Sarunvārdnīca

lv Palīgteikumi ar vai   »   da Bisætninger med ”om“

93 [deviņdesmit trīs]

Palīgteikumi ar vai

Palīgteikumi ar vai

93 [treoghalvfems]

Bisætninger med ”om“

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu dāņu Spēlēt Vairāk
Es nezinu, vai viņš mani mīl. J-- v---ik-e- om ha- e-s-e- -i-. J__ v__ i____ o_ h__ e_____ m___ J-g v-d i-k-, o- h-n e-s-e- m-g- -------------------------------- Jeg ved ikke, om han elsker mig. 0
Es nezinu, vai viņš nāks atpakaļ. J----ed-ikk-, -- -an -o---r t--b--e. J__ v__ i____ o_ h__ k_____ t_______ J-g v-d i-k-, o- h-n k-m-e- t-l-a-e- ------------------------------------ Jeg ved ikke, om han kommer tilbage. 0
Es nezinu, vai viņš man piezvanīs. Jeg--ed---k-- -m---- ri--e- --l-mi-. J__ v__ i____ o_ h__ r_____ t__ m___ J-g v-d i-k-, o- h-n r-n-e- t-l m-g- ------------------------------------ Jeg ved ikke, om han ringer til mig. 0
Vai viņš mani mīl? Mon -an el---r m--? M__ h__ e_____ m___ M-n h-n e-s-e- m-g- ------------------- Mon han elsker mig? 0
Vai viņš nāks atpakaļ? Mo- -----o-mer-t-lb---? M__ h__ k_____ t_______ M-n h-n k-m-e- t-l-a-e- ----------------------- Mon han kommer tilbage? 0
Vai viņš man piezvanīs? M-n ----ri--er --l mig? M__ h__ r_____ t__ m___ M-n h-n r-n-e- t-l m-g- ----------------------- Mon han ringer til mig? 0
Es jautāju sev, vai viņš domā par mani? Jeg-spø-g------ --lv, -- --- -æ--e- -- mig. J__ s______ m__ s____ o_ h__ t_____ p_ m___ J-g s-ø-g-r m-g s-l-, o- h-n t-n-e- p- m-g- ------------------------------------------- Jeg spørger mig selv, om han tænker på mig. 0
Es jautāju sev, vai viņam ir kāda cita? J-g s-ør-er --g se--, ----an har--n and--. J__ s______ m__ s____ o_ h__ h__ e_ a_____ J-g s-ø-g-r m-g s-l-, o- h-n h-r e- a-d-n- ------------------------------------------ Jeg spørger mig selv, om han har en anden. 0
Es jautāju sev, vai viņš melo? J---spø--er-m-g se----o- -----yv--. J__ s______ m__ s____ o_ h__ l_____ J-g s-ø-g-r m-g s-l-, o- h-n l-v-r- ----------------------------------- Jeg spørger mig selv, om han lyver. 0
Vai viņš domā par mani? Mo- -a- tæ-ker p--m--? M__ h__ t_____ p_ m___ M-n h-n t-n-e- p- m-g- ---------------------- Mon han tænker på mig? 0
Vai viņam ir kāda cita? M-n han--a- en -nde-? M__ h__ h__ e_ a_____ M-n h-n h-r e- a-d-n- --------------------- Mon han har en anden? 0
Vai viņš saka patiesību? M-n-han si----sa--h-d--? M__ h__ s____ s_________ M-n h-n s-g-r s-n-h-d-n- ------------------------ Mon han siger sandheden? 0
Es šaubos, vai es viņam patiešām patīku. J-----i--e------a--h-n--i---l-- -an--ide -i-. J__ t______ p__ a_ h__ v_______ k__ l___ m___ J-g t-i-l-r p-, a- h-n v-r-e-i- k-n l-d- m-g- --------------------------------------------- Jeg tvivler på, at han virkelig kan lide mig. 0
Es šaubos, vai viņš man rakstīs. Je--t-ivler-p---a----- -kr-ve--ti- mig. J__ t______ p__ a_ h__ s______ t__ m___ J-g t-i-l-r p-, a- h-n s-r-v-r t-l m-g- --------------------------------------- Jeg tvivler på, at han skriver til mig. 0
Es šaubos, vai viņš mani precēs. Je- -vi--e- -å---t ha- --fter s-g-m-- mi-. J__ t______ p__ a_ h__ g_____ s__ m__ m___ J-g t-i-l-r p-, a- h-n g-f-e- s-g m-d m-g- ------------------------------------------ Jeg tvivler på, at han gifter sig med mig. 0
Vai es viņam patiešām patīku? Mon --n --r--l-g-ka--li-- ---? M__ h__ v_______ k__ l___ m___ M-n h-n v-r-e-i- k-n l-d- m-g- ------------------------------ Mon han virkelig kan lide mig? 0
Vai viņš man rakstīs? M-n --n -k-------i----g? M__ h__ s______ t__ m___ M-n h-n s-r-v-r t-l m-g- ------------------------ Mon han skriver til mig? 0
Vai viņš mani precēs? Mo--h-n-gi--er---g--e- mig? M__ h__ g_____ s__ m__ m___ M-n h-n g-f-e- s-g m-d m-g- --------------------------- Mon han gifter sig med mig? 0

Kā smadzenes apgūst gramatiku

Dzimto valodu mēs mācamies no bērnības. Tas notiek pilnīgi automātiski. Mēs to neapzināmies. Kaut gan, mūsu smadzenēm ir daudz jāpaveic, lai to paveiktu. Mācoties, piemēram, gramatiku, tām ir daudz jāstrādā. Katru dienu tās dzird kaut ko jaunu. Tās pastāvīgi saņem jaunus impulsus. Bet smadzenes nevar apstrādāt katru impulsu atsevišķi. Tām jārīkojas ekonomiski. Līdz ar to, tās ir orientētas uz regularitāti. Smadzenes atceras to, ko tās dzird bieži. Tās atzīmē, cik bieži kāds specifiska lieta notiek. Pēc tam, no šiem piemēriem, tās veido gramatiskus likumus. Bērni zina, vai teikums ir vai nav pareizs. Bet viņi nezin, kādēļ tas tā ir. Smadzenes zina likumus bez nepieciešamības tos mācīties. Pieaugušie mācas valodas savādāk. Viņi jau zina dzimtās valodas uzbūvi. Tas veido pamatu jauniem gramatiskajiem likumiem. Bet, lai pieaugušie to iemācītos, ir nepieciešama apmācība. Mācoties gramatiku, smadzenēm ir fiskēta sistēma. To var redzēt, piemēram, ar lietvārdiem un darbības vārdiem. Tie tiek saglabāti dažādos smadzenes rajonos. Tos apstrādājot, smadzenes ir aktīvas atsevišķos rajonos. Vienkārši likumi arī tiek apgūti savādāk ka sarežģīti. Ar sarežģītiem likumiem vairākas smadzeņu daļas strādā vienlaicīgi. Kā tieši smadzenes mācas gramatiku, nav vēl izpētīts. Bet mēs zinām, ka teorētiski tās var iemācīties jebkuru gramatisko likumu...