Sarunvārdnīca

lv Diskotēkā   »   da På diskotek

46 [četrdesmit seši]

Diskotēkā

Diskotēkā

46 [seksogfyrre]

På diskotek

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu dāņu Spēlēt Vairāk
Vai šī vieta ir brīva? E- --n -er-p-a-s --i? E_ d__ h__ p____ f___ E- d-n h-r p-a-s f-i- --------------------- Er den her plads fri? 0
Vai es drīkstu apsēsties Jums blakus? Må-j-g-sæ--e---g-v-d ---? M_ j__ s____ m__ v__ j___ M- j-g s-t-e m-g v-d j-r- ------------------------- Må jeg sætte mig ved jer? 0
Labprāt. Ger--. G_____ G-r-e- ------ Gerne. 0
Kā Jums patīk mūzika? H-ad-sy-es ------musikken? H___ s____ d_ o_ m________ H-a- s-n-s d- o- m-s-k-e-? -------------------------- Hvad synes du om musikken? 0
Nedaudz par skaļu. Li-t fo- ---. L___ f__ h___ L-d- f-r h-j- ------------- Lidt for høj. 0
Bet grupa spēlē gluži labi. Me- b---e- -p-lle----g-t --dt. M__ b_____ s______ m____ g____ M-n b-n-e- s-i-l-r m-g-t g-d-. ------------------------------ Men bandet spiller meget godt. 0
Vai Jūs te esat bieži? E- du---- --r? E_ d_ t__ h___ E- d- t-t h-r- -------------- Er du tit her? 0
Nē, šī ir pirmā reize. Nej, ------ f---------g. N___ d__ e_ f_____ g____ N-j- d-t e- f-r-t- g-n-. ------------------------ Nej, det er første gang. 0
Es te nekad vēl neesmu bijusi. J-g -a- a-d-ig---ret-her før. J__ h__ a_____ v____ h__ f___ J-g h-r a-d-i- v-r-t h-r f-r- ----------------------------- Jeg har aldrig været her før. 0
Vai Jūs dejojat? D-ns-r -u? D_____ d__ D-n-e- d-? ---------- Danser du? 0
Varbūt vēlāk. M---e--e-e-e. M____ s______ M-s-e s-n-r-. ------------- Måske senere. 0
Es neprotu tik labi dejot. Jeg -- ikk--så go- ti---t -ans-. J__ e_ i___ s_ g__ t__ a_ d_____ J-g e- i-k- s- g-d t-l a- d-n-e- -------------------------------- Jeg er ikke så god til at danse. 0
Tas ir pavisam vienkārši. D----r m---t-n-m-. D__ e_ m____ n____ D-t e- m-g-t n-m-. ------------------ Det er meget nemt. 0
Es Jums parādīšu. L-d-mig --se --g --t. L__ m__ v___ d__ d___ L-d m-g v-s- d-g d-t- --------------------- Lad mig vise dig det. 0
Nē, labāk kādu citu reizi. N-j,---lle-- -n-a--e---a--. N___ h______ e_ a____ g____ N-j- h-l-e-e e- a-d-n g-n-. --------------------------- Nej, hellere en anden gang. 0
Vai Jūs kādu gaidāt? V--ter d---å noge-? V_____ d_ p_ n_____ V-n-e- d- p- n-g-n- ------------------- Venter du på nogen? 0
Jā, savu draugu. Ja, -å--in-k----t-. J__ p_ m__ k_______ J-, p- m-n k-r-s-e- ------------------- Ja, på min kæreste. 0
Tur jau viņš nāk! Der-k--m-- --n! D__ k_____ h___ D-r k-m-e- h-n- --------------- Der kommer han! 0

Gēni ietekmē valodu

Valoda, kādā mēs runājam, atkarīga no mūsu senčiem. Bet arī mūsu gēni ir atbildīgi par mūsu valodu. Skotu pētnieki ir nonākuši pie šada secinājuma. Viņi izpētīja, kā angļu valoda atškiras no ķīniešu valodas. Tā viņi atklāja, ka gēniem ir arī ir nozīme. Jo gēni ietekmē mūsu smadzeņu attīstību. Tas nozīmē, ka gēni veido mūsu smadzenes struktūŗas. Tā mūsu spēja apgtūt valodu ir noteikta. Divu gēnu variantiem ir izšķiroša loma. Ja kāds variants ir nepietiekams, tad attīstas tonāla valoda. Tad tonālā valodā runā tauta, kurai nav šis gēnu variants. Tonālajās valodās vārdu nozīmi nosaka toņa augstums. Piemēram, ķīniešu valoda tiek pieskaitīta tonālajām valodām. Savukārt, ja šis gēnu varians dominē, tad attīstas cita valoda. Angļu valoda nav tonāla valoda. Šie gēni nav vienādi izdalīti. Tas nozīmē, ka tās sastopamas dažādos biežumos. Bet valodas saglabājas tikai tad, ja tās tiek nodotas tālāk. Lai to izdarītu, bērniem jābū spējīgiem atdarināt vecāku valodu. Tādēļ viņiem labi jāiemācas valoda. Tikai tādā veidā valodu spēs nodot no paaudzes uz paaudzi. Senāks gēna veids ir tas, kas sekmē tonālās valodas.. Tāpēc pagātnē bija vairāk tonālo valodu nekā mūsdienās. Bet nevajadzētu pārvērtēt ģenētiskos komponentus. Tos var tikai pievienot paskaidrojot valodas attīstību. Bet nav atsevišķs gēns angļu vai ķīniešu valodai. Jebkurš var iemācīties jebkuru valodu. Nav nepieciešami gēni lai to paveiktu, bat gan ziņkārību un disciplīnu!