Sarunvārdnīca

lv Skaitļi   »   uk Числа

7 [septiņi]

Skaitļi

Skaitļi

7 [сім]

7 [sim]

Числа

[Chysla]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu ukraiņu Spēlēt Vairāk
Es skaitu: Я ра-ую: Я р_____ Я р-х-ю- -------- Я рахую: 0
YA r-kh---: Y_ r_______ Y- r-k-u-u- ----------- YA rakhuyu:
viens, divi, trīs од-н--д-а- -ри о____ д___ т__ о-и-, д-а- т-и -------------- один, два, три 0
o-yn, d--- try o____ d___ t__ o-y-, d-a- t-y -------------- odyn, dva, try
Es skaitu līdz trīs. Я----у- ---т-ь-х. Я р____ д_ т_____ Я р-х-ю д- т-ь-х- ----------------- Я рахую до трьох. 0
Y--rak-uy- -- trʹok-. Y_ r______ d_ t______ Y- r-k-u-u d- t-ʹ-k-. --------------------- YA rakhuyu do trʹokh.
Es skaitu tālāk: Я--а--- ----: Я р____ д____ Я р-х-ю д-л-: ------------- Я рахую далі: 0
Y- r-k-u---da-i: Y_ r______ d____ Y- r-k-u-u d-l-: ---------------- YA rakhuyu dali:
četri, pieci, seši, Чот-ри- п’я--- ---т-, Ч______ п_____ ш_____ Ч-т-р-, п-я-ь- ш-с-ь- --------------------- Чотири, п’ять, шість, 0
Chotyr---pʺ--tʹ,----stʹ, C_______ p______ s______ C-o-y-y- p-y-t-, s-i-t-, ------------------------ Chotyry, pʺyatʹ, shistʹ,
septiņi, astoņi, deviņi сім,--ісі---д--’-ть с___ в_____ д______ с-м- в-с-м- д-в-я-ь ------------------- сім, вісім, дев’ять 0
s-m--v-sim,---v-ya-ʹ s___ v_____ d_______ s-m- v-s-m- d-v-y-t- -------------------- sim, visim, devʺyatʹ
Es skaitu. Я р-х-ю. Я р_____ Я р-х-ю- -------- Я рахую. 0
YA--a---y-. Y_ r_______ Y- r-k-u-u- ----------- YA rakhuyu.
Tu skaiti. Ти -ахуєш. Т_ р______ Т- р-х-є-. ---------- Ти рахуєш. 0
T--r---uy--h. T_ r_________ T- r-k-u-e-h- ------------- Ty rakhuyesh.
Viņš skaita. Ві- ра--є. В__ р_____ В-н р-х-є- ---------- Він рахує. 0
Vin -------. V__ r_______ V-n r-k-u-e- ------------ Vin rakhuye.
Viens. Pirmais. О-и-. Перш-й. О____ П______ О-и-. П-р-и-. ------------- Один. Перший. 0
Od----P-rs-y-̆. O____ P_______ O-y-. P-r-h-y-. --------------- Odyn. Pershyy̆.
Divi. Otrais. Д-а- Дру-и-. Д___ Д______ Д-а- Д-у-и-. ------------ Два. Другий. 0
Dva. -ruhyy̆. D___ D______ D-a- D-u-y-̆- ------------- Dva. Druhyy̆.
Trīs. Trešais. Три- Т-----. Т___ Т______ Т-и- Т-е-і-. ------------ Три. Третій. 0
T--. T-et-y-. T___ T______ T-y- T-e-i-̆- ------------- Try. Tretiy̆.
Četri. Ceturtais. Ч-т--и--Че-вер---. Ч______ Ч_________ Ч-т-р-. Ч-т-е-т-й- ------------------ Чотири. Четвертий. 0
C--t-r-.-Ch-tv---yy̆. C_______ C__________ C-o-y-y- C-e-v-r-y-̆- --------------------- Chotyry. Chetvertyy̆.
Pieci. Piektais. П’-т----’ят--. П_____ П______ П-я-ь- П-я-и-. -------------- П’ять. П’ятий. 0
Pʺ-a--. P---t---. P______ P_______ P-y-t-. P-y-t-y-. ----------------- Pʺyatʹ. Pʺyatyy̆.
Seši. Sestais. Ш--т-- ---тий. Ш_____ Ш______ Ш-с-ь- Ш-с-и-. -------------- Шість. Шостий. 0
Sh----- Shostyy-. S______ S_______ S-i-t-. S-o-t-y-. ----------------- Shistʹ. Shostyy̆.
Septiņi. Septītais. Сі-----омий. С___ С______ С-м- С-о-и-. ------------ Сім. Сьомий. 0
S-m.-Sʹ--yy-. S___ S______ S-m- S-o-y-̆- ------------- Sim. Sʹomyy̆.
Astoņi. Astotais. В-сі---Во-ь---. В_____ В_______ В-с-м- В-с-м-й- --------------- Вісім. Восьмий. 0
Vis--- ----m---. V_____ V_______ V-s-m- V-s-m-y-. ---------------- Visim. Vosʹmyy̆.
Deviņi. Devītais. Д-в’---.--ев’ят-й. Д_______ Д________ Д-в-я-ь- Д-в-я-и-. ------------------ Дев’ять. Дев’ятий. 0
D-v-y-tʹ. -ev-ya-y--. D________ D_________ D-v-y-t-. D-v-y-t-y-. --------------------- Devʺyatʹ. Devʺyatyy̆.

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + ukraiņu (1-100) MP3 ukraiņu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Domāšana un valoda

Mūsu domāšana ir atkarīga no mūsu valodas. Domājot, mēs ‘runājam’ paši ar sevi. Tādēļ mūsu valoda ietekmē mūsu skatu uz lietām. Bet vai mēs varam domāt vienādi, neskatoties uz atšķirīgām valodām? Vai arī mēs domājam savādāk, jo mēs runājam citādāk? Katrai tautai ir sava leksika. Dažās valodās trūkst atsevišķu vārdu. Ir cilvēki, kuri neatšķir zaļo no zilās krāsas. Tie izmanto vienu vārdu, lai apzīmētu abas krāsas. Un tiem ir lielākas grūtības atšķirt krāsas kā citām tautām. Tie nevar atšķirt dažādas nokrāsas un papildkrāsas. Runātājiem ir grūti aprakstīt krāsu īpašības. Citām valodām ir ļoti maz skaitļa vārdu. Šādās valodās runājošajiem ir sarežģītāk veikt aprēķinus. Pastāv arī tādas valodas, kurās neatpazīst kreiso un labo . Šeit cilvēki runājot izmanto ziemeļus un dienvidus, austrumus un rietumus. Tiem ir ļoti labas ģeogrāfiskās orientēšanās spējas. Bet viņi nesaprot jēdzienus - labā un kreisā . Protams, ka ne tikai valoda ietekmē mūsu domāšanu. Arī apkārtējā vide un mūsu ikdiena veido mūsu domāšanu. Tad kādu lomu spēlē valoda? Vai tā ierobežo mūsu domāšanu? Vai mums ir tikai vārdi mūsu domām? Kas ir cēlonis un kas - sekas? Visi šie jautājumi paliek neatbildēti. Tie nodarbina smadzeņu pētniekus un lingvistus. Bet šis jautājums ietekmē mūs visus… Jūs esat, ko Jūs sakāt?!