Sarunvārdnīca

lv kaut ko drīkstēt   »   ca poder fer alguna cosa

73 [septiņdesmit trīs]

kaut ko drīkstēt

kaut ko drīkstēt

73 [setanta-tres]

poder fer alguna cosa

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu katalāņu Spēlēt Vairāk
Vai tu jau drīksti braukt ar mašīnu? Qu- -- po-s-conduir-un-c---e? Q__ j_ p___ c______ u_ c_____ Q-e j- p-t- c-n-u-r u- c-t-e- ----------------------------- Que ja pots conduir un cotxe? 0
Vai tu jau drīksti lietot alkoholu? Qu---- p--s -eu-e alc-hol? Q__ j_ p___ b____ a_______ Q-e j- p-t- b-u-e a-c-h-l- -------------------------- Que ja pots beure alcohol? 0
Vai tu jau drīksti viens pats braukt uz ārzemēm? Qu---- -ot- po---an-- -o- a-l-es--a--e-? Q__ j_ p___ p___ a___ s__ a l___________ Q-e j- p-t- p-t- a-a- s-l a l-e-t-a-g-r- ---------------------------------------- Que ja pots pots anar sol a l’estranger? 0
drīkstēt p---r p____ p-d-r ----- poder 0
Vai mēs šeit drīkstam smēķēt? Po-em -u--r-a---? P____ f____ a____ P-d-m f-m-r a-u-? ----------------- Podem fumar aquí? 0
Vai šeit drīkst smēķēt? E---o- f--ar--q--? E_ p__ f____ a____ E- p-t f-m-r a-u-? ------------------ Es pot fumar aquí? 0
Vai drīkst maksāt ar kredītkarti? Es -o---ag---a---t-rg------ c-è--t? E_ p__ p____ a__ t______ d_ c______ E- p-t p-g-r a-b t-r-e-a d- c-è-i-? ----------------------------------- Es pot pagar amb targeta de crèdit? 0
Vai drīkst maksāt ar čeku? E---ot-----r amb-x--? E_ p__ p____ a__ x___ E- p-t p-g-r a-b x-c- --------------------- Es pot pagar amb xec? 0
Vai drīkst maksāt tikai skaidrā naudā? E- -ot p--a- nomé- -n---ecti-? E_ p__ p____ n____ e_ e_______ E- p-t p-g-r n-m-s e- e-e-t-u- ------------------------------ Es pot pagar només en efectiu? 0
Vai es drīkstu piezvanīt? Q-- p---tr--ar? Q__ p__ t______ Q-e p-c t-u-a-? --------------- Que puc trucar? 0
Vai es drīkstu ko jautāt? Q-e p-- ------- pr--un-a? Q__ p__ f__ u__ p________ Q-e p-c f-r u-a p-e-u-t-? ------------------------- Que puc fer una pregunta? 0
Vai es drīkstu ko teikt? Que pu--d-- --g-------a? Q__ p__ d__ a_____ c____ Q-e p-c d-r a-g-n- c-s-? ------------------------ Que puc dir alguna cosa? 0
Viņš nedrīkst gulēt parkā. (E-l) no-po---orm----l -arc. (____ n_ p__ d_____ a_ p____ (-l-) n- p-t d-r-i- a- p-r-. ---------------------------- (Ell) no pot dormir al parc. 0
Viņš nedrīkst gulēt mašīnā. (-ll) n----t---r----a- c-txe. (____ n_ p__ d_____ a_ c_____ (-l-) n- p-t d-r-i- a- c-t-e- ----------------------------- (Ell) no pot dormir al cotxe. 0
Viņš nedrīkst gulēt stacijā. (El-- -- pot-dorm-r --l’-st---ó. (____ n_ p__ d_____ a l_________ (-l-) n- p-t d-r-i- a l-e-t-c-ó- -------------------------------- (Ell) no pot dormir a l’estació. 0
Vai mēs drīkstam apsēsties? P--em seu-e? P____ s_____ P-d-m s-u-e- ------------ Podem seure? 0
Vai mēs drīkstam dabūt ēdienkarti? P--em-r--re-----a--a? P____ r____ l_ c_____ P-d-m r-b-e l- c-r-a- --------------------- Podem rebre la carta? 0
Vai mēs drīkstam samaksāt atsevišķi? Pod---pag-r-s-pa----m---? P____ p____ s____________ P-d-m p-g-r s-p-r-d-m-n-? ------------------------- Podem pagar separadament? 0

Kā smadzenes iemācās jaunus vārdus

Kad mēs apgūstam jaunu leksiku, mūsu smadzenes uzglabā jaunu saturu. Mācīšanās darbojas tikai ar pastāvīgu atkārtošanu. Kā mūsu smadzenes saglabā vārdus, atkarīgs no vairākiem faktoriem. Galvenais ir regulāri atkārtot leksiku. Tikai vārdi, kurus mēs bieži lietojam vai pierakstām tiek saglabāti. Var teikt, ka šie vārdi tiek arhivēti kā attēli. Šis mācīšanās princips darbojas arī ar pērtiķiem. Pērtiķi var iemācīties ‘izlasīt’ vārdu, ja tie to redz pietiekoši bieži ierauga. Lai gan viņi nesaprot vārdus, tie tos atpazīst pēc formas. Lai mēs spētu tekoši runāt, mums nepieciešams zināt daudz vārdu. Tam nepieciešams labi organizēts vārdu krājums. Jo mūsu atmiņa darbojas kā arhīvs. Lai atrastu ātrāk kādu vārdu, jāzin, kur meklēt. Tādēļ labāk apgūt vārdus noteikta kontekstā. Tad mūsu smadzenes spēs vienmēr atvērt pareizo ‘failu’. Bet arī to, ko mēs bijām labi apguvuši, var tikt aizmirsts. Tādā gadījumā, zināšanas pāriet no aktīvās atmiņas uz pasīvo. Aizmirstot, mēs atbrīvojamies no nevajadzīgas informācijas. Ta mūsu smadzenes atbrīvo vietu jaunām un daudz svarīgākām lietām. Tādēļ nepieciešams regulari aktivizēt mūsu zināšanas. Bet tas, kas ir nokļuvis pasīvajā atmiņā nav pazaudēts uz visiem laikiem. Kad ieraugam aizmirstu vārdu, mēs to atkal atceramies. Mēs iemācamies ar otro reizi iepriekš apgūto daudz ātrāk. Tam, kurš vēlas paplašināt savu leksiku, jāatrod arī papildus hobiji. Jo katram no mums ir zināmas intereses. Tāpēc mēs parasti nodarbinām sevi ar vienām un tām pašām lietām. Savukārt valoda sastāv no dažādām semantiskām jomām. Cilvēkam, kurš ir ieinteresēts politikā, kādreiz vajadzētu palasīt sporta avīzi.