Sarunvārdnīca

lv kaut ko drīkstēt   »   be штосьці магчы

73 [septiņdesmit trīs]

kaut ko drīkstēt

kaut ko drīkstēt

73 [семдзесят тры]

73 [semdzesyat try]

штосьці магчы

[shtos’tsі magchy]

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu baltkrievu Spēlēt Vairāk
Vai tu jau drīksti braukt ar mašīnu? Та-----о ------к-----ц- а---м-біл-м? Табе ўжо можна кіраваць аўтамабілем? Т-б- ў-о м-ж-а к-р-в-ц- а-т-м-б-л-м- ------------------------------------ Табе ўжо можна кіраваць аўтамабілем? 0
Ta-e -zho ---h-a--іr--a-----ut---bі--m? Tabe uzho mozhna kіravats’ autamabіlem? T-b- u-h- m-z-n- k-r-v-t-’ a-t-m-b-l-m- --------------------------------------- Tabe uzho mozhna kіravats’ autamabіlem?
Vai tu jau drīksti lietot alkoholu? Табе-ў-о ----а-п-ц- а-ка-оль--- н--оі? Табе ўжо можна піць алкагольныя напоі? Т-б- ў-о м-ж-а п-ц- а-к-г-л-н-я н-п-і- -------------------------------------- Табе ўжо можна піць алкагольныя напоі? 0
Tabe uz-o------a p-t-’---k--ol-nyy--n-p--? Tabe uzho mozhna pіts’ alkagol’nyya napoі? T-b- u-h- m-z-n- p-t-’ a-k-g-l-n-y- n-p-і- ------------------------------------------ Tabe uzho mozhna pіts’ alkagol’nyya napoі?
Vai tu jau drīksti viens pats braukt uz ārzemēm? Т----ўж--м-------наму-е-д---ь з--мяжу? Табе ўжо можна аднаму ездзіць за мяжу? Т-б- ў-о м-ж-а а-н-м- е-д-і-ь з- м-ж-? -------------------------------------- Табе ўжо можна аднаму ездзіць за мяжу? 0
T--e u----mo-h-a a--amu -----і-s’ z--m---hu? Tabe uzho mozhna adnamu yezdzіts’ za myazhu? T-b- u-h- m-z-n- a-n-m- y-z-z-t-’ z- m-a-h-? -------------------------------------------- Tabe uzho mozhna adnamu yezdzіts’ za myazhu?
drīkstēt м---ы магчы м-г-ы ----- магчы 0
magc-y magchy m-g-h- ------ magchy
Vai mēs šeit drīkstam smēķēt? Нам м-ж-- -у- ---ы--? Нам можна тут курыць? Н-м м-ж-а т-т к-р-ц-? --------------------- Нам можна тут курыць? 0
N-m--o-h---tu- -ury-s-? Nam mozhna tut kuryts’? N-m m-z-n- t-t k-r-t-’- ----------------------- Nam mozhna tut kuryts’?
Vai šeit drīkst smēķēt? Ту- м-ж-----рыць? Тут можна курыць? Т-т м-ж-а к-р-ц-? ----------------- Тут можна курыць? 0
Tu--m------k-r--s-? Tut mozhna kuryts’? T-t m-z-n- k-r-t-’- ------------------- Tut mozhna kuryts’?
Vai drīkst maksāt ar kredītkarti? Мо-на з-пл-ціц- --эд---а- картай? Можна заплаціць крэдытнай картай? М-ж-а з-п-а-і-ь к-э-ы-н-й к-р-а-? --------------------------------- Можна заплаціць крэдытнай картай? 0
Mo-hn- za--atsі--’ k---y-nay -a----? Mozhna zaplatsіts’ kredytnay kartay? M-z-n- z-p-a-s-t-’ k-e-y-n-y k-r-a-? ------------------------------------ Mozhna zaplatsіts’ kredytnay kartay?
Vai drīkst maksāt ar čeku? Мож-а --плац-ц--чэк-м? Можна заплаціць чэкам? М-ж-а з-п-а-і-ь ч-к-м- ---------------------- Можна заплаціць чэкам? 0
M-zhna z-pl-tsіts’ c-----? Mozhna zaplatsіts’ chekam? M-z-n- z-p-a-s-t-’ c-e-a-? -------------------------- Mozhna zaplatsіts’ chekam?
Vai drīkst maksāt tikai skaidrā naudā? М---а--а------ь---л-кі ---оў-ай? Можна заплаціць толькі гатоўкай? М-ж-а з-п-а-і-ь т-л-к- г-т-ў-а-? -------------------------------- Можна заплаціць толькі гатоўкай? 0
M---na -ap-ats---’ --l-kі g--o----? Mozhna zaplatsіts’ tol’kі gatoukay? M-z-n- z-p-a-s-t-’ t-l-k- g-t-u-a-? ----------------------------------- Mozhna zaplatsіts’ tol’kі gatoukay?
Vai es drīkstu piezvanīt? Мож--,-я-з-----па-э-еф--у-? Можна, я зараз патэлефаную? М-ж-а- я з-р-з п-т-л-ф-н-ю- --------------------------- Можна, я зараз патэлефаную? 0
M-z---- ya-z-r---p-telefanu--? Mozhna, ya zaraz patelefanuyu? M-z-n-, y- z-r-z p-t-l-f-n-y-? ------------------------------ Mozhna, ya zaraz patelefanuyu?
Vai es drīkstu ko jautāt? М-жн-----не--а --пыта--я? Можна, я нешта запытаюся? М-ж-а- я н-ш-а з-п-т-ю-я- ------------------------- Можна, я нешта запытаюся? 0
M---na,-y- n-sht- -apytayusya? Mozhna, ya neshta zapytayusya? M-z-n-, y- n-s-t- z-p-t-y-s-a- ------------------------------ Mozhna, ya neshta zapytayusya?
Vai es drīkstu ko teikt? М-жна,-я не--а----жу? Можна, я нешта скажу? М-ж-а- я н-ш-а с-а-у- --------------------- Можна, я нешта скажу? 0
Mozh-a, y- -e-ht- -k----? Mozhna, ya neshta skazhu? M-z-n-, y- n-s-t- s-a-h-? ------------------------- Mozhna, ya neshta skazhu?
Viņš nedrīkst gulēt parkā. Я-у---л------а-----па---. Яму нельга спаць у парку. Я-у н-л-г- с-а-ь у п-р-у- ------------------------- Яму нельга спаць у парку. 0
Ya-u--e------pats--u par--. Yamu nel’ga spats’ u parku. Y-m- n-l-g- s-a-s- u p-r-u- --------------------------- Yamu nel’ga spats’ u parku.
Viņš nedrīkst gulēt mašīnā. Я-- -е---- с-аць-- а-там-бі-і. Яму нельга спаць у аўтамабілі. Я-у н-л-г- с-а-ь у а-т-м-б-л-. ------------------------------ Яму нельга спаць у аўтамабілі. 0
Yamu--e-’g-------- --a-t-ma-і--. Yamu nel’ga spats’ u autamabіlі. Y-m- n-l-g- s-a-s- u a-t-m-b-l-. -------------------------------- Yamu nel’ga spats’ u autamabіlі.
Viņš nedrīkst gulēt stacijā. Я-- не-ь-а сп-ц- н- -а-з--е. Яму нельга спаць на вакзале. Я-у н-л-г- с-а-ь н- в-к-а-е- ---------------------------- Яму нельга спаць на вакзале. 0
Y-m--n-l-ga--p------a-v-k--le. Yamu nel’ga spats’ na vakzale. Y-m- n-l-g- s-a-s- n- v-k-a-e- ------------------------------ Yamu nel’ga spats’ na vakzale.
Vai mēs drīkstam apsēsties? Н-м-можн- т---с--ці? Нам можна тут сесці? Н-м м-ж-а т-т с-с-і- -------------------- Нам можна тут сесці? 0
N-- m--hn- tut s--ts-? Nam mozhna tut sestsі? N-m m-z-n- t-t s-s-s-? ---------------------- Nam mozhna tut sestsі?
Vai mēs drīkstam dabūt ēdienkarti? Мы --жа-----ы---- --ню? Мы можам атрымаць меню? М- м-ж-м а-р-м-ц- м-н-? ----------------------- Мы можам атрымаць меню? 0
M---oz-am --r---ts’ ----u? My mozham atrymats’ menyu? M- m-z-a- a-r-m-t-’ m-n-u- -------------------------- My mozham atrymats’ menyu?
Vai mēs drīkstam samaksāt atsevišķi? М- -ож-м --п--ц--- п-ас-бк-? Мы можам заплаціць паасобку? М- м-ж-м з-п-а-і-ь п-а-о-к-? ---------------------------- Мы можам заплаціць паасобку? 0
My--o---m-za-l-t-і-s--p-a--b--? My mozham zaplatsіts’ paasobku? M- m-z-a- z-p-a-s-t-’ p-a-o-k-? ------------------------------- My mozham zaplatsіts’ paasobku?

Kā smadzenes iemācās jaunus vārdus

Kad mēs apgūstam jaunu leksiku, mūsu smadzenes uzglabā jaunu saturu. Mācīšanās darbojas tikai ar pastāvīgu atkārtošanu. Kā mūsu smadzenes saglabā vārdus, atkarīgs no vairākiem faktoriem. Galvenais ir regulāri atkārtot leksiku. Tikai vārdi, kurus mēs bieži lietojam vai pierakstām tiek saglabāti. Var teikt, ka šie vārdi tiek arhivēti kā attēli. Šis mācīšanās princips darbojas arī ar pērtiķiem. Pērtiķi var iemācīties ‘izlasīt’ vārdu, ja tie to redz pietiekoši bieži ierauga. Lai gan viņi nesaprot vārdus, tie tos atpazīst pēc formas. Lai mēs spētu tekoši runāt, mums nepieciešams zināt daudz vārdu. Tam nepieciešams labi organizēts vārdu krājums. Jo mūsu atmiņa darbojas kā arhīvs. Lai atrastu ātrāk kādu vārdu, jāzin, kur meklēt. Tādēļ labāk apgūt vārdus noteikta kontekstā. Tad mūsu smadzenes spēs vienmēr atvērt pareizo ‘failu’. Bet arī to, ko mēs bijām labi apguvuši, var tikt aizmirsts. Tādā gadījumā, zināšanas pāriet no aktīvās atmiņas uz pasīvo. Aizmirstot, mēs atbrīvojamies no nevajadzīgas informācijas. Ta mūsu smadzenes atbrīvo vietu jaunām un daudz svarīgākām lietām. Tādēļ nepieciešams regulari aktivizēt mūsu zināšanas. Bet tas, kas ir nokļuvis pasīvajā atmiņā nav pazaudēts uz visiem laikiem. Kad ieraugam aizmirstu vārdu, mēs to atkal atceramies. Mēs iemācamies ar otro reizi iepriekš apgūto daudz ātrāk. Tam, kurš vēlas paplašināt savu leksiku, jāatrod arī papildus hobiji. Jo katram no mums ir zināmas intereses. Tāpēc mēs parasti nodarbinām sevi ar vienām un tām pašām lietām. Savukārt valoda sastāv no dažādām semantiskām jomām. Cilvēkam, kurš ir ieinteresēts politikā, kādreiz vajadzētu palasīt sporta avīzi.