Sarunvārdnīca

lv Jautājumi – pagātne 2   »   da Spørgsmål – datid 2

86 [astoņdesmit seši]

Jautājumi – pagātne 2

Jautājumi – pagātne 2

86 [seksogfirs]

Spørgsmål – datid 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu dāņu Spēlēt Vairāk
Kādu kaklasaiti tu nēsāji? Hv--ket sli-s h-r--- -aft-p-? H______ s____ h__ d_ h___ p__ H-i-k-t s-i-s h-r d- h-f- p-? ----------------------------- Hvilket slips har du haft på? 0
Kādu mašīnu tu nopirki? Hv----n-b-l --- du k-b-? H______ b__ h__ d_ k____ H-i-k-n b-l h-r d- k-b-? ------------------------ Hvilken bil har du købt? 0
Kādu avīzi tu abonēji? H-i-ken--vis har-d--ha-- a---ne-e-t-p-? H______ a___ h__ d_ h___ a_________ p__ H-i-k-n a-i- h-r d- h-f- a-o-n-m-n- p-? --------------------------------------- Hvilken avis har du haft abonnement på? 0
Ko Jūs redzējāt? H-em h-- ------? H___ h__ d_ s___ H-e- h-r d- s-t- ---------------- Hvem har du set? 0
Ko Jūs satikāt? Hve- -a---u-mø-t? H___ h__ d_ m____ H-e- h-r d- m-d-? ----------------- Hvem har du mødt? 0
Ko Jūs atpazināt? Hv-- --- -u-ge----dt? H___ h__ d_ g________ H-e- h-r d- g-n-e-d-? --------------------- Hvem har du genkendt? 0
Kad Jūs piecēlāties? H----å- stod--u---? H______ s___ d_ o__ H-o-n-r s-o- d- o-? ------------------- Hvornår stod du op? 0
Kad Jūs sākāt? Hv-rnår-be-y-----du? H______ b_______ d__ H-o-n-r b-g-n-t- d-? -------------------- Hvornår begyndte du? 0
Kad Jūs beidzāt? H--r-å---ol-- d----? H______ h____ d_ o__ H-o-n-r h-l-t d- o-? -------------------- Hvornår holdt du op? 0
Kāpēc Jūs pamodāties? Hvo------åg-ed--du? H______ v______ d__ H-o-f-r v-g-e-e d-? ------------------- Hvorfor vågnede du? 0
Kāpēc Jūs kļuvāt par skolotāju? H-or-or ----u-b------læ-er? H______ e_ d_ b_____ l_____ H-o-f-r e- d- b-e-e- l-r-r- --------------------------- Hvorfor er du blevet lærer? 0
Kāpēc Jūs paņēmāt taksometru? Hv--f-r --r-du-ta--- -- -a-a? H______ h__ d_ t____ e_ t____ H-o-f-r h-r d- t-g-t e- t-x-? ----------------------------- Hvorfor har du taget en taxa? 0
No kurienes jūs atnācāt? Hv-r er -- -o---t --a? H___ e_ d_ k_____ f___ H-o- e- d- k-m-e- f-a- ---------------------- Hvor er du kommet fra? 0
Uz kurieni jūs aizgājāt? Hvor -- -u-g-e--h--? H___ e_ d_ g___ h___ H-o- e- d- g-e- h-n- -------------------- Hvor er du gået hen? 0
Kur Jūs bijāt? Hvo--har-d---æret? H___ h__ d_ v_____ H-o- h-r d- v-r-t- ------------------ Hvor har du været? 0
Kam tu palīdzēji? Hv----a- d--hju---t? H___ h__ d_ h_______ H-e- h-r d- h-u-p-t- -------------------- Hvem har du hjulpet? 0
Kam tu rakstīji? H--m-h-r-du---reve--t--? H___ h__ d_ s______ t___ H-e- h-r d- s-r-v-t t-l- ------------------------ Hvem har du skrevet til? 0
Kam tu atbildēji? Hve- ha- ----va-et? H___ h__ d_ s______ H-e- h-r d- s-a-e-? ------------------- Hvem har du svaret? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + dāņu (1-100) MP3 dāņu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Divvalodība uzlabo dzirdi

Cilvēkiem, kuri ir divvalodīgi, ir labāka dzirde. Viņi var atšķirt dažādas skaņas daudz smalkāk. Pie tādā slēdziena nonākuši amerikāņu pētnieki. Pētnieki pārbaudīja vairākus tīņus. Daļa no testa subjektiem uzauguši divvalodīgā vidē. Šie tīņi runāja gan angliski, gan spāniski. Pārējie testa subjekti runaja tikai angliski. Jauniešiem bija jāklausas noteikta zilbe. Ta bija zilbe ‘da’. Ta neattiecās uz nevienu no valodām. Testa subjekti klausjās zilbi izmantojot austiņas. Tajā pašā laikā, ar elektrodiem tika mērīta viņu smadzeņu darbība. Pēc šī testa, jauniešiem bija jāklausas zilbe atkārtoti. Bet šajā reizē bez zilbes vēl bija fona trokšņi. Tās bija vairākas balsis, kas teica bezjēdzīgus teikumus. Divvalodīgie jauniešiem stingri reaģēja uz zilbi. Viņu smadzenes bija aktīvas. Viņi varēja atpazīt zilbi gan bez, gan ar fona trokšņiem. Vienvalodīgajiem jauniešiem negāja tik labi. Viņu dzirde nebija tik laba kā divvalodīgajiem testa subjektiem. Testa rezultāti pārsteidza pētniekus. Līdz šim bija zināms, ka muzikantiem ir īpaši laba dzirde. Bet izrādas, ka arī divvalodība trenē dzirdi. Divvalodīgi cilvēki pastāvīgi saskaras ar dažādām skaņām. Tādēļ to smadzenēm jaattīsta jaunas spējas. Tās mācas kā atšķirt dažādus lingvistiskus kairinājumus. Pētnieki tagad izmeklē, ka valoda ietekmē mūsu smadzenes. Iespejams, ka dzirde uzlabojas arī tad, kad apgūstam valodu vēlākos gados..