Sarunvārdnīca

lv Taksometrā   »   da I taxaen

38 [trīsdesmit astoņi]

Taksometrā

Taksometrā

38 [otteogtredive]

I taxaen

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu dāņu Spēlēt Vairāk
Izsauciet, lūdzu, taksometru. Væ---en----og-r-n--ef-e--en t--a. V__ v_____ o_ r___ e____ e_ t____ V-r v-n-i- o- r-n- e-t-r e- t-x-. --------------------------------- Vær venlig og ring efter en taxa. 0
Cik maksā brauciens līdz stacijai? H----koster --t ti--s-a-io--n? H___ k_____ d__ t__ s_________ H-a- k-s-e- d-t t-l s-a-i-n-n- ------------------------------ Hvad koster det til stationen? 0
Cik maksā brauciens līdz lidostai? H-----o-t----e- ----l-fthav-en? H___ k_____ d__ t__ l__________ H-a- k-s-e- d-t t-l l-f-h-v-e-? ------------------------------- Hvad koster det til lufthavnen? 0
Lūdzu, taisni. L-g-------k. L______ t___ L-g-u-, t-k- ------------ Ligeud, tak. 0
Šeit, lūdzu, pa labi. Ti--høj----e------. T__ h____ h___ t___ T-l h-j-e h-r- t-k- ------------------- Til højre her, tak. 0
Lūdzu, tur krustojumā pa kreisi. T-l ---s-re--e---j-r--t- t-k. T__ v______ v__ h_______ t___ T-l v-n-t-e v-d h-ø-n-t- t-k- ----------------------------- Til venstre ved hjørnet, tak. 0
Es steidzos. Je----- tra-l-. J__ h__ t______ J-g h-r t-a-l-. --------------- Jeg har travlt. 0
Man vēl ir laiks. Jeg ha--ti-. J__ h__ t___ J-g h-r t-d- ------------ Jeg har tid. 0
Brauciet, lūdzu, lēnāk! V-----nlig a--køre l---som--r-. V__ v_____ a_ k___ l___________ V-r v-n-i- a- k-r- l-n-s-m-e-e- ------------------------------- Vær venlig at køre langsommere. 0
Pieturiet te, lūdzu! Væ-------g--- --o----her. V__ v_____ a_ s_____ h___ V-r v-n-i- a- s-o-p- h-r- ------------------------- Vær venlig at stoppe her. 0
Pagaidiet, lūdzu, kādu brīdi! V-n--lig- -t-ø--b-i-. V___ l___ e_ ø_______ V-n- l-g- e- ø-e-l-k- --------------------- Vent lige et øjeblik. 0
Es tūlīt atgriezīšos. Je--er sna-t ---b-ge. J__ e_ s____ t_______ J-g e- s-a-t t-l-a-e- --------------------- Jeg er snart tilbage. 0
Lūdzu, iedodiet man kvīti! Væ--v-nli- at --v- --g--- -v--t-ri--. V__ v_____ a_ g___ m__ e_ k__________ V-r v-n-i- a- g-v- m-g e- k-i-t-r-n-. ------------------------------------- Vær venlig at give mig en kvittering. 0
Man nav sīknaudas. J-g--a- i-ge--småp-ng-. J__ h__ i____ s________ J-g h-r i-g-n s-å-e-g-. ----------------------- Jeg har ingen småpenge. 0
Tā būs labi, atlikums Jums. Det -------, res-en--r -i--d--. D__ s_______ r_____ e_ t__ d___ D-t s-e-m-r- r-s-e- e- t-l d-g- ------------------------------- Det stemmer, resten er til dig. 0
Aizvediet mani, lūdzu, uz šo adresi! Kør -ig-t-----n-he--a----s-. K__ m__ t__ d__ h__ a_______ K-r m-g t-l d-n h-r a-r-s-e- ---------------------------- Kør mig til den her adresse. 0
Aizvediet mani, lūdzu, uz viesnīcu! Kør--ig -i- -i- --tel. K__ m__ t__ m__ h_____ K-r m-g t-l m-t h-t-l- ---------------------- Kør mig til mit hotel. 0
Aizvediet mani, lūdzu, uz jūrmalu! K-r-------l -tra-d--. K__ m__ t__ s________ K-r m-g t-l s-r-n-e-. --------------------- Kør mig til stranden. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + dāņu (1-100) MP3 dāņu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Valodu ģēniji

Lielākā daļa cilvēku priecājas, ja viņi var runāt vienā svešvalodā. Bet ir arī cilvēki, kuri var apgūt vairāk kā 70 valodas. Viņi var tekoši runāt un pareizi rakstīt šajās valodās. Var teikt, ka pastāv tādi hiper - poligloti. Daudzvalodība ir parādība, kas pastāvējusi gadsimtiem. Saglabājušās vairākas liecības par cilvēkiem ar šādu talantu. Vēl nav izpētīts, no kurienes rodas šādas spējas. Par to pastāv vairākas zinātniskas teorijas. Daži stāsta, ka daudzvalodīgo smadzenēm ir savādāka uzbūve. Šī atšķirība jo īpaši pamanāma Broka centrā. Runa tiek veidota šajā smadzeņu daļā. Daudzvalodīgajiem šajā daļā šūnas ir savādāk būvētas. Iespējams, tā rezultātā, viņi labāk apstrādā informāciju. Diemžēl, trūkst tālākas izpētes, lai to apstiprinātu. Iepējams, ka izšķirošais faktors ir ārkārtīga motivācija. Bērni iemācas svešvalodu no citiem bērniem ļoti ātri. Tas ir tādēļ, ka spēlējoties viņi vēlas iekļauties. Viņi vēlas būtu daļa no grupas un sazināties ar citiem. Tas norāda uz to, ka viņu motivācija ir atkarīga no viņu vēlmes tikt pieņemtam. Cita teorija saka, ka cerebrālā matērija aug mācoties. Tas nozīmē, jo vairāk mācamies, jo vieglāks mācīšanās process kļūst. Valodas, kas ir līdzīgas viena otrai, arī ir vieglāk iemācīties. Tātad, cilvēks, kurš runā dāņu valodā, ātrāk var iemācīties zviedru un norvēģu valodas. Daudz jautājumi vēl paliek neatbildēti. Nozīme ir tam, ka inteliģencei nav nozīmes. Daži cilvēki runā vairākās valodās, neskatoties uz zemo intelekta līmeni. Bet pat lielākajiem valodniekiem nepieciešama stingra disciplīna. Tas ir neliels mierinājums, vai ne?