Sarunvārdnīca

lv Pagātne 3   »   da Datid 3

83 [astoņdesmit trīs]

Pagātne 3

Pagātne 3

83 [treogfirs]

Datid 3

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu dāņu Spēlēt Vairāk
piezvanīt t-le --t-l---n-n t___ i t________ t-l- i t-l-f-n-n ---------------- tale i telefonen 0
Es runāju pa telefonu. Je- h-r -alt i t-lef-n. J__ h__ t___ i t_______ J-g h-r t-l- i t-l-f-n- ----------------------- Jeg har talt i telefon. 0
Es runāju pa telefonu visu laiku. J-- -a---a-t-- t-l-f-n-he-e-t-den. J__ h__ t___ i t______ h___ t_____ J-g h-r t-l- i t-l-f-n h-l- t-d-n- ---------------------------------- Jeg har talt i telefon hele tiden. 0
jautāt spør-e s_____ s-ø-g- ------ spørge 0
Es jautāju. J-----r---u--t. J__ h__ s______ J-g h-r s-u-g-. --------------- Jeg har spurgt. 0
Es vienmēr jautāju. J-g h----ltid-spu--t. J__ h__ a____ s______ J-g h-r a-t-d s-u-g-. --------------------- Jeg har altid spurgt. 0
stāstīt f-rtælle f_______ f-r-æ-l- -------- fortælle 0
Es stāstīju. Je- --r-f--t--t. J__ h__ f_______ J-g h-r f-r-a-t- ---------------- Jeg har fortalt. 0
Es izstāstīju visu stāstu. Je- ha--f-r-a---h--e h-s-or--n. J__ h__ f______ h___ h_________ J-g h-r f-r-a-t h-l- h-s-o-i-n- ------------------------------- Jeg har fortalt hele historien. 0
mācīties stu-er- -----e-l-kt-er s______ / l___ l______ s-u-e-e / l-s- l-k-i-r ---------------------- studere / læse lektier 0
Es mācījos. J-g-h-r-----e-e- / ---t l-k-i--. J__ h__ s_______ / l___ l_______ J-g h-r s-u-e-e- / l-s- l-k-i-r- -------------------------------- Jeg har studeret / læst lektier. 0
Es mācījos visu vakaru. J-- har -t---r-t / læ-t------e-------a-ten-n. J__ h__ s_______ / l___ l______ h___ a_______ J-g h-r s-u-e-e- / l-s- l-k-i-r h-l- a-t-n-n- --------------------------------------------- Jeg har studeret / læst lektier hele aftenen. 0
strādāt a-b-jde a______ a-b-j-e ------- arbejde 0
Es strādāju. Jeg-h-- -rb--d-t. J__ h__ a________ J-g h-r a-b-j-e-. ----------------- Jeg har arbejdet. 0
Es strādāju visu dienu. Je--har a-be-de--h--e-dag--. J__ h__ a_______ h___ d_____ J-g h-r a-b-j-e- h-l- d-g-n- ---------------------------- Jeg har arbejdet hele dagen. 0
ēst spi-e s____ s-i-e ----- spise 0
Es paēdu. J-g har-sp-s-. J__ h__ s_____ J-g h-r s-i-t- -------------- Jeg har spist. 0
Es apēdu visu ēdienu. J-- -ar -p-s---l m-den. J__ h__ s____ a_ m_____ J-g h-r s-i-t a- m-d-n- ----------------------- Jeg har spist al maden. 0

Valodniecības vēsture

Valodas vienmēr ir fascinējušas cilvēkus. Tādēļ valodniecības vēsture ir ļoti sena. Valodniecība ir valodas sistemātiskā pētniecība. Jau tūkstošiem gadu atpakaļ cilvēki apcerēja valodu. To darot, dažādas valodas izveidoja dažādas sistēmas. Ta rezultātā, parādījās dažādi valodu apraksti . Mūsdienu lingvistika pamatā balstās uz antīkajām teorijām. Vairākas tradīcijas tika iedibinātas senajā Grieķijā. Savukārt vissenākais darbs par valodu nāk no Indijas. To pirms 3000 gadiem sarakstīja gramatiķis Sakatjana. Senajos laikos ar valodām aizrāvās tādi filozofi, kā Platons. Vēlāk arī romiešu autori attīstīja savas teorijas. 8. gadsimtā arī arābi attīstīja paši savu valodas teoriju. Pat tad to darbi atspoguļo precīzu arābu valodas aprakstu. Modernajos laikos cilvēki vēlējās noteikt, kur tieši valoda radusies. Zinātnieki jo īpaši interesējās par valodu vēsturi. 18. gadsimtā cilvēki sāka salīdzināt valodas. Viņi gribēja atklāt, kā valodas attīstījušās. Vēlāk tie koncentrējās uz valodām kā uz sistēmu. Centrālais jautājums bija, kā valodas funkcionē. Mūsdienās lingvistika sadalās vairākās nozarēs. Kopš 50. gadiem vairākas disciplīnas ir attīstījušās. Tās bija ietekmējušas citas zinātnes. Piemēram, psiholingvistika vai starpkultūru komunikācijas. Jaunākās valodniecības nozares ir ļoti specializētas. Piemēram, femisistu lingvistika. Tātad, valodniecības vēsture turpinās. Tikmēr, kamēr valodas pastāv, cilvēks tās apcerēs.