Sarunvārdnīca

lv Skaitļi   »   no Tall

7 [septiņi]

Skaitļi

Skaitļi

7 [sju]

Tall

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu norvēģu Spēlēt Vairāk
Es skaitu: Je--te-l--: J__ t______ J-g t-l-e-: ----------- Jeg teller: 0
viens, divi, trīs en,-to- tre e__ t__ t__ e-, t-, t-e ----------- en, to, tre 0
Es skaitu līdz trīs. J-g --l-e--til--r-. J__ t_____ t__ t___ J-g t-l-e- t-l t-e- ------------------- Jeg teller til tre. 0
Es skaitu tālāk: J----ell-r vi-er-. J__ t_____ v______ J-g t-l-e- v-d-r-. ------------------ Jeg teller videre. 0
četri, pieci, seši, f---, fe-, seks, f____ f___ s____ f-r-, f-m- s-k-, ---------------- fire, fem, seks, 0
septiņi, astoņi, deviņi sju, ---e,-ni s___ å____ n_ s-u- å-t-, n- ------------- sju, åtte, ni 0
Es skaitu. J----e--er. J__ t______ J-g t-l-e-. ----------- Jeg teller. 0
Tu skaiti. Du ------. D_ t______ D- t-l-e-. ---------- Du teller. 0
Viņš skaita. Han te---r. H__ t______ H-n t-l-e-. ----------- Han teller. 0
Viens. Pirmais. En--Den-før-te. E__ D__ f______ E-. D-n f-r-t-. --------------- En. Den første. 0
Divi. Otrais. To. De--an--e. T__ D__ a_____ T-. D-n a-d-e- -------------- To. Den andre. 0
Trīs. Trešais. T----D-n-t--d--. T___ D__ t______ T-e- D-n t-e-j-. ---------------- Tre. Den tredje. 0
Četri. Ceturtais. F-r---D-n-f-er--. F____ D__ f______ F-r-. D-n f-e-d-. ----------------- Fire. Den fjerde. 0
Pieci. Piektais. Fem--Den-fem--. F___ D__ f_____ F-m- D-n f-m-e- --------------- Fem. Den femte. 0
Seši. Sestais. Seks. -en-----te. S____ D__ s______ S-k-. D-n s-e-t-. ----------------- Seks. Den sjette. 0
Septiņi. Septītais. Sju- --n --ue-de. S___ D__ s_______ S-u- D-n s-u-n-e- ----------------- Sju. Den sjuende. 0
Astoņi. Astotais. Åt-----en åt--n--. Å____ D__ å_______ Å-t-. D-n å-t-n-e- ------------------ Åtte. Den åttende. 0
Deviņi. Devītais. N------ n---d-. N__ D__ n______ N-. D-n n-e-d-. --------------- Ni. Den niende. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + norvēģu (1-100) MP3 norvēģu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Domāšana un valoda

Mūsu domāšana ir atkarīga no mūsu valodas. Domājot, mēs ‘runājam’ paši ar sevi. Tādēļ mūsu valoda ietekmē mūsu skatu uz lietām. Bet vai mēs varam domāt vienādi, neskatoties uz atšķirīgām valodām? Vai arī mēs domājam savādāk, jo mēs runājam citādāk? Katrai tautai ir sava leksika. Dažās valodās trūkst atsevišķu vārdu. Ir cilvēki, kuri neatšķir zaļo no zilās krāsas. Tie izmanto vienu vārdu, lai apzīmētu abas krāsas. Un tiem ir lielākas grūtības atšķirt krāsas kā citām tautām. Tie nevar atšķirt dažādas nokrāsas un papildkrāsas. Runātājiem ir grūti aprakstīt krāsu īpašības. Citām valodām ir ļoti maz skaitļa vārdu. Šādās valodās runājošajiem ir sarežģītāk veikt aprēķinus. Pastāv arī tādas valodas, kurās neatpazīst kreiso un labo . Šeit cilvēki runājot izmanto ziemeļus un dienvidus, austrumus un rietumus. Tiem ir ļoti labas ģeogrāfiskās orientēšanās spējas. Bet viņi nesaprot jēdzienus - labā un kreisā . Protams, ka ne tikai valoda ietekmē mūsu domāšanu. Arī apkārtējā vide un mūsu ikdiena veido mūsu domāšanu. Tad kādu lomu spēlē valoda? Vai tā ierobežo mūsu domāšanu? Vai mums ir tikai vārdi mūsu domām? Kas ir cēlonis un kas - sekas? Visi šie jautājumi paliek neatbildēti. Tie nodarbina smadzeņu pētniekus un lingvistus. Bet šis jautājums ietekmē mūs visus… Jūs esat, ko Jūs sakāt?!