Sarunvārdnīca

lv Vakar – šodien – rīt   »   da I går – i dag – i morgen

10 [desmit]

Vakar – šodien – rīt

Vakar – šodien – rīt

10 [ti]

I går – i dag – i morgen

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu dāņu Spēlēt Vairāk
Vakar bija sestdiena. I-gå- v-- -et -ørda-. I g__ v__ d__ l______ I g-r v-r d-t l-r-a-. --------------------- I går var det lørdag. 0
Vakar es biju kino. I g-- -ar--eg----io--afen. I g__ v__ j__ i b_________ I g-r v-r j-g i b-o-r-f-n- -------------------------- I går var jeg i biografen. 0
Filma bija interesanta. Film-n-va---nter-ss-nt. F_____ v__ i___________ F-l-e- v-r i-t-r-s-a-t- ----------------------- Filmen var interessant. 0
Šodien ir svētdiena. I -ag e- s-ndag. I d__ e_ s______ I d-g e- s-n-a-. ---------------- I dag er søndag. 0
Šodien es nestrādāju. I-dag-ar-e-d-r-j-- i-ke. I d__ a_______ j__ i____ I d-g a-b-j-e- j-g i-k-. ------------------------ I dag arbejder jeg ikke. 0
Es palieku mājās. J----live- h--m--. J__ b_____ h______ J-g b-i-e- h-e-m-. ------------------ Jeg bliver hjemme. 0
Rīt ir pirmdiena. I-m-r-en er-det -an-ag. I m_____ e_ d__ m______ I m-r-e- e- d-t m-n-a-. ----------------------- I morgen er det mandag. 0
Rīt es atkal strādāšu. I-mor-en --al-----på--r-ejde-ige-. I m_____ s___ j__ p_ a______ i____ I m-r-e- s-a- j-g p- a-b-j-e i-e-. ---------------------------------- I morgen skal jeg på arbejde igen. 0
Es strādāju birojā. Je- a--e--er--å-kon--r. J__ a_______ p_ k______ J-g a-b-j-e- p- k-n-o-. ----------------------- Jeg arbejder på kontor. 0
Kas tas ir? H--m er-de-? H___ e_ d___ H-e- e- d-t- ------------ Hvem er det? 0
Tas ir Pēteris. De--er Pet-r. D__ e_ P_____ D-t e- P-t-r- ------------- Det er Peter. 0
Pēteris ir students. P-ter e--s----rende. P____ e_ s__________ P-t-r e- s-u-e-e-d-. -------------------- Peter er studerende. 0
Kas tā ir? H-em--r det? H___ e_ d___ H-e- e- d-t- ------------ Hvem er det? 0
Tā ir Marta. D----r--a-th-. D__ e_ M______ D-t e- M-r-h-. -------------- Det er Martha. 0
Marta ir sekretāre. Ma-t-a--------et--. M_____ e_ s________ M-r-h- e- s-k-e-æ-. ------------------- Martha er sekretær. 0
Pēteris un Marta ir draugi. P-t-r og-M-r-h- er--e--e-. P____ o_ M_____ e_ v______ P-t-r o- M-r-h- e- v-n-e-. -------------------------- Peter og Martha er venner. 0
Pēteris ir Martas draugs. P-ter -r---rtha- -e-. P____ e_ M______ v___ P-t-r e- M-r-h-s v-n- --------------------- Peter er Marthas ven. 0
Marta ir Pētera draudzene. Mar--a--- Pe-e-- v-----e. M_____ e_ P_____ v_______ M-r-h- e- P-t-r- v-n-n-e- ------------------------- Martha er Peters veninde. 0

Mācīšanās miegā

Svešvalodu apgūšana mūsdienās ir daļa no vispārējās izglītības. Ja vien to mācīšanās nebūtu tik nogurdinoša! Labas ziņas tiem, kam tās sagādā grūtības. Jo iemācīties miegā ir efektīvāk! Vairāki zinātniskie pētījumi ir nonākuši pie tāda slēdziena. Un šo metodi mēs varam izmantot arī mācoties valodas. To, ko mēs esam pieredzējuši pa dienu, mēs apstrādājam miegā. Mūsu smadzenes analizē jaunos iespaidus. Viss pieredzētais tiek vēlreiz pārdomāts. Un jaunais saturs tiek nostiprināts mūsu smadzenēs. Jo īpaši labi tiek nostiprinās tas, ko esam mācījušies pirms iemigšanas. Līdz ar to, atkārtot nozīmīgas lietas pirms iemigšanas, ir noderīgi. Dažādas miega fāzes atbild par atšķirīgām mācību vielām. Miegs ar ātrajām acu kustībām atbild par psihomotorisko mācīšanos. Šajā kategorijā ietilpst mūzikas vai sporta nodarbības. Bet, piemēram, tīrās zināšanas tiek apstrādātas dziļajā miegā. Šajā fāzē tiek pārskatīts viss apgūtais. Pat leksika un gramatika! Mūsu smadzenēm ir ļoti smagi jāstrādā, kad mēs mācamies valodu. Tām jāsaglabā jauni vārdi un jauni likumi. Tas viss tiek atkal atkārtots miegā. Pētnieki to dēvē par atkārtošanas teoriju. Bet galvenais, ka Jūs izguļaties. Ķermenim un prātam nepieciešams pienācīgi atpūšties. Un tikai tad smadzenes darbojas efektīvi. Var teikt: labs miegs, laba atmiņa. Kad mēs atpūšamies, mūsu smadzenes vēl darbojas… Tad: ar labunakti, Gute Nacht, good night, buona notte, dobrou noc!