Sarunvārdnīca

lv Piederības vietniekvārdi 2   »   da Possessivpronominer 2

67 [sešdesmit septiņi]

Piederības vietniekvārdi 2

Piederības vietniekvārdi 2

67 [syvogtres]

Possessivpronominer 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu dāņu Spēlēt Vairāk
brilles br--le--e b________ b-i-l-r-e --------- brillerne 0
Viņš aizmirsa savas brilles. Ha- h-r -l--t-si-e-bri-ler. H__ h__ g____ s___ b_______ H-n h-r g-e-t s-n- b-i-l-r- --------------------------- Han har glemt sine briller. 0
Kur tad ir viņa brilles? Hv-r-h----an-d-g--ine b-iller? H___ h__ h__ d__ s___ b_______ H-o- h-r h-n d-g s-n- b-i-l-r- ------------------------------ Hvor har han dog sine briller? 0
pulkstenis uret u___ u-e- ---- uret 0
Viņa pulkstenis ir sabojājies. Han- -- -- i styk-er. H___ u_ e_ i s_______ H-n- u- e- i s-y-k-r- --------------------- Hans ur er i stykker. 0
Pulkstenis karājas pie sienas. Ur-- --nger--- væg-en. U___ h_____ p_ v______ U-e- h-n-e- p- v-g-e-. ---------------------- Uret hænger på væggen. 0
pase p--set p_____ p-s-e- ------ passet 0
Viņš ir pazaudējis savu pasi. H-n h-r -ist-t-s-- -a-. H__ h__ m_____ s__ p___ H-n h-r m-s-e- s-t p-s- ----------------------- Han har mistet sit pas. 0
Kur tad ir viņa pase? H-or h---h-n -og--it --s? H___ h__ h__ d__ s__ p___ H-o- h-r h-n d-g s-t p-s- ------------------------- Hvor har han dog sit pas? 0
viņi – viņu hun-–--endes h__ – h_____ h-n – h-n-e- ------------ hun – hendes 0
Bērni nevar atrast savus vecākus. B-rne-e -----k-e f---- dere- f---l-re. B______ k__ i___ f____ d____ f________ B-r-e-e k-n i-k- f-n-e d-r-s f-r-l-r-. -------------------------------------- Børnene kan ikke finde deres forældre. 0
Bet tur jau nāk viņu vecāki. Men --r k----r-----s fo-æ-d-- -o! M__ d__ k_____ d____ f_______ j__ M-n d-r k-m-e- d-r-s f-r-l-r- j-! --------------------------------- Men der kommer deres forældre jo! 0
Jūs – Jūsu D--–---res D_ – D____ D- – D-r-s ---------- De – Deres 0
Kāds bija Jūsu ceļojums, Millera kungs? H-o-d-n-va--D-r-s----s-- h----ü-l--? H______ v__ D____ r_____ h__ M______ H-o-d-n v-r D-r-s r-j-e- h-. M-l-e-? ------------------------------------ Hvordan var Deres rejse, hr. Müller? 0
Kur ir Jūsu sieva, Millera kungs? Hv-- -r --res---n-- hr.---ll--? H___ e_ D____ k____ h__ M______ H-o- e- D-r-s k-n-, h-. M-l-e-? ------------------------------- Hvor er Deres kone, hr. Müller? 0
Jūs – Jūsu De ----r-s D_ – D____ D- – D-r-s ---------- De – Deres 0
Kāds bija Jūsu ceļojums, Šmites kundze? H------ v---De--- re--e---ru---h---t? H______ v__ D____ r_____ f__ S_______ H-o-d-n v-r D-r-s r-j-e- f-u S-h-i-t- ------------------------------------- Hvordan var Deres rejse, fru Schmidt? 0
Kur ir Jūsu vīrs, Šmites kundze? Hvor -----res---nd----u-Schmi-t? H___ e_ D____ m____ f__ S_______ H-o- e- D-r-s m-n-, f-u S-h-i-t- -------------------------------- Hvor er Deres mand, fru Schmidt? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + dāņu (1-100) MP3 dāņu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Runa ir iespējama pateicoties gēnu mutācijai

Cilvēks ir vienīgā dzīvā būtne uz Zemes, kas prot runāt. Tas to atšķir no dzīvniekiem un augiem. Protams, arī dzīvnieki un augi sazinās viens ar otru. Lai gan tie neizmanto sarežģītu zilbju valodu. Bet kādēļ cilvēks prot runāt? Lai varētu runāt, nepieciešamas noteiktas fizikālās iezīmes. Šādas fizikālās iezīmes piemīt tikai cilvēkiem. Bet tas nenozīmē, ka cilvēks pats tās attīstījis. Evolucionārajā vēsturē, nekas nenotiek bez iemesla. Vēstures gaitā cilvēks sāka runāt. Mēs vēl nevarm noteikt precīzi, kad tas notika. Bet kaut kas notika, kas deva cilvēkam spēju runāt. Zinātnieki uzskata, ka par to atbildīga ģenētiskā mutācija. Antropologi salīdzinājuši vairāku dzīvju būtņu ģenētiskos materiālus. Ir zināms, ka īpašs gēns ietekmē valodu. Cilvēkiem, kuriem ir problēmas ar valodām, tas ir bojāts. Viņi nevar izteikties labi, un viņiem ir grūti saprast arī vārdus. Šis gēns tika izpētīts cilvēkos, pērtiķos un pelēs. Tas ir ļoti līdzīgs cilvēkiem un šimpanzēm. Tikai divas mazas atšķirības ir identificējamas. Bet šīs atšķirības ieverojamas smadzenēs. Kopā ar citiem gēniem, tie ietekmē noteiktas smadzeņu darbības. Tādēļ cilvēki spēj runāt, bet pērtiķi ne. Kaut gan mīkla par cilvēka valodu vēl nav atrisināta. Jo ar gēnu mutāciju vien nepietiek, lai iepējotu runu. Zinātnieki implantēja cilvēka gēnu pelei. Tie nedeva pelēm spēju runāt… Bet to pīkstieni radīja diezgan lielu troksni!