Sarunvārdnīca

lv Skaitļi   »   ar ‫الأعداد‬

7 [septiņi]

Skaitļi

Skaitļi

‫7 [سبعة]‬

7 [sbe]

‫الأعداد‬

[al'aedad]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu arābu Spēlēt Vairāk
Es skaitu: ‫-نا---د-‬ ‫أنا أعد:‬ ‫-ن- أ-د-‬ ---------- ‫أنا أعد:‬ 0
an--'ae--: ana 'aeda: a-a '-e-a- ---------- ana 'aeda:
viens, divi, trīs ‫-اح---اثن----ثلا--‬ ‫واحد، اثنان، ثلاثة‬ ‫-ا-د- ا-ن-ن- ث-ا-ة- -------------------- ‫واحد، اثنان، ثلاثة‬ 0
w---, -t-na----hlat-t wahd, athnan, thlatht w-h-, a-h-a-, t-l-t-t --------------------- wahd, athnan, thlatht
Es skaitu līdz trīs. ‫-نا أ-د حتى -----.‬ ‫أنا أعد حتى ثلاثة.‬ ‫-ن- أ-د ح-ى ث-ا-ة-‬ -------------------- ‫أنا أعد حتى ثلاثة.‬ 0
ana---ae-du-h-t----halat-. anaa 'aeadu hataa thalath. a-a- '-e-d- h-t-a t-a-a-h- -------------------------- anaa 'aeadu hataa thalath.
Es skaitu tālāk: ‫---أت-ب----ع--‬ ‫أن أتابع العد:‬ ‫-ن أ-ا-ع ا-ع-:- ---------------- ‫أن أتابع العد:‬ 0
a-- '-t--i----ead: ana 'utabie alead: a-a '-t-b-e a-e-d- ------------------ ana 'utabie alead:
četri, pieci, seši, ‫أ-ب-ة- --سة، ستة‬ ‫أربعة، خمسة، ستة‬ ‫-ر-ع-، خ-س-، س-ة- ------------------ ‫أربعة، خمسة، ستة‬ 0
a-bet-----st- --t arbet, khmst, stt a-b-t- k-m-t- s-t ----------------- arbet, khmst, stt
septiņi, astoņi, deviņi ‫-ب--- ---ن-ة، -س-ة‬ ‫سبعة، ثمانية، تسعة‬ ‫-ب-ة- ث-ا-ي-، ت-ع-‬ -------------------- ‫سبعة، ثمانية، تسعة‬ 0
s-ie---, --a-an---,-tset sbieata, thamaniat, tset s-i-a-a- t-a-a-i-t- t-e- ------------------------ sbieata, thamaniat, tset
Es skaitu. ‫أ---أع-.‬ ‫أنا أعد.‬ ‫-ن- أ-د-‬ ---------- ‫أنا أعد.‬ 0
an-- 'aed. anaa 'aed. a-a- '-e-. ---------- anaa 'aed.
Tu skaiti. ‫-ن-- تع- / -نت- تعدي--‬ ‫أنت- تعد / أنت- تعدين.‬ ‫-ن-َ ت-د / أ-ت- ت-د-ن-‬ ------------------------ ‫أنتَ تعد / أنتِ تعدين.‬ 0
a-t ---a-------t -ae--na. ant tueadu / ant taedina. a-t t-e-d- / a-t t-e-i-a- ------------------------- ant tueadu / ant taedina.
Viņš skaita. ‫-و-يعد-‬ ‫هو يعد.‬ ‫-و ي-د-‬ --------- ‫هو يعد.‬ 0
h- y-d. hw yed. h- y-d- ------- hw yed.
Viens. Pirmais. ‫---د- /----ول-‬ ‫واحد. / الأول.‬ ‫-ا-د- / ا-أ-ل-‬ ---------------- ‫واحد. / الأول.‬ 0
wa-hda.---al'----. waahda. / al'awla. w-a-d-. / a-'-w-a- ------------------ waahda. / al'awla.
Divi. Otrais. ‫-ثن-------ثاني.‬ ‫اثنان / الثاني.‬ ‫-ث-ا- / ا-ث-ن-.- ----------------- ‫اثنان / الثاني.‬ 0
a-h-------ltha----. athnan / althaania. a-h-a- / a-t-a-n-a- ------------------- athnan / althaania.
Trīs. Trešais. ‫ثل--ة/--ل-ا---‬ ‫ثلاثة/ الثالث.‬ ‫-ل-ث-/ ا-ث-ل-.- ---------------- ‫ثلاثة/ الثالث.‬ 0
thlatha--/ -lth-a-t-. thlathata/ althaalth. t-l-t-a-a- a-t-a-l-h- --------------------- thlathata/ althaalth.
Četri. Ceturtais. ‫--ب-- - ا-ر----‬ ‫أربعة / الرابع.‬ ‫-ر-ع- / ا-ر-ب-.- ----------------- ‫أربعة / الرابع.‬ 0
ari--at - a---ab-e. aribeat / alraabie. a-i-e-t / a-r-a-i-. ------------------- aribeat / alraabie.
Pieci. Piektais. ‫--سة /-ا--ام-.‬ ‫خمسة / الخامس.‬ ‫-م-ة / ا-خ-م-.- ---------------- ‫خمسة / الخامس.‬ 0
khm--a--- --k---sa. khmisat / alkhamsa. k-m-s-t / a-k-a-s-. ------------------- khmisat / alkhamsa.
Seši. Sestais. ‫-ت-/ ---ادس-‬ ‫ستة/ السادس.‬ ‫-ت-/ ا-س-د-.- -------------- ‫ستة/ السادس.‬ 0
st-t-/ -------s. stata/ alsaadis. s-a-a- a-s-a-i-. ---------------- stata/ alsaadis.
Septiņi. Septītais. ‫-بع-/--ل-----‬ ‫سبعة/ السابع.‬ ‫-ب-ة- ا-س-ب-.- --------------- ‫سبعة/ السابع.‬ 0
sb--ata/ a-s-----. sbieata/ alsaabie. s-i-a-a- a-s-a-i-. ------------------ sbieata/ alsaabie.
Astoņi. Astotais. ‫ثمان-ة/ الثام-.‬ ‫ثمانية/ الثامن.‬ ‫-م-ن-ة- ا-ث-م-.- ----------------- ‫ثمانية/ الثامن.‬ 0
th---i-----al--a-mn. thmaniata/ althaamn. t-m-n-a-a- a-t-a-m-. -------------------- thmaniata/ althaamn.
Deviņi. Devītais. ‫تس----الت----‬ ‫تسعة/ التاسع.‬ ‫-س-ة- ا-ت-س-.- --------------- ‫تسعة/ التاسع.‬ 0
tsieata/ al----i-. tsieata/ altaasie. t-i-a-a- a-t-a-i-. ------------------ tsieata/ altaasie.

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Domāšana un valoda

Mūsu domāšana ir atkarīga no mūsu valodas. Domājot, mēs ‘runājam’ paši ar sevi. Tādēļ mūsu valoda ietekmē mūsu skatu uz lietām. Bet vai mēs varam domāt vienādi, neskatoties uz atšķirīgām valodām? Vai arī mēs domājam savādāk, jo mēs runājam citādāk? Katrai tautai ir sava leksika. Dažās valodās trūkst atsevišķu vārdu. Ir cilvēki, kuri neatšķir zaļo no zilās krāsas. Tie izmanto vienu vārdu, lai apzīmētu abas krāsas. Un tiem ir lielākas grūtības atšķirt krāsas kā citām tautām. Tie nevar atšķirt dažādas nokrāsas un papildkrāsas. Runātājiem ir grūti aprakstīt krāsu īpašības. Citām valodām ir ļoti maz skaitļa vārdu. Šādās valodās runājošajiem ir sarežģītāk veikt aprēķinus. Pastāv arī tādas valodas, kurās neatpazīst kreiso un labo . Šeit cilvēki runājot izmanto ziemeļus un dienvidus, austrumus un rietumus. Tiem ir ļoti labas ģeogrāfiskās orientēšanās spējas. Bet viņi nesaprot jēdzienus - labā un kreisā . Protams, ka ne tikai valoda ietekmē mūsu domāšanu. Arī apkārtējā vide un mūsu ikdiena veido mūsu domāšanu. Tad kādu lomu spēlē valoda? Vai tā ierobežo mūsu domāšanu? Vai mums ir tikai vārdi mūsu domām? Kas ir cēlonis un kas - sekas? Visi šie jautājumi paliek neatbildēti. Tie nodarbina smadzeņu pētniekus un lingvistus. Bet šis jautājums ietekmē mūs visus… Jūs esat, ko Jūs sakāt?!