Sarunvārdnīca

lv kaut ko pamatot 3   »   da begrunde noget 3

77 [septiņdesmit septiņi]

kaut ko pamatot 3

kaut ko pamatot 3

77 [syvoghalvfjerds]

begrunde noget 3

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu dāņu Spēlēt Vairāk
Kāpēc Jūs neēdat torti? Hv----r spi-er-d- ikke--agen? H______ s_____ d_ i___ k_____ H-o-f-r s-i-e- d- i-k- k-g-n- ----------------------------- Hvorfor spiser du ikke kagen? 0
Man jāsamazina svars. Jeg----l --b- mig. J__ s___ t___ m___ J-g s-a- t-b- m-g- ------------------ Jeg skal tabe mig. 0
Es neēdu, jo man jāsamazina svars. Jeg----------n ikk-- f-rdi--e---k-l-tab- ---. J__ s_____ d__ i____ f____ j__ s___ t___ m___ J-g s-i-e- d-n i-k-, f-r-i j-g s-a- t-b- m-g- --------------------------------------------- Jeg spiser den ikke, fordi jeg skal tabe mig. 0
Kāpēc Jūs nedzerat alu? Hvo-fo- -rik-------ik-e ølle-? H______ d______ d_ i___ ø_____ H-o-f-r d-i-k-r d- i-k- ø-l-n- ------------------------------ Hvorfor drikker du ikke øllen? 0
Man vēl jābrauc. Jeg----l -ø-e. J__ s___ k____ J-g s-a- k-r-. -------------- Jeg skal køre. 0
Es to nedzeru, jo man vēl jābrauc. Jeg-drik-e--de--ik-e, -o-di-jeg--kal-kø--. J__ d______ d__ i____ f____ j__ s___ k____ J-g d-i-k-r d-n i-k-, f-r-i j-g s-a- k-r-. ------------------------------------------ Jeg drikker den ikke, fordi jeg skal køre. 0
Kāpēc tu nedzer kafiju? H-o---- dr--k-r -u --ke--a-f--? H______ d______ d_ i___ k______ H-o-f-r d-i-k-r d- i-k- k-f-e-? ------------------------------- Hvorfor drikker du ikke kaffen? 0
Tā ir auksta. Den-er ----. D__ e_ k____ D-n e- k-l-. ------------ Den er kold. 0
Es to nedzeru, jo tā ir auksta. J-g--r---er --n i---,--ord- d----r--o-d. J__ d______ d__ i____ f____ d__ e_ k____ J-g d-i-k-r d-n i-k-, f-r-i d-n e- k-l-. ---------------------------------------- Jeg drikker den ikke, fordi den er kold. 0
Kāpēc tu nedzer tēju? H---fo--drikk-r -- ikke-t---? H______ d______ d_ i___ t____ H-o-f-r d-i-k-r d- i-k- t-e-? ----------------------------- Hvorfor drikker du ikke teen? 0
Man nav cukura. J----ar-i--e n-g-- su-ke-. J__ h__ i___ n____ s______ J-g h-r i-k- n-g-t s-k-e-. -------------------------- Jeg har ikke noget sukker. 0
Es to nedzeru, jo man nav cukura. Je----i-ker-ik---tee----ordi-----ik-e h-- -o--t s-kk-r. J__ d______ i___ t____ f____ j__ i___ h__ n____ s______ J-g d-i-k-r i-k- t-e-, f-r-i j-g i-k- h-r n-g-t s-k-e-. ------------------------------------------------------- Jeg drikker ikke teen, fordi jeg ikke har noget sukker. 0
Kāpēc Jūs neēdat zupu? H-or-o--s--s-r--u----e--uppen? H______ s_____ d_ i___ s______ H-o-f-r s-i-e- d- i-k- s-p-e-? ------------------------------ Hvorfor spiser du ikke suppen? 0
Es to nepasūtīju. Je- ----ik-e-best----d--. J__ h__ i___ b______ d___ J-g h-r i-k- b-s-i-t d-n- ------------------------- Jeg har ikke bestilt den. 0
Es to neēdu, jo nepasūtīju. J-g sp------en--kk-,--or---j---ikke ha- -e---l--den. J__ s_____ d__ i____ f____ j__ i___ h__ b______ d___ J-g s-i-e- d-n i-k-, f-r-i j-g i-k- h-r b-s-i-t d-n- ---------------------------------------------------- Jeg spiser den ikke, fordi jeg ikke har bestilt den. 0
Kāpēc Jūs neēdat gaļu? Hvo-f-- sp-s-r----ik---kø-et? H______ s_____ d_ i___ k_____ H-o-f-r s-i-e- d- i-k- k-d-t- ----------------------------- Hvorfor spiser du ikke kødet? 0
Es esmu veģetāriete. Je- ---veg-ta-. J__ e_ v_______ J-g e- v-g-t-r- --------------- Jeg er vegetar. 0
Es to neēdu, jo esmu veģetāriete. Je- ---s-r -e- i-k-- f-rdi-j----r-v--e---. J__ s_____ d__ i____ f____ j__ e_ v_______ J-g s-i-e- d-t i-k-, f-r-i j-g e- v-g-t-r- ------------------------------------------ Jeg spiser det ikke, fordi jeg er vegetar. 0

Žesti palīdz apgūt leksiku

Kad mēs apgūstam leksiku, mūsu smadzenēm ir daudz darba. Tām ir jāsaglabā katrs jaunais vārds. Bet Jūs varat atbalstīt savas smadzenes mācoties. Tas tiek panāgts ar žestu palīdzību. Žesti palīdz mūsu atmiņai. Tā var labāk iegaumēt vārdus, ja tā vienlaicīgi apstrādā žestus. Pētījums to ir skaidri pierādījis. Pētnieki lika testa subjektiem apgūt leksiku. Šie vārdi patiesībā neeksistēja. Tie piederēja pie mākslīgi veidotas valodas. Dažus vārdus testa subjektiem iemācīja ar žestiem. Viņi ne tikai dzirdēja vai izlasīja vārdus. Izmantojot žestus, viņi atdarināja arī vārdu nozīmi. Kamēr viņi mācījās, tika mērīta testa subjektu smadzeņu darbība. Šī procesa laikā, pētnieki ieguva interesantu atklājumu. Kad vārdus apguva ar kustībām, vairāki smadzeņu rajoni bija aktīvi. Papildus runas centram arī sensomotorais rajons uzrāda aktivitāti. Šī papildus aktivitāte ietekmē mūsu atmiņu. Mācoties ar žestiem veidojas sarežģītas tīklojumu formas. Šie tīkli saglabā vārdus vairākās vietās smadzenēs. Leksika šādā veidā tiek efektīvāk apstrādāta. Kad mēs vēlamies izmantot noteiktu vārdus, mūsu smadzenes to ātri uzmeklē. Tie ir arī labāk saglabāti. Svarīgi, lai žesti ir saistīti ar vārdiem. Mūsu smadzenes atpazīst, ka žests nesader ar vārdu. Jaunie atradumi novestu pie jaunas mācīšanas metodes. Indivīdi, kas nezin daudz par valodām, bieži mācas lēnām. Iespējams viņi apgūs ātrāk, ja atdarinās vārdus ar žestiem…