Sarunvārdnīca

lv Nedēļas dienas   »   da Ugedage

9 [deviņi]

Nedēļas dienas

Nedēļas dienas

9 [ni]

Ugedage

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu dāņu Spēlēt Vairāk
pirmdiena ma---g m_____ m-n-a- ------ mandag 0
otrdiena tir-dag t______ t-r-d-g ------- tirsdag 0
trešdiena o-sdag o_____ o-s-a- ------ onsdag 0
ceturtdiena tors-ag t______ t-r-d-g ------- torsdag 0
piektdiena f-e-ag f_____ f-e-a- ------ fredag 0
sestdiena l-rdag l_____ l-r-a- ------ lørdag 0
svētdiena s--dag s_____ s-n-a- ------ søndag 0
nedēļa u--n u___ u-e- ---- ugen 0
no pirmdienas līdz svētdienai fr- ----a- --- -øn-ag f__ m_____ t__ s_____ f-a m-n-a- t-l s-n-a- --------------------- fra mandag til søndag 0
Pirmā diena ir pirmdiena. D---fø-ste--a- er--a---g. D__ f_____ d__ e_ m______ D-n f-r-t- d-g e- m-n-a-. ------------------------- Den første dag er mandag. 0
Otrā diena ir otrdiena. D-n --den---- ---ti-s---. D__ a____ d__ e_ t_______ D-n a-d-n d-g e- t-r-d-g- ------------------------- Den anden dag er tirsdag. 0
Trešā diena ir trešdiena. De--tre-je-dag-er o-s--g. D__ t_____ d__ e_ o______ D-n t-e-j- d-g e- o-s-a-. ------------------------- Den tredje dag er onsdag. 0
Ceturtā diena ir ceturtdiena. Den-----d---a--er t-----g. D__ f_____ d__ e_ t_______ D-n f-e-d- d-g e- t-r-d-g- -------------------------- Den fjerde dag er torsdag. 0
Piektā diena ir piektdiena. D----e-t------er f---a-. D__ f____ d__ e_ f______ D-n f-m-e d-g e- f-e-a-. ------------------------ Den femte dag er fredag. 0
Sestā diena ir sestdiena. Den--je--- -------l-r-ag. D__ s_____ d__ e_ l______ D-n s-e-t- d-g e- l-r-a-. ------------------------- Den sjette dag er lørdag. 0
Septītā diena ir svētdiena. D-n-sy-e-de da---- -ønda-. D__ s______ d__ e_ s______ D-n s-v-n-e d-g e- s-n-a-. -------------------------- Den syvende dag er søndag. 0
Nedēļā ir septiņas dienas. U-en --r---v-d--e. U___ h__ s__ d____ U-e- h-r s-v d-g-. ------------------ Ugen har syv dage. 0
Mēs strādājam tikai piecas dienas. V--arb----------fem----e. V_ a_______ k__ f__ d____ V- a-b-j-e- k-n f-m d-g-. ------------------------- Vi arbejder kun fem dage. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + dāņu (1-100) MP3 dāņu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Mākslīgā valoda Esperanto

Angļu valoda ir šodien visnozīmīgākā pasaules valoda. Ir pieņemts, ka, to izmantojot, visiem cilvēkiem vajadzētu saprasties savā starpā. Citas valodas arī vēlētos sasniegt tādu mērķi. Piemēram, mākslīgās valodas. Mākslīgās valodas tiek radītas un attīstītas ar nolūku. Tas ir, tās tiek veidotas balstoties uz kādu plānu. Mākslīgajās valodās tiek izmantoti elementi no citām valodām. Tādā veidā to būtu vieglāk iemācīties pēc iespējas vairāk cilvēkiem. Starptautiskā saskarsme ir mākslīgās valodas izveides mērķis. Esperanto it pati pazīstamākā mākslīgā valoda. To pirmo reizi iepazīstināja Varšavā, 1887. gadā. To izveidoja ārsts, Ludviks L. Zāmenhofs. Viņš uzskatīja, ka sociālo nemieru galvenais iemesls ir saziņas problēmas. Tādēļ viņš izveidoja valodu, kas apvienotu cilvēkus. To izmantojot, cilvēki viens ar otru runātu vienlīdzīgi. Ārsta pseidonīms bija Dr. Esperanto jeb Cerību pilns. Tas parāda, cik ļoti viņš ticēja savam sapnim. Bet ideja par universālu saprašanos ir daudz senāka. Līdz mūsdienām ir attīstītas dažādas mākslīgās valodas. Tās tiek saistītas ar iecietību un cilvēktiesībām. Vairāk kā 120 valstīs dzīvo runātāji, kas pārzin esperanto. Kā arī esperanto tiek kritizēts. Piemēram, 70% no leksikas sastāda romāņu valoda. Un esperanto veidota izteikti uz indoeiropiešu valodām. Tās runātāji savtarpēji mainās idejām konvencijās un sapulcēs. Tiek regulāri organizētas tikšanās un lekcijas. Tātad, vai esat gatavs apgūt nedaudz esperanto? Ĉu vi parolas Esperanton? – Jes, mi parolas Esperanton tre bone!