Sarunvārdnīca

lv kaut ko drīkstēt   »   it potere

73 [septiņdesmit trīs]

kaut ko drīkstēt

kaut ko drīkstēt

73 [settantatré]

potere

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu itāļu Spēlēt Vairāk
Vai tu jau drīksti braukt ar mašīnu? Puo----à----dare? P___ g__ g_______ P-o- g-à g-i-a-e- ----------------- Puoi già guidare? 0
Vai tu jau drīksti lietot alkoholu? Pu---già-b-----l-ol? P___ g__ b___ a_____ P-o- g-à b-r- a-c-l- -------------------- Puoi già bere alcol? 0
Vai tu jau drīksti viens pats braukt uz ārzemēm? Puo--g---an---e --l’e-te-o da--olo? P___ g__ a_____ a_________ d_ s____ P-o- g-à a-d-r- a-l-e-t-r- d- s-l-? ----------------------------------- Puoi già andare all’estero da solo? 0
drīkstēt pote-e --aver- il-perme-s---i p_____ / a____ i_ p_______ d_ p-t-r- / a-e-e i- p-r-e-s- d- ----------------------------- potere / avere il permesso di 0
Vai mēs šeit drīkstam smēķēt? P-ss-am- fuma----ui? P_______ f_____ q___ P-s-i-m- f-m-r- q-i- -------------------- Possiamo fumare qui? 0
Vai šeit drīkst smēķēt? È -e--ess- f--are --i? È p_______ f_____ q___ È p-r-e-s- f-m-r- q-i- ---------------------- È permesso fumare qui? 0
Vai drīkst maksāt ar kredītkarti? S--pu- ---are--on------r-- ---cred-to? S_ p__ p_____ c__ l_ c____ d_ c_______ S- p-ò p-g-r- c-n l- c-r-a d- c-e-i-o- -------------------------------------- Si può pagare con la carta di credito? 0
Vai drīkst maksāt ar čeku? S- -u-----are -on -n---seg--? S_ p__ p_____ c__ u_ a_______ S- p-ò p-g-r- c-n u- a-s-g-o- ----------------------------- Si può pagare con un assegno? 0
Vai drīkst maksāt tikai skaidrā naudā? Si-può pagar- so-- in---nt-nti? S_ p__ p_____ s___ i_ c________ S- p-ò p-g-r- s-l- i- c-n-a-t-? ------------------------------- Si può pagare solo in contanti? 0
Vai es drīkstu piezvanīt? P--so-t-lef--ar---n--o-e-t-? P____ t_________ u_ m_______ P-s-o t-l-f-n-r- u- m-m-n-o- ---------------------------- Posso telefonare un momento? 0
Vai es drīkstu ko jautāt? P--s--c-i--er--q----o-a? P____ c_______ q________ P-s-o c-i-d-r- q-a-c-s-? ------------------------ Posso chiedere qualcosa? 0
Vai es drīkstu ko teikt? P-s-- d-----u--c-s-? P____ d___ q________ P-s-o d-r- q-a-c-s-? -------------------- Posso dire qualcosa? 0
Viņš nedrīkst gulēt parkā. Non-p-ò d----r---l -ar-o. N__ p__ d______ a_ p_____ N-n p-ò d-r-i-e a- p-r-o- ------------------------- Non può dormire al parco. 0
Viņš nedrīkst gulēt mašīnā. N-n-------rm----in--ut--/-macc-i--. N__ p__ d______ i_ a___ / m________ N-n p-ò d-r-i-e i- a-t- / m-c-h-n-. ----------------------------------- Non può dormire in auto / macchina. 0
Viņš nedrīkst gulēt stacijā. N-n può--o--ir- in s--z-on-. N__ p__ d______ i_ s________ N-n p-ò d-r-i-e i- s-a-i-n-. ---------------------------- Non può dormire in stazione. 0
Vai mēs drīkstam apsēsties? P---i--- -----ci? P_______ s_______ P-s-i-m- s-d-r-i- ----------------- Possiamo sederci? 0
Vai mēs drīkstam dabūt ēdienkarti? P-ss-a-o a-----i----nu? P_______ a____ i_ m____ P-s-i-m- a-e-e i- m-n-? ----------------------- Possiamo avere il menu? 0
Vai mēs drīkstam samaksāt atsevišķi? Poss---o pag-re-----r----e-te? P_______ p_____ s_____________ P-s-i-m- p-g-r- s-p-r-t-m-n-e- ------------------------------ Possiamo pagare separatamente? 0

Kā smadzenes iemācās jaunus vārdus

Kad mēs apgūstam jaunu leksiku, mūsu smadzenes uzglabā jaunu saturu. Mācīšanās darbojas tikai ar pastāvīgu atkārtošanu. Kā mūsu smadzenes saglabā vārdus, atkarīgs no vairākiem faktoriem. Galvenais ir regulāri atkārtot leksiku. Tikai vārdi, kurus mēs bieži lietojam vai pierakstām tiek saglabāti. Var teikt, ka šie vārdi tiek arhivēti kā attēli. Šis mācīšanās princips darbojas arī ar pērtiķiem. Pērtiķi var iemācīties ‘izlasīt’ vārdu, ja tie to redz pietiekoši bieži ierauga. Lai gan viņi nesaprot vārdus, tie tos atpazīst pēc formas. Lai mēs spētu tekoši runāt, mums nepieciešams zināt daudz vārdu. Tam nepieciešams labi organizēts vārdu krājums. Jo mūsu atmiņa darbojas kā arhīvs. Lai atrastu ātrāk kādu vārdu, jāzin, kur meklēt. Tādēļ labāk apgūt vārdus noteikta kontekstā. Tad mūsu smadzenes spēs vienmēr atvērt pareizo ‘failu’. Bet arī to, ko mēs bijām labi apguvuši, var tikt aizmirsts. Tādā gadījumā, zināšanas pāriet no aktīvās atmiņas uz pasīvo. Aizmirstot, mēs atbrīvojamies no nevajadzīgas informācijas. Ta mūsu smadzenes atbrīvo vietu jaunām un daudz svarīgākām lietām. Tādēļ nepieciešams regulari aktivizēt mūsu zināšanas. Bet tas, kas ir nokļuvis pasīvajā atmiņā nav pazaudēts uz visiem laikiem. Kad ieraugam aizmirstu vārdu, mēs to atkal atceramies. Mēs iemācamies ar otro reizi iepriekš apgūto daudz ātrāk. Tam, kurš vēlas paplašināt savu leksiku, jāatrod arī papildus hobiji. Jo katram no mums ir zināmas intereses. Tāpēc mēs parasti nodarbinām sevi ar vienām un tām pašām lietām. Savukārt valoda sastāv no dažādām semantiskām jomām. Cilvēkam, kurš ir ieinteresēts politikā, kādreiz vajadzētu palasīt sporta avīzi.