ K________ K-h-k-a- K-h-k-a-. ------------------ Kaheksa. Kaheksas. 0
Deviņi. Devītais. Ü-eksa.--h-ksas. Ü______ Ü_______ Ü-e-s-. Ü-e-s-s- ---------------- Üheksa. Üheksas. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + igauņu (1-100) MP3 igauņu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Domāšana un valoda

Mūsu domāšana ir atkarīga no mūsu valodas. Domājot, mēs ‘runājam’ paši ar sevi. Tādēļ mūsu valoda ietekmē mūsu skatu uz lietām. Bet vai mēs varam domāt vienādi, neskatoties uz atšķirīgām valodām? Vai arī mēs domājam savādāk, jo mēs runājam citādāk? Katrai tautai ir sava leksika. Dažās valodās trūkst atsevišķu vārdu. Ir cilvēki, kuri neatšķir zaļo no zilās krāsas. Tie izmanto vienu vārdu, lai apzīmētu abas krāsas. Un tiem ir lielākas grūtības atšķirt krāsas kā citām tautām. Tie nevar atšķirt dažādas nokrāsas un papildkrāsas. Runātājiem ir grūti aprakstīt krāsu īpašības. Citām valodām ir ļoti maz skaitļa vārdu. Šādās valodās runājošajiem ir sarežģītāk veikt aprēķinus. Pastāv arī tādas valodas, kurās neatpazīst kreiso un labo . Šeit cilvēki runājot izmanto ziemeļus un dienvidus, austrumus un rietumus. Tiem ir ļoti labas ģeogrāfiskās orientēšanās spējas. Bet viņi nesaprot jēdzienus - labā un kreisā . Protams, ka ne tikai valoda ietekmē mūsu domāšanu. Arī apkārtējā vide un mūsu ikdiena veido mūsu domāšanu. Tad kādu lomu spēlē valoda? Vai tā ierobežo mūsu domāšanu? Vai mums ir tikai vārdi mūsu domām? Kas ir cēlonis un kas - sekas? Visi šie jautājumi paliek neatbildēti. Tie nodarbina smadzeņu pētniekus un lingvistus. Bet šis jautājums ietekmē mūs visus… Jūs esat, ko Jūs sakāt?!