Sarunvārdnīca

lv kaut ko drīkstēt   »   cs smět něco

73 [septiņdesmit trīs]

kaut ko drīkstēt

kaut ko drīkstēt

73 [sedmdesát tři]

smět něco

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu čehu Spēlēt Vairāk
Vai tu jau drīksti braukt ar mašīnu? Smíš-už ----- -ut-? S___ u_ ř____ a____ S-í- u- ř-d-t a-t-? ------------------- Smíš už řídit auto? 0
Vai tu jau drīksti lietot alkoholu? Sm---u----- a-k-hol? S___ u_ p__ a_______ S-í- u- p-t a-k-h-l- -------------------- Smíš už pít alkohol? 0
Vai tu jau drīksti viens pats braukt uz ārzemēm? Sm-š----sá- / sa-a---st-vat--- -a---n-čí? S___ u_ s__ / s___ c_______ d_ z_________ S-í- u- s-m / s-m- c-s-o-a- d- z-h-a-i-í- ----------------------------------------- Smíš už sám / sama cestovat do zahraničí? 0
drīkstēt s-ět s___ s-ě- ---- smět 0
Vai mēs šeit drīkstam smēķēt? S-íme-t-d- k--ř--? S____ t___ k______ S-í-e t-d- k-u-i-? ------------------ Smíme tady kouřit? 0
Vai šeit drīkst smēķēt? Sm---- -u----ři-? S__ s_ t_ k______ S-í s- t- k-u-i-? ----------------- Smí se tu kouřit? 0
Vai drīkst maksāt ar kredītkarti? L-e-platit-----i-ní-k---o-? L__ p_____ k_______ k______ L-e p-a-i- k-e-i-n- k-r-o-? --------------------------- Lze platit kreditní kartou? 0
Vai drīkst maksāt ar čeku? Lz- p-atit ---em? L__ p_____ š_____ L-e p-a-i- š-k-m- ----------------- Lze platit šekem? 0
Vai drīkst maksāt tikai skaidrā naudā? L-- p-a--t--otově? L__ p_____ h______ L-e p-a-i- h-t-v-? ------------------ Lze platit hotově? 0
Vai es drīkstu piezvanīt? M--u--i-za-el-fono---? M___ s_ z_____________ M-h- s- z-t-l-f-n-v-t- ---------------------- Mohu si zatelefonovat? 0
Vai es drīkstu ko jautāt? M----s- -a n-co-zep-a-? M___ s_ n_ n___ z______ M-h- s- n- n-c- z-p-a-? ----------------------- Mohu se na něco zeptat? 0
Vai es drīkstu ko teikt? Mohu-ně---ří--? M___ n___ ř____ M-h- n-c- ř-c-? --------------- Mohu něco říci? 0
Viņš nedrīkst gulēt parkā. On n-smí s-át-v-pa-k-. O_ n____ s___ v p_____ O- n-s-í s-á- v p-r-u- ---------------------- On nesmí spát v parku. 0
Viņš nedrīkst gulēt mašīnā. O- -esm- spá- - ---ě. O_ n____ s___ v a____ O- n-s-í s-á- v a-t-. --------------------- On nesmí spát v autě. 0
Viņš nedrīkst gulēt stacijā. O---esmí -pá--n--ná-r---. O_ n____ s___ n_ n_______ O- n-s-í s-á- n- n-d-a-í- ------------------------- On nesmí spát na nádraží. 0
Vai mēs drīkstam apsēsties? M-žeme s--posa-i-? M_____ s_ p_______ M-ž-m- s- p-s-d-t- ------------------ Můžeme se posadit? 0
Vai mēs drīkstam dabūt ēdienkarti? Mů--me-----a--jí--ln---í-t--? M_____ d_____ j______ l______ M-ž-m- d-s-a- j-d-l-í l-s-e-? ----------------------------- Můžeme dostat jídelní lístek? 0
Vai mēs drīkstam samaksāt atsevišķi? Může---z---at-- zv--šť? M_____ z_______ z______ M-ž-m- z-p-a-i- z-l-š-? ----------------------- Můžeme zaplatit zvlášť? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + čehu (1-100) MP3 čehu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Kā smadzenes iemācās jaunus vārdus

Kad mēs apgūstam jaunu leksiku, mūsu smadzenes uzglabā jaunu saturu. Mācīšanās darbojas tikai ar pastāvīgu atkārtošanu. Kā mūsu smadzenes saglabā vārdus, atkarīgs no vairākiem faktoriem. Galvenais ir regulāri atkārtot leksiku. Tikai vārdi, kurus mēs bieži lietojam vai pierakstām tiek saglabāti. Var teikt, ka šie vārdi tiek arhivēti kā attēli. Šis mācīšanās princips darbojas arī ar pērtiķiem. Pērtiķi var iemācīties ‘izlasīt’ vārdu, ja tie to redz pietiekoši bieži ierauga. Lai gan viņi nesaprot vārdus, tie tos atpazīst pēc formas. Lai mēs spētu tekoši runāt, mums nepieciešams zināt daudz vārdu. Tam nepieciešams labi organizēts vārdu krājums. Jo mūsu atmiņa darbojas kā arhīvs. Lai atrastu ātrāk kādu vārdu, jāzin, kur meklēt. Tādēļ labāk apgūt vārdus noteikta kontekstā. Tad mūsu smadzenes spēs vienmēr atvērt pareizo ‘failu’. Bet arī to, ko mēs bijām labi apguvuši, var tikt aizmirsts. Tādā gadījumā, zināšanas pāriet no aktīvās atmiņas uz pasīvo. Aizmirstot, mēs atbrīvojamies no nevajadzīgas informācijas. Ta mūsu smadzenes atbrīvo vietu jaunām un daudz svarīgākām lietām. Tādēļ nepieciešams regulari aktivizēt mūsu zināšanas. Bet tas, kas ir nokļuvis pasīvajā atmiņā nav pazaudēts uz visiem laikiem. Kad ieraugam aizmirstu vārdu, mēs to atkal atceramies. Mēs iemācamies ar otro reizi iepriekš apgūto daudz ātrāk. Tam, kurš vēlas paplašināt savu leksiku, jāatrod arī papildus hobiji. Jo katram no mums ir zināmas intereses. Tāpēc mēs parasti nodarbinām sevi ar vienām un tām pašām lietām. Savukārt valoda sastāv no dažādām semantiskām jomām. Cilvēkam, kurš ir ieinteresēts politikā, kādreiz vajadzētu palasīt sporta avīzi.