Sarunvārdnīca

lv Skaitļi   »   it Numeri

7 [septiņi]

Skaitļi

Skaitļi

7 [sette]

Numeri

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu itāļu Spēlēt Vairāk
Es skaitu: I--c----: I_ c_____ I- c-n-o- --------- Io conto: 0
viens, divi, trīs uno- -ue,--re u___ d___ t__ u-o- d-e- t-e ------------- uno, due, tre 0
Es skaitu līdz trīs. Io con-o ---- a tre. I_ c____ f___ a t___ I- c-n-o f-n- a t-e- -------------------- Io conto fino a tre. 0
Es skaitu tālāk: Continuo a con--re: C_______ a c_______ C-n-i-u- a c-n-a-e- ------------------- Continuo a contare: 0
četri, pieci, seši, qu--------i-que, -ei, q_______ c______ s___ q-a-t-o- c-n-u-, s-i- --------------------- quattro, cinque, sei, 0
septiņi, astoņi, deviņi s-t-e- o-to, --ve s_____ o____ n___ s-t-e- o-t-, n-v- ----------------- sette, otto, nove 0
Es skaitu. I- c-nt-. I_ c_____ I- c-n-o- --------- Io conto. 0
Tu skaiti. T- c--t-. T_ c_____ T- c-n-i- --------- Tu conti. 0
Viņš skaita. Lui con--. L__ c_____ L-i c-n-a- ---------- Lui conta. 0
Viens. Pirmais. Uno.-I- -ri-o. U___ I_ p_____ U-o- I- p-i-o- -------------- Uno. Il primo. 0
Divi. Otrais. Due. -- sec----. D___ I_ s_______ D-e- I- s-c-n-o- ---------------- Due. Il secondo. 0
Trīs. Trešais. Tre- Il-te-z-. T___ I_ t_____ T-e- I- t-r-o- -------------- Tre. Il terzo. 0
Četri. Ceturtais. Q-a---o- Il-q--rto. Q_______ I_ q______ Q-a-t-o- I- q-a-t-. ------------------- Quattro. Il quarto. 0
Pieci. Piektais. C-nq----Il-q---t-. C______ I_ q______ C-n-u-. I- q-i-t-. ------------------ Cinque. Il quinto. 0
Seši. Sestais. Se-------e-t-. S___ I_ s_____ S-i- I- s-s-o- -------------- Sei. Il sesto. 0
Septiņi. Septītais. S-tt-. ---set-i--. S_____ I_ s_______ S-t-e- I- s-t-i-o- ------------------ Sette. Il settimo. 0
Astoņi. Astotais. O-to. -’-t-av-. O____ L________ O-t-. L-o-t-v-. --------------- Otto. L’ottavo. 0
Deviņi. Devītais. No-----l-non-. N____ I_ n____ N-v-. I- n-n-. -------------- Nove. Il nono. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + itāļu (1-100) MP3 itāļu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Domāšana un valoda

Mūsu domāšana ir atkarīga no mūsu valodas. Domājot, mēs ‘runājam’ paši ar sevi. Tādēļ mūsu valoda ietekmē mūsu skatu uz lietām. Bet vai mēs varam domāt vienādi, neskatoties uz atšķirīgām valodām? Vai arī mēs domājam savādāk, jo mēs runājam citādāk? Katrai tautai ir sava leksika. Dažās valodās trūkst atsevišķu vārdu. Ir cilvēki, kuri neatšķir zaļo no zilās krāsas. Tie izmanto vienu vārdu, lai apzīmētu abas krāsas. Un tiem ir lielākas grūtības atšķirt krāsas kā citām tautām. Tie nevar atšķirt dažādas nokrāsas un papildkrāsas. Runātājiem ir grūti aprakstīt krāsu īpašības. Citām valodām ir ļoti maz skaitļa vārdu. Šādās valodās runājošajiem ir sarežģītāk veikt aprēķinus. Pastāv arī tādas valodas, kurās neatpazīst kreiso un labo . Šeit cilvēki runājot izmanto ziemeļus un dienvidus, austrumus un rietumus. Tiem ir ļoti labas ģeogrāfiskās orientēšanās spējas. Bet viņi nesaprot jēdzienus - labā un kreisā . Protams, ka ne tikai valoda ietekmē mūsu domāšanu. Arī apkārtējā vide un mūsu ikdiena veido mūsu domāšanu. Tad kādu lomu spēlē valoda? Vai tā ierobežo mūsu domāšanu? Vai mums ir tikai vārdi mūsu domām? Kas ir cēlonis un kas - sekas? Visi šie jautājumi paliek neatbildēti. Tie nodarbina smadzeņu pētniekus un lingvistus. Bet šis jautājums ietekmē mūs visus… Jūs esat, ko Jūs sakāt?!