Sarunvārdnīca

lv Skaitļi   »   ar ‫الأعداد‬

7 [septiņi]

Skaitļi

Skaitļi

‫7 [سبعة]‬

7 [sbe]

‫الأعداد‬

[al'aedad]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu arābu Spēlēt Vairāk
Es skaitu: ‫أنا--ع-:‬ ‫___ أ____ ‫-ن- أ-د-‬ ---------- ‫أنا أعد:‬ 0
a-- 'aed-: a__ '_____ a-a '-e-a- ---------- ana 'aeda:
viens, divi, trīs ‫واحد،---------لاث-‬ ‫_____ ا_____ ث_____ ‫-ا-د- ا-ن-ن- ث-ا-ة- -------------------- ‫واحد، اثنان، ثلاثة‬ 0
w---- a-h--n- --la--t w____ a______ t______ w-h-, a-h-a-, t-l-t-t --------------------- wahd, athnan, thlatht
Es skaitu līdz trīs. ‫أنا أ-- -تى-ث-اثة.‬ ‫___ أ__ ح__ ث______ ‫-ن- أ-د ح-ى ث-ا-ة-‬ -------------------- ‫أنا أعد حتى ثلاثة.‬ 0
a-a- --e--- ha--a t-a-a--. a___ '_____ h____ t_______ a-a- '-e-d- h-t-a t-a-a-h- -------------------------- anaa 'aeadu hataa thalath.
Es skaitu tālāk: ‫أن -ت-ب- ال-د-‬ ‫__ أ____ ا_____ ‫-ن أ-ا-ع ا-ع-:- ---------------- ‫أن أتابع العد:‬ 0
a-a 'uta--e-a----: a__ '______ a_____ a-a '-t-b-e a-e-d- ------------------ ana 'utabie alead:
četri, pieci, seši, ‫أ--عة---مس-،--تة‬ ‫______ خ____ س___ ‫-ر-ع-، خ-س-، س-ة- ------------------ ‫أربعة، خمسة، ستة‬ 0
ar--t, --m--- --t a_____ k_____ s__ a-b-t- k-m-t- s-t ----------------- arbet, khmst, stt
septiņi, astoņi, deviņi ‫س--ة،--م---ة،-ت-ع-‬ ‫_____ ث______ ت____ ‫-ب-ة- ث-ا-ي-، ت-ع-‬ -------------------- ‫سبعة، ثمانية، تسعة‬ 0
s-ieat-----a-a-------set s_______ t_________ t___ s-i-a-a- t-a-a-i-t- t-e- ------------------------ sbieata, thamaniat, tset
Es skaitu. ‫أ-- أع-.‬ ‫___ أ____ ‫-ن- أ-د-‬ ---------- ‫أنا أعد.‬ 0
anaa-'a--. a___ '____ a-a- '-e-. ---------- anaa 'aed.
Tu skaiti. ‫-ن-----د-/-أ-ت---عدين-‬ ‫___ ت__ / أ__ ت______ ‫-ن-َ ت-د / أ-ت- ت-د-ن-‬ ------------------------ ‫أنتَ تعد / أنتِ تعدين.‬ 0
an- --ea-u-/-a-t-t----n-. a__ t_____ / a__ t_______ a-t t-e-d- / a-t t-e-i-a- ------------------------- ant tueadu / ant taedina.
Viņš skaita. ‫هو-يعد-‬ ‫__ ي____ ‫-و ي-د-‬ --------- ‫هو يعد.‬ 0
hw--ed. h_ y___ h- y-d- ------- hw yed.
Viens. Pirmais. ‫--حد. / --أول-‬ ‫_____ / ا______ ‫-ا-د- / ا-أ-ل-‬ ---------------- ‫واحد. / الأول.‬ 0
w-ahda.-/-a--a--a. w______ / a_______ w-a-d-. / a-'-w-a- ------------------ waahda. / al'awla.
Divi. Otrais. ‫----- / --ث-ن-.‬ ‫_____ / ا_______ ‫-ث-ا- / ا-ث-ن-.- ----------------- ‫اثنان / الثاني.‬ 0
a-hn-----al-h-an-a. a_____ / a_________ a-h-a- / a-t-a-n-a- ------------------- athnan / althaania.
Trīs. Trešais. ‫-----/ -لث----‬ ‫______ ا_______ ‫-ل-ث-/ ا-ث-ل-.- ---------------- ‫ثلاثة/ الثالث.‬ 0
thla--at-- ---ha--t-. t_________ a_________ t-l-t-a-a- a-t-a-l-h- --------------------- thlathata/ althaalth.
Četri. Ceturtais. ‫-ر-عة-/ ا-ر-ب--‬ ‫_____ / ا_______ ‫-ر-ع- / ا-ر-ب-.- ----------------- ‫أربعة / الرابع.‬ 0
ar-bea--/-al--ab--. a______ / a________ a-i-e-t / a-r-a-i-. ------------------- aribeat / alraabie.
Pieci. Piektais. ‫خم-- - -ل---س.‬ ‫____ / ا_______ ‫-م-ة / ا-خ-م-.- ---------------- ‫خمسة / الخامس.‬ 0
k----at-- -lkh--s-. k______ / a________ k-m-s-t / a-k-a-s-. ------------------- khmisat / alkhamsa.
Seši. Sestais. ‫-ت-- ا-سا-س.‬ ‫____ ا_______ ‫-ت-/ ا-س-د-.- -------------- ‫ستة/ السادس.‬ 0
s--t-- -----d--. s_____ a________ s-a-a- a-s-a-i-. ---------------- stata/ alsaadis.
Septiņi. Septītais. ‫--ع-- ا--ا--.‬ ‫_____ ا_______ ‫-ب-ة- ا-س-ب-.- --------------- ‫سبعة/ السابع.‬ 0
sbiea-a- a-------. s_______ a________ s-i-a-a- a-s-a-i-. ------------------ sbieata/ alsaabie.
Astoņi. Astotais. ‫-ما-ية/ -ل--م--‬ ‫_______ ا_______ ‫-م-ن-ة- ا-ث-م-.- ----------------- ‫ثمانية/ الثامن.‬ 0
thm---at-- -l-h-a-n. t_________ a________ t-m-n-a-a- a-t-a-m-. -------------------- thmaniata/ althaamn.
Deviņi. Devītais. ‫---ة/--ل--سع-‬ ‫_____ ا_______ ‫-س-ة- ا-ت-س-.- --------------- ‫تسعة/ التاسع.‬ 0
ts--at-- a----sie. t_______ a________ t-i-a-a- a-t-a-i-. ------------------ tsieata/ altaasie.

Domāšana un valoda

Mūsu domāšana ir atkarīga no mūsu valodas. Domājot, mēs ‘runājam’ paši ar sevi. Tādēļ mūsu valoda ietekmē mūsu skatu uz lietām. Bet vai mēs varam domāt vienādi, neskatoties uz atšķirīgām valodām? Vai arī mēs domājam savādāk, jo mēs runājam citādāk? Katrai tautai ir sava leksika. Dažās valodās trūkst atsevišķu vārdu. Ir cilvēki, kuri neatšķir zaļo no zilās krāsas. Tie izmanto vienu vārdu, lai apzīmētu abas krāsas. Un tiem ir lielākas grūtības atšķirt krāsas kā citām tautām. Tie nevar atšķirt dažādas nokrāsas un papildkrāsas. Runātājiem ir grūti aprakstīt krāsu īpašības. Citām valodām ir ļoti maz skaitļa vārdu. Šādās valodās runājošajiem ir sarežģītāk veikt aprēķinus. Pastāv arī tādas valodas, kurās neatpazīst kreiso un labo . Šeit cilvēki runājot izmanto ziemeļus un dienvidus, austrumus un rietumus. Tiem ir ļoti labas ģeogrāfiskās orientēšanās spējas. Bet viņi nesaprot jēdzienus - labā un kreisā . Protams, ka ne tikai valoda ietekmē mūsu domāšanu. Arī apkārtējā vide un mūsu ikdiena veido mūsu domāšanu. Tad kādu lomu spēlē valoda? Vai tā ierobežo mūsu domāšanu? Vai mums ir tikai vārdi mūsu domām? Kas ir cēlonis un kas - sekas? Visi šie jautājumi paliek neatbildēti. Tie nodarbina smadzeņu pētniekus un lingvistus. Bet šis jautājums ietekmē mūs visus… Jūs esat, ko Jūs sakāt?!