Sarunvārdnīca

lv kaut ko drīkstēt   »   ca poder fer alguna cosa

73 [septiņdesmit trīs]

kaut ko drīkstēt

kaut ko drīkstēt

73 [setanta-tres]

poder fer alguna cosa

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu katalāņu Spēlēt Vairāk
Vai tu jau drīksti braukt ar mašīnu? Que ja pots c-ndui---n c--xe? Que ja pots conduir un cotxe? Q-e j- p-t- c-n-u-r u- c-t-e- ----------------------------- Que ja pots conduir un cotxe? 0
Vai tu jau drīksti lietot alkoholu? Que j- p-t---e-r--al--hol? Que ja pots beure alcohol? Q-e j- p-t- b-u-e a-c-h-l- -------------------------- Que ja pots beure alcohol? 0
Vai tu jau drīksti viens pats braukt uz ārzemēm? Que j- ---s --t- an-r--ol-a---e--r---er? Que ja pots pots anar sol a l’estranger? Q-e j- p-t- p-t- a-a- s-l a l-e-t-a-g-r- ---------------------------------------- Que ja pots pots anar sol a l’estranger? 0
drīkstēt poder poder p-d-r ----- poder 0
Vai mēs šeit drīkstam smēķēt? Po----f-m-r-a---? Podem fumar aquí? P-d-m f-m-r a-u-? ----------------- Podem fumar aquí? 0
Vai šeit drīkst smēķēt? Es --t--um-r a-uí? Es pot fumar aquí? E- p-t f-m-r a-u-? ------------------ Es pot fumar aquí? 0
Vai drīkst maksāt ar kredītkarti? Es--o- pag-- amb -a-geta -e -r----? Es pot pagar amb targeta de crèdit? E- p-t p-g-r a-b t-r-e-a d- c-è-i-? ----------------------------------- Es pot pagar amb targeta de crèdit? 0
Vai drīkst maksāt ar čeku? E----- p--a- --b--e-? Es pot pagar amb xec? E- p-t p-g-r a-b x-c- --------------------- Es pot pagar amb xec? 0
Vai drīkst maksāt tikai skaidrā naudā? Es p-t -ag-r -om---en e----iu? Es pot pagar només en efectiu? E- p-t p-g-r n-m-s e- e-e-t-u- ------------------------------ Es pot pagar només en efectiu? 0
Vai es drīkstu piezvanīt? Que ----t-ucar? Que puc trucar? Q-e p-c t-u-a-? --------------- Que puc trucar? 0
Vai es drīkstu ko jautāt? Que---c --r--n- pregun-a? Que puc fer una pregunta? Q-e p-c f-r u-a p-e-u-t-? ------------------------- Que puc fer una pregunta? 0
Vai es drīkstu ko teikt? Q-- p-c di- a--una -os-? Que puc dir alguna cosa? Q-e p-c d-r a-g-n- c-s-? ------------------------ Que puc dir alguna cosa? 0
Viņš nedrīkst gulēt parkā. (-ll)-----ot d-rmi---- par-. (Ell) no pot dormir al parc. (-l-) n- p-t d-r-i- a- p-r-. ---------------------------- (Ell) no pot dormir al parc. 0
Viņš nedrīkst gulēt mašīnā. (-l-- n--p-- d--m-- -- -o-xe. (Ell) no pot dormir al cotxe. (-l-) n- p-t d-r-i- a- c-t-e- ----------------------------- (Ell) no pot dormir al cotxe. 0
Viņš nedrīkst gulēt stacijā. (-l-- ----ot-d-r--- --l-e----i-. (Ell) no pot dormir a l’estació. (-l-) n- p-t d-r-i- a l-e-t-c-ó- -------------------------------- (Ell) no pot dormir a l’estació. 0
Vai mēs drīkstam apsēsties? P-d-m -e--e? Podem seure? P-d-m s-u-e- ------------ Podem seure? 0
Vai mēs drīkstam dabūt ēdienkarti? Po-e- rebre------r--? Podem rebre la carta? P-d-m r-b-e l- c-r-a- --------------------- Podem rebre la carta? 0
Vai mēs drīkstam samaksāt atsevišķi? Podem -a-ar--ep--a-ament? Podem pagar separadament? P-d-m p-g-r s-p-r-d-m-n-? ------------------------- Podem pagar separadament? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

Nav atrasts neviens videoklips!

Kā smadzenes iemācās jaunus vārdus

Kad mēs apgūstam jaunu leksiku, mūsu smadzenes uzglabā jaunu saturu. Mācīšanās darbojas tikai ar pastāvīgu atkārtošanu. Kā mūsu smadzenes saglabā vārdus, atkarīgs no vairākiem faktoriem. Galvenais ir regulāri atkārtot leksiku. Tikai vārdi, kurus mēs bieži lietojam vai pierakstām tiek saglabāti. Var teikt, ka šie vārdi tiek arhivēti kā attēli. Šis mācīšanās princips darbojas arī ar pērtiķiem. Pērtiķi var iemācīties ‘izlasīt’ vārdu, ja tie to redz pietiekoši bieži ierauga. Lai gan viņi nesaprot vārdus, tie tos atpazīst pēc formas. Lai mēs spētu tekoši runāt, mums nepieciešams zināt daudz vārdu. Tam nepieciešams labi organizēts vārdu krājums. Jo mūsu atmiņa darbojas kā arhīvs. Lai atrastu ātrāk kādu vārdu, jāzin, kur meklēt. Tādēļ labāk apgūt vārdus noteikta kontekstā. Tad mūsu smadzenes spēs vienmēr atvērt pareizo ‘failu’. Bet arī to, ko mēs bijām labi apguvuši, var tikt aizmirsts. Tādā gadījumā, zināšanas pāriet no aktīvās atmiņas uz pasīvo. Aizmirstot, mēs atbrīvojamies no nevajadzīgas informācijas. Ta mūsu smadzenes atbrīvo vietu jaunām un daudz svarīgākām lietām. Tādēļ nepieciešams regulari aktivizēt mūsu zināšanas. Bet tas, kas ir nokļuvis pasīvajā atmiņā nav pazaudēts uz visiem laikiem. Kad ieraugam aizmirstu vārdu, mēs to atkal atceramies. Mēs iemācamies ar otro reizi iepriekš apgūto daudz ātrāk. Tam, kurš vēlas paplašināt savu leksiku, jāatrod arī papildus hobiji. Jo katram no mums ir zināmas intereses. Tāpēc mēs parasti nodarbinām sevi ar vienām un tām pašām lietām. Savukārt valoda sastāv no dažādām semantiskām jomām. Cilvēkam, kurš ir ieinteresēts politikā, kādreiz vajadzētu palasīt sporta avīzi.