Sarunvārdnīca

lv Mājas uzkopšana   »   da Rengøring

18 [astoņpadsmit]

Mājas uzkopšana

Mājas uzkopšana

18 [atten]

Rengøring

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu dāņu Spēlēt Vairāk
Šodien ir sestdiena. I---g -- -e- lørda-. I d__ e_ d__ l______ I d-g e- d-t l-r-a-. -------------------- I dag er det lørdag. 0
Šodien mums ir laiks. I -a--h-r v- -i-. I d__ h__ v_ t___ I d-g h-r v- t-d- ----------------- I dag har vi tid. 0
Šodien mēs uzkopjam dzīvokli. I dag-g----- ren-----e----h--en. I d__ g__ v_ r___ i l___________ I d-g g-r v- r-n- i l-j-i-h-d-n- -------------------------------- I dag gør vi rent i lejligheden. 0
Es uzkopju vannas istabu. J-g---r r-n--i --d-v-r--s--. J__ g__ r___ i b____________ J-g g-r r-n- i b-d-v-r-l-e-. ---------------------------- Jeg gør rent i badeværelset. 0
Mans vīrs mazgā mašīnu. Mi- man---ask-r--i---. M__ m___ v_____ b_____ M-n m-n- v-s-e- b-l-n- ---------------------- Min mand vasker bilen. 0
Bērni tīra divriteņus. Bø--e-e-pu--er c-k-e-n-. B______ p_____ c________ B-r-e-e p-d-e- c-k-e-n-. ------------------------ Børnene pudser cyklerne. 0
Vecmāmiņa aplej puķes. B-ds-em----an----b---s----e. B________ v_____ b__________ B-d-t-m-r v-n-e- b-o-s-e-n-. ---------------------------- Bedstemor vander blomsterne. 0
Bērni uzkopj bērnu istabu. Bør--ne r-dd---op - ----e-æ----et. B______ r_____ o_ i b_____________ B-r-e-e r-d-e- o- i b-r-e-æ-e-s-t- ---------------------------------- Børnene rydder op i børneværelset. 0
Mans vīrs sakārto savu rakstāmgaldu. M-n-m--d ----e--o- p- si- s-----bo--. M__ m___ r_____ o_ p_ s__ s__________ M-n m-n- r-d-e- o- p- s-t s-r-v-b-r-. ------------------------------------- Min mand rydder op på sit skrivebord. 0
Es salieku veļu veļas mašīnā. Je- p---e- v--ke----- i v-s---a-kine-. J__ p_____ v_________ i v_____________ J-g p-t-e- v-s-e-ø-e- i v-s-e-a-k-n-n- -------------------------------------- Jeg putter vasketøjet i vaskemaskinen. 0
Es izkaru veļu. J---h--g-r---sket-je- op. J__ h_____ v_________ o__ J-g h-n-e- v-s-e-ø-e- o-. ------------------------- Jeg hænger vasketøjet op. 0
Es gludinu veļu. Je- -t--ge- vas-----e-. J__ s______ v__________ J-g s-r-g-r v-s-e-ø-e-. ----------------------- Jeg stryger vasketøjet. 0
Logi ir netīri. Vin-ue--e-e--sna----e. V________ e_ s________ V-n-u-r-e e- s-a-s-d-. ---------------------- Vinduerne er snavsede. 0
Grīda ir netīra. Gu--et ---s--v-e-. G_____ e_ s_______ G-l-e- e- s-a-s-t- ------------------ Gulvet er snavset. 0
Trauki ir netīri. S---ic-t----be-k-d-. S_______ e_ b_______ S-r-i-e- e- b-s-i-t- -------------------- Servicet er beskidt. 0
Kas nospodrinās logus? Hvem -u--e- -i--ue-n-? H___ p_____ v_________ H-e- p-d-e- v-n-u-r-e- ---------------------- Hvem pudser vinduerne? 0
Kas izsūks putekļus? H--- stø-su--r? H___ s_________ H-e- s-ø-s-g-r- --------------- Hvem støvsuger? 0
Kas nomazgās traukus? H----v--k-----? H___ v_____ o__ H-e- v-s-e- o-? --------------- Hvem vasker op? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + dāņu (1-100) MP3 dāņu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Mācīšanās agrā vecumā

Svešvalodas mūsdienās kļūst aizvien svarīgākas. Tas attiecas arī uz profesionālo dzīvi. Tā rezultātā, pieaudzis ir cilvēku skaits, kuri apgūst svešvalodas. Kā arī vairāki vecāki vēlētos, lai viņu bērni mācas svešvalodas. Un vislabākais ir agrā vecumā. Pasaulē jau pastāv vairākas starptautiskās skolas. Arī bērnu dārzi ar daudzvalodīgu izglītību kļūst arvien populārāki. Svešvalodu apguvei agrā vecumā ir daudz priekšrocību. Tas ir saistīts ar mūsu smadzeņu attīstību. Mūsu smadzenes līdz 4 gadu vecumam būvē valodu struktūru. Šie neironu tīkli palīdz mums mācībās. Jaunas struktūras, mums kļūstot vecākiem, vairs neveidojas tik labi. Vecākiem bērniem un pieaugušajiem ir daudz sarežģītāk mācīties valodu. Tādēļ mums jau agri būtu jāveicina mūsu smadzeņu attīstība. Īsāk sakot: jo jaunāks, jo labāk. Kaut gan pastāv arī cilvēki, kuri kritizē mācīšanos agrā vecumā. Viņi baidās, ka vairāku valodu zināšana bērnus pārslogo. Bez tam, pastāv arī bailes, ka viņi tā arī nevienu valodu kārtīgi neiemācīsies. Tomēr zinātnē šīs šaubas nerodas. Vairums lingvistu un neiro-psihologu ir optimistiski noskaņoti. To izmeklējumi sniedz pozitīvus rezultātus. Bērni valodu stundās parasti jautri pavada laiku. Un: ja bērni mācs valodas, viņi arī domā par valodām. Tādēļ, pateicoties svešvalodas apguvei, viņi apgūšt arī savu dzimto valodu. Visu atlikušo dzīvi viņi gūs labumu, pateicoties šīm valodu zināšanām. Varbūt labāk sākt ar vissarežģītākajām valodām. Jo bērna smadzenes iemācas ātri un intuitīvi. Tām vienalga, vai jāsaglabā hello, ciao or néih hóu!