Sarunvārdnīca

lv Neliela saruna 1   »   da Small Talk 1

20 [divdesmit]

Neliela saruna 1

Neliela saruna 1

20 [tyve]

Small Talk 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu dāņu Spēlēt Vairāk
Lūdzu, iekārtojieties ērti! S------ ne-! S__ d__ n___ S-å d-g n-d- ------------ Slå dig ned! 0
Jūtieties kā mājās! L-- --- -m--u-e--h-em-e! L__ s__ o_ d_ e_ h______ L-d s-m o- d- e- h-e-m-! ------------------------ Lad som om du er hjemme! 0
Ko Jūs vēlētos dzert? Hva----l-d- ---e a- d--k--? H___ v__ d_ h___ a_ d______ H-a- v-l d- h-v- a- d-i-k-? --------------------------- Hvad vil du have at drikke? 0
Vai Jūs mīlat mūziku? K-n -u--ide m--ik? K__ d_ l___ m_____ K-n d- l-d- m-s-k- ------------------ Kan du lide musik? 0
Man patīk klasiskā mūzika. J-- ----g-d- --de-kla----k-musi-. J__ k__ g___ l___ k_______ m_____ J-g k-n g-d- l-d- k-a-s-s- m-s-k- --------------------------------- Jeg kan godt lide klassisk musik. 0
Te ir mani kompaktdiski. H-r er--i-e c-’er. H__ e_ m___ c_____ H-r e- m-n- c-’-r- ------------------ Her er mine cd’er. 0
Vai Jūs spēlējat kādu mūzikas instrumentu? Spi---r----et --str-m---? S______ d_ e_ i__________ S-i-l-r d- e- i-s-r-m-n-? ------------------------- Spiller du et instrument? 0
Te ir mana ģitāra. H-r er --- g---a-. H__ e_ m__ g______ H-r e- m-n g-i-a-. ------------------ Her er min guitar. 0
Vai Jūs labprāt dziedat? K-n d------ -- --ng-? K__ d_ l___ a_ s_____ K-n d- l-d- a- s-n-e- --------------------- Kan du lide at synge? 0
Vai Jums ir bērni? H-- du -ø--? H__ d_ b____ H-r d- b-r-? ------------ Har du børn? 0
Vai Jums ir suns? Har-du-e--hun-? H__ d_ e_ h____ H-r d- e- h-n-? --------------- Har du en hund? 0
Vai Jums ir kaķis? Ha--du -- --t? H__ d_ e_ k___ H-r d- e- k-t- -------------- Har du en kat? 0
Te ir manas grāmatas. He--e- --n- b--er. H__ e_ m___ b_____ H-r e- m-n- b-g-r- ------------------ Her er mine bøger. 0
Es tieši pašlaik lasu šo grāmatu. Je------ed-at -æ-- --n --r-bo-. J__ e_ v__ a_ l___ d__ h__ b___ J-g e- v-d a- l-s- d-n h-r b-g- ------------------------------- Jeg er ved at læse den her bog. 0
Ko Jūs labprāt lasāt? H--- k-n -u -id---- l--e? H___ k__ d_ l___ a_ l____ H-a- k-n d- l-d- a- l-s-? ------------------------- Hvad kan du lide at læse? 0
Vai Jūs labprāt ejat uz koncertu? K---du -ide-a- -å ti- -o-cer-? K__ d_ l___ a_ g_ t__ k_______ K-n d- l-d- a- g- t-l k-n-e-t- ------------------------------ Kan du lide at gå til koncert? 0
Vai Jūs labprāt ejat uz teātri? Ka- -- -i-e-at-g- i tea-r--? K__ d_ l___ a_ g_ i t_______ K-n d- l-d- a- g- i t-a-r-t- ---------------------------- Kan du lide at gå i teatret? 0
Vai Jūs labprāt ejat uz operu? Ka- ---l--e ---gå - -p---e-? K__ d_ l___ a_ g_ i o_______ K-n d- l-d- a- g- i o-e-a-n- ---------------------------- Kan du lide at gå i operaen? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + dāņu (1-100) MP3 dāņu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Mātes valoda? Tēva valoda?

Kad bijāt mazi, no kura Jūs iemācījāties dzimto valodu? Droši vien daudzi atbildēs: ‘no mammas!’ Tā domā lielākā daļa no Zemes iedzīvotajiem. Jēdziens ‘mātes valoda’ pastāv gandrīz visās tautās. Kā angļi, tāpat arī ķīnieši ir pazīstami ar to. Iespējams, tas tādēļ, ka mātes pavada vairāk laika ar saviem bērniem. Bet jaunākie pētījumi nonākuši pie savādāka rezultāta. Tie parāda, ka mūsu dzimtā valoda visbiežāk ir mūsu tēvu valoda. Pētnieki apskatījuši sajaukušos tautu ģenētisko materiālu un valodas. Šādās tautās vecāki nāk no dažādām kultūrām. Šīs tautas radās tūkstošiem gadu atpakaļ. Iemesls tam ir lielā tautu staigāšana. Šo tautu sajaukšanās tika ģenētiski analizēta. Pēc tam to salīdzināja ar tautas valodu. Lielākā daļa šo tautu runā savu vīriešu senču valodā. Tas nozīmē, ka dzimtā valsts valoda nāk no Y hromosomas. Tātad, vīrieši atveda savu līdz valodu uz svešām zemēm. Un sievietes tur pieņēma vīriešu jauno valodu. Un pat šodien tēvi lielā mērā ietekmē mūsu valodu. Jo mācoties, mazuļi ir orientēti uz savu tēvu valodu. Tēvi ar saviem bērniem sarunājas salīdzinoši mazāk. Tāpat arī vīrieši veido vienkāršākus teikumus nekā sievietes. Tādēļ arī tēvu valoda mazuļiem ir piemērotāka. Tā to nepārslogo un ir vieglāk iemācīties. Tādēļ bērni labprātāk sarunājoties atdarina vairak ‘tēti’ nekā ‘mammu’. Vēlāk, mātes leksika izveido bērna valodu. Tādā veidā, gan māte, gan tēvs, vienlīdz ietekmē mūsu valodu. Tādēļ tai vajadzētu saukties - vecāku valoda!