Sarunvārdnīca

lv kaut ko drīkstēt   »   af om iets te mag

73 [septiņdesmit trīs]

kaut ko drīkstēt

kaut ko drīkstēt

73 [drie en sewentig]

om iets te mag

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu afrikāņu Spēlēt Vairāk
Vai tu jau drīksti braukt ar mašīnu? Mag j- a--b----ur? M__ j_ a_ b_______ M-g j- a- b-s-u-r- ------------------ Mag jy al bestuur? 0
Vai tu jau drīksti lietot alkoholu? M-g--y-al --koho--d--nk? M__ j_ a_ a______ d_____ M-g j- a- a-k-h-l d-i-k- ------------------------ Mag jy al alkohol drink? 0
Vai tu jau drīksti viens pats braukt uz ārzemēm? Ma------l --l---------l-n---oe -a-n? M__ j_ a_ a_____ b________ t__ g____ M-g j- a- a-l-e- b-i-e-a-d t-e g-a-? ------------------------------------ Mag jy al alleen buiteland toe gaan? 0
drīkstēt mag m__ m-g --- mag 0
Vai mēs šeit drīkstam smēķēt? M-g-on-----r ---k? M__ o__ h___ r____ M-g o-s h-e- r-o-? ------------------ Mag ons hier rook? 0
Vai šeit drīkst smēķēt? Ma--mens---e- r-ok? M__ m___ h___ r____ M-g m-n- h-e- r-o-? ------------------- Mag mens hier rook? 0
Vai drīkst maksāt ar kredītkarti? Ma- --n--me--’--k-edi-tk-a-t--e--a-? M__ m___ m__ ’_ k___________ b______ M-g m-n- m-t ’- k-e-i-t-a-r- b-t-a-? ------------------------------------ Mag mens met ’n kredietkaart betaal? 0
Vai drīkst maksāt ar čeku? Ma----n- met-’n t--------al? M__ m___ m__ ’_ t___ b______ M-g m-n- m-t ’- t-e- b-t-a-? ---------------------------- Mag mens met ’n tjek betaal? 0
Vai drīkst maksāt tikai skaidrā naudā? Mag--e-s-n-- -on-an--b-ta--? M__ m___ n__ k______ b______ M-g m-n- n-t k-n-a-t b-t-a-? ---------------------------- Mag mens net kontant betaal? 0
Vai es drīkstu piezvanīt? Mag e------ b--? M__ e_ m___ b___ M-g e- m-a- b-l- ---------------- Mag ek maar bel? 0
Vai es drīkstu ko jautāt? M-- ------r-i--s-v-a? M__ e_ m___ i___ v___ M-g e- m-a- i-t- v-a- --------------------- Mag ek maar iets vra? 0
Vai es drīkstu ko teikt? Mag -- -a-r-iet- sê? M__ e_ m___ i___ s__ M-g e- m-a- i-t- s-? -------------------- Mag ek maar iets sê? 0
Viņš nedrīkst gulēt parkā. H--mag --- in die pa-k s-a-p -ie. H_ m__ n__ i_ d__ p___ s____ n___ H- m-g n-e i- d-e p-r- s-a-p n-e- --------------------------------- Hy mag nie in die park slaap nie. 0
Viņš nedrīkst gulēt mašīnā. H- ----nie ----ie-mo-or s---p ---. H_ m__ n__ i_ d__ m____ s____ n___ H- m-g n-e i- d-e m-t-r s-a-p n-e- ---------------------------------- Hy mag nie in die motor slaap nie. 0
Viņš nedrīkst gulēt stacijā. H- --g--i--------------- s-aap ---. H_ m__ n__ i_ d__ s_____ s____ n___ H- m-g n-e i- d-e s-a-i- s-a-p n-e- ----------------------------------- Hy mag nie in die stasie slaap nie. 0
Vai mēs drīkstam apsēsties? Ma- o-- --t? M__ o__ s___ M-g o-s s-t- ------------ Mag ons sit? 0
Vai mēs drīkstam dabūt ēdienkarti? Mag o-s-’- spysk-art---y? M__ o__ ’_ s________ k___ M-g o-s ’- s-y-k-a-t k-y- ------------------------- Mag ons ’n spyskaart kry? 0
Vai mēs drīkstam samaksāt atsevišķi? Mag --s--p-rt be-a--? M__ o__ a____ b______ M-g o-s a-a-t b-t-a-? --------------------- Mag ons apart betaal? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + afrikāņu (1-100) MP3 afrikāņu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Kā smadzenes iemācās jaunus vārdus

Kad mēs apgūstam jaunu leksiku, mūsu smadzenes uzglabā jaunu saturu. Mācīšanās darbojas tikai ar pastāvīgu atkārtošanu. Kā mūsu smadzenes saglabā vārdus, atkarīgs no vairākiem faktoriem. Galvenais ir regulāri atkārtot leksiku. Tikai vārdi, kurus mēs bieži lietojam vai pierakstām tiek saglabāti. Var teikt, ka šie vārdi tiek arhivēti kā attēli. Šis mācīšanās princips darbojas arī ar pērtiķiem. Pērtiķi var iemācīties ‘izlasīt’ vārdu, ja tie to redz pietiekoši bieži ierauga. Lai gan viņi nesaprot vārdus, tie tos atpazīst pēc formas. Lai mēs spētu tekoši runāt, mums nepieciešams zināt daudz vārdu. Tam nepieciešams labi organizēts vārdu krājums. Jo mūsu atmiņa darbojas kā arhīvs. Lai atrastu ātrāk kādu vārdu, jāzin, kur meklēt. Tādēļ labāk apgūt vārdus noteikta kontekstā. Tad mūsu smadzenes spēs vienmēr atvērt pareizo ‘failu’. Bet arī to, ko mēs bijām labi apguvuši, var tikt aizmirsts. Tādā gadījumā, zināšanas pāriet no aktīvās atmiņas uz pasīvo. Aizmirstot, mēs atbrīvojamies no nevajadzīgas informācijas. Ta mūsu smadzenes atbrīvo vietu jaunām un daudz svarīgākām lietām. Tādēļ nepieciešams regulari aktivizēt mūsu zināšanas. Bet tas, kas ir nokļuvis pasīvajā atmiņā nav pazaudēts uz visiem laikiem. Kad ieraugam aizmirstu vārdu, mēs to atkal atceramies. Mēs iemācamies ar otro reizi iepriekš apgūto daudz ātrāk. Tam, kurš vēlas paplašināt savu leksiku, jāatrod arī papildus hobiji. Jo katram no mums ir zināmas intereses. Tāpēc mēs parasti nodarbinām sevi ar vienām un tām pašām lietām. Savukārt valoda sastāv no dažādām semantiskām jomām. Cilvēkam, kurš ir ieinteresēts politikā, kādreiz vajadzētu palasīt sporta avīzi.