Sarunvārdnīca

lv kaut ko drīkstēt   »   es poder hacer algo

73 [septiņdesmit trīs]

kaut ko drīkstēt

kaut ko drīkstēt

73 [setenta y tres]

poder hacer algo

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu spāņu Spēlēt Vairāk
Vai tu jau drīksti braukt ar mašīnu? ¿-- puede--c-n---ir? ¿__ p_____ c________ ¿-a p-e-e- c-n-u-i-? -------------------- ¿Ya puedes conducir?
Vai tu jau drīksti lietot alkoholu? ¿-a ---de--be----a-c----? ¿__ p_____ b____ a_______ ¿-a p-e-e- b-b-r a-c-h-l- ------------------------- ¿Ya puedes beber alcohol?
Vai tu jau drīksti viens pats braukt uz ārzemēm? ¿-a p---e--v--ja--solo /-a a- --t-a---ro? ¿__ p_____ v_____ s___ /__ a_ e__________ ¿-a p-e-e- v-a-a- s-l- /-a a- e-t-a-j-r-? ----------------------------------------- ¿Ya puedes viajar solo /-a al extranjero?
drīkstēt pod-r p____ p-d-r ----- poder
Vai mēs šeit drīkstam smēķēt? ¿---e--s-f--a---q-í? ¿_______ f____ a____ ¿-o-e-o- f-m-r a-u-? -------------------- ¿Podemos fumar aquí?
Vai šeit drīkst smēķēt? ¿Se-pue------a- ---í? ¿__ p____ f____ a____ ¿-e p-e-e f-m-r a-u-? --------------------- ¿Se puede fumar aquí?
Vai drīkst maksāt ar kredītkarti? ¿---pu--e-p-----c-n ta--e-- -e--ré-ito? ¿__ p____ p____ c__ t______ d_ c_______ ¿-e p-e-e p-g-r c-n t-r-e-a d- c-é-i-o- --------------------------------------- ¿Se puede pagar con tarjeta de crédito?
Vai drīkst maksāt ar čeku? ¿S- --e-e-------con---e--e? ¿__ p____ p____ c__ c______ ¿-e p-e-e p-g-r c-n c-e-u-? --------------------------- ¿Se puede pagar con cheque?
Vai drīkst maksāt tikai skaidrā naudā? ¿S--o----pu-de--ag-r e--e--c-ivo? ¿____ s_ p____ p____ e_ e________ ¿-ó-o s- p-e-e p-g-r e- e-e-t-v-? --------------------------------- ¿Sólo se puede pagar en efectivo?
Vai es drīkstu piezvanīt? ¿---d--t---vez-ha--r u-----am-d-? ¿_____ t__ v__ h____ u__ l_______ ¿-u-d- t-l v-z h-c-r u-a l-a-a-a- --------------------------------- ¿Puedo tal vez hacer una llamada?
Vai es drīkstu ko jautāt? ¿Pued--ta---e- -regun--r-a-g-? ¿_____ t__ v__ p________ a____ ¿-u-d- t-l v-z p-e-u-t-r a-g-? ------------------------------ ¿Puedo tal vez preguntar algo?
Vai es drīkstu ko teikt? ¿-ue-- --l--ez decir---g-? ¿_____ t__ v__ d____ a____ ¿-u-d- t-l v-z d-c-r a-g-? -------------------------- ¿Puedo tal vez decir algo?
Viņš nedrīkst gulēt parkā. É- -- -ue----o-m-- -n el --r-u-. É_ n_ p____ d_____ e_ e_ p______ É- n- p-e-e d-r-i- e- e- p-r-u-. -------------------------------- Él no puede dormir en el parque.
Viņš nedrīkst gulēt mašīnā. Él -- p------------en-el --c--. É_ n_ p____ d_____ e_ e_ c_____ É- n- p-e-e d-r-i- e- e- c-c-e- ------------------------------- Él no puede dormir en el coche.
Viņš nedrīkst gulēt stacijā. É--no-p-ed--d-------n-----stac---. É_ n_ p____ d_____ e_ l_ e________ É- n- p-e-e d-r-i- e- l- e-t-c-ó-. ---------------------------------- Él no puede dormir en la estación.
Vai mēs drīkstam apsēsties? ¿--de-os--e-ta----? ¿_______ s_________ ¿-o-e-o- s-n-a-n-s- ------------------- ¿Podemos sentarnos?
Vai mēs drīkstam dabūt ēdienkarti? ¿Pode-o--v-r l----r-a? ¿_______ v__ l_ c_____ ¿-o-e-o- v-r l- c-r-a- ---------------------- ¿Podemos ver la carta?
Vai mēs drīkstam samaksāt atsevišķi? ¿P---m-s--aga---or --parado? ¿_______ p____ p__ s________ ¿-o-e-o- p-g-r p-r s-p-r-d-? ---------------------------- ¿Podemos pagar por separado?

Kā smadzenes iemācās jaunus vārdus

Kad mēs apgūstam jaunu leksiku, mūsu smadzenes uzglabā jaunu saturu. Mācīšanās darbojas tikai ar pastāvīgu atkārtošanu. Kā mūsu smadzenes saglabā vārdus, atkarīgs no vairākiem faktoriem. Galvenais ir regulāri atkārtot leksiku. Tikai vārdi, kurus mēs bieži lietojam vai pierakstām tiek saglabāti. Var teikt, ka šie vārdi tiek arhivēti kā attēli. Šis mācīšanās princips darbojas arī ar pērtiķiem. Pērtiķi var iemācīties ‘izlasīt’ vārdu, ja tie to redz pietiekoši bieži ierauga. Lai gan viņi nesaprot vārdus, tie tos atpazīst pēc formas. Lai mēs spētu tekoši runāt, mums nepieciešams zināt daudz vārdu. Tam nepieciešams labi organizēts vārdu krājums. Jo mūsu atmiņa darbojas kā arhīvs. Lai atrastu ātrāk kādu vārdu, jāzin, kur meklēt. Tādēļ labāk apgūt vārdus noteikta kontekstā. Tad mūsu smadzenes spēs vienmēr atvērt pareizo ‘failu’. Bet arī to, ko mēs bijām labi apguvuši, var tikt aizmirsts. Tādā gadījumā, zināšanas pāriet no aktīvās atmiņas uz pasīvo. Aizmirstot, mēs atbrīvojamies no nevajadzīgas informācijas. Ta mūsu smadzenes atbrīvo vietu jaunām un daudz svarīgākām lietām. Tādēļ nepieciešams regulari aktivizēt mūsu zināšanas. Bet tas, kas ir nokļuvis pasīvajā atmiņā nav pazaudēts uz visiem laikiem. Kad ieraugam aizmirstu vārdu, mēs to atkal atceramies. Mēs iemācamies ar otro reizi iepriekš apgūto daudz ātrāk. Tam, kurš vēlas paplašināt savu leksiku, jāatrod arī papildus hobiji. Jo katram no mums ir zināmas intereses. Tāpēc mēs parasti nodarbinām sevi ar vienām un tām pašām lietām. Savukārt valoda sastāv no dažādām semantiskām jomām. Cilvēkam, kurš ir ieinteresēts politikā, kādreiz vajadzētu palasīt sporta avīzi.