Sarunvārdnīca

lv kaut ko drīkstēt   »   fi saada tehdä jotakin

73 [septiņdesmit trīs]

kaut ko drīkstēt

kaut ko drīkstēt

73 [seitsemänkymmentäkolme]

saada tehdä jotakin

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu somu Spēlēt Vairāk
Vai tu jau drīksti braukt ar mašīnu? Sa-tko j--ajaa -u-o-? S_____ j_ a___ a_____ S-a-k- j- a-a- a-t-a- --------------------- Saatko jo ajaa autoa? 0
Vai tu jau drīksti lietot alkoholu? S--t----- ju----a-k---li-? S_____ j_ j____ a_________ S-a-k- j- j-o-a a-k-h-l-a- -------------------------- Saatko jo juoda alkoholia? 0
Vai tu jau drīksti viens pats braukt uz ārzemēm? S-a-ko--o--en-- yksin -lk--a-l--? S_____ j_ m____ y____ u__________ S-a-k- j- m-n-ä y-s-n u-k-m-i-l-? --------------------------------- Saatko jo mennä yksin ulkomaille? 0
drīkstēt sa-da s____ s-a-a ----- saada 0
Vai mēs šeit drīkstam smēķēt? Saamm-k- p---t---tää---? S_______ p______ t______ S-a-m-k- p-l-t-a t-ä-l-? ------------------------ Saammeko polttaa täällä? 0
Vai šeit drīkst smēķēt? S-a-- -----ä-po-t---? S____ t_____ p_______ S-a-o t-ä-l- p-l-t-a- --------------------- Saako täällä polttaa? 0
Vai drīkst maksāt ar kredītkarti? S-ako t--l-ä-mak--a luo-to--rti---? S____ t_____ m_____ l______________ S-a-o t-ä-l- m-k-a- l-o-t-k-r-i-l-? ----------------------------------- Saako täällä maksaa luottokortilla? 0
Vai drīkst maksāt ar čeku? S--k---ääl-ä -a--a- s-e-illä? S____ t_____ m_____ s________ S-a-o t-ä-l- m-k-a- s-e-i-l-? ----------------------------- Saako täällä maksaa shekillä? 0
Vai drīkst maksāt tikai skaidrā naudā? S--ko-m-k--- -ain--ä----el-ä? S____ m_____ v___ k__________ S-a-o m-k-a- v-i- k-t-i-e-l-? ----------------------------- Saako maksaa vain käteisellä? 0
Vai es drīkstu piezvanīt? Saa-ko--o-tta-? S_____ s_______ S-a-k- s-i-t-a- --------------- Saanko soittaa? 0
Vai es drīkstu ko jautāt? Saank---y--- j-ta-i-? S_____ k____ j_______ S-a-k- k-s-ä j-t-k-n- --------------------- Saanko kysyä jotakin? 0
Vai es drīkstu ko teikt? Sa-nko sa--- --ta--n? S_____ s____ j_______ S-a-k- s-n-a j-t-k-n- --------------------- Saanko sanoa jotakin? 0
Viņš nedrīkst gulēt parkā. Hän--- saa nuk--a-pu-st-s-a. H__ e_ s__ n_____ p_________ H-n e- s-a n-k-u- p-i-t-s-a- ---------------------------- Hän ei saa nukkua puistossa. 0
Viņš nedrīkst gulēt mašīnā. H-n e--s-a-n-k--a-au---sa. H__ e_ s__ n_____ a_______ H-n e- s-a n-k-u- a-t-s-a- -------------------------- Hän ei saa nukkua autossa. 0
Viņš nedrīkst gulēt stacijā. H-n -- s---nu-------uta---asem----. H__ e_ s__ n_____ r________________ H-n e- s-a n-k-u- r-u-a-i-a-e-a-l-. ----------------------------------- Hän ei saa nukkua rautatieasemalla. 0
Vai mēs drīkstam apsēsties? Saam-ek- -st-utua? S_______ i________ S-a-m-k- i-t-u-u-? ------------------ Saammeko istuutua? 0
Vai mēs drīkstam dabūt ēdienkarti? V-i---m-ko --ad--r-oka--s-a-? V_________ s____ r___________ V-i-i-m-k- s-a-a r-o-a-i-t-n- ----------------------------- Voisimmeko saada ruokalistan? 0
Vai mēs drīkstam samaksāt atsevišķi? Saamm-ko-ma-sa- --iks-e-? S_______ m_____ e________ S-a-m-k- m-k-a- e-i-s-e-? ------------------------- Saammeko maksaa erikseen? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + somu (1-100) MP3 somu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Kā smadzenes iemācās jaunus vārdus

Kad mēs apgūstam jaunu leksiku, mūsu smadzenes uzglabā jaunu saturu. Mācīšanās darbojas tikai ar pastāvīgu atkārtošanu. Kā mūsu smadzenes saglabā vārdus, atkarīgs no vairākiem faktoriem. Galvenais ir regulāri atkārtot leksiku. Tikai vārdi, kurus mēs bieži lietojam vai pierakstām tiek saglabāti. Var teikt, ka šie vārdi tiek arhivēti kā attēli. Šis mācīšanās princips darbojas arī ar pērtiķiem. Pērtiķi var iemācīties ‘izlasīt’ vārdu, ja tie to redz pietiekoši bieži ierauga. Lai gan viņi nesaprot vārdus, tie tos atpazīst pēc formas. Lai mēs spētu tekoši runāt, mums nepieciešams zināt daudz vārdu. Tam nepieciešams labi organizēts vārdu krājums. Jo mūsu atmiņa darbojas kā arhīvs. Lai atrastu ātrāk kādu vārdu, jāzin, kur meklēt. Tādēļ labāk apgūt vārdus noteikta kontekstā. Tad mūsu smadzenes spēs vienmēr atvērt pareizo ‘failu’. Bet arī to, ko mēs bijām labi apguvuši, var tikt aizmirsts. Tādā gadījumā, zināšanas pāriet no aktīvās atmiņas uz pasīvo. Aizmirstot, mēs atbrīvojamies no nevajadzīgas informācijas. Ta mūsu smadzenes atbrīvo vietu jaunām un daudz svarīgākām lietām. Tādēļ nepieciešams regulari aktivizēt mūsu zināšanas. Bet tas, kas ir nokļuvis pasīvajā atmiņā nav pazaudēts uz visiem laikiem. Kad ieraugam aizmirstu vārdu, mēs to atkal atceramies. Mēs iemācamies ar otro reizi iepriekš apgūto daudz ātrāk. Tam, kurš vēlas paplašināt savu leksiku, jāatrod arī papildus hobiji. Jo katram no mums ir zināmas intereses. Tāpēc mēs parasti nodarbinām sevi ar vienām un tām pašām lietām. Savukārt valoda sastāv no dažādām semantiskām jomām. Cilvēkam, kurš ir ieinteresēts politikā, kādreiz vajadzētu palasīt sporta avīzi.