Sarunvārdnīca

lv Piederības vietniekvārdi 2   »   hr Posvojne zamjenice 2

67 [sešdesmit septiņi]

Piederības vietniekvārdi 2

Piederības vietniekvārdi 2

67 [šezdeset i sedam]

Posvojne zamjenice 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu horvātu Spēlēt Vairāk
brilles na----e n______ n-o-a-e ------- naočale 0
Viņš aizmirsa savas brilles. O- -- -a--r---------e -ao-a--. O_ j_ z________ s____ n_______ O- j- z-b-r-v-o s-o-e n-o-a-e- ------------------------------ On je zaboravio svoje naočale. 0
Kur tad ir viņa brilles? M- gdje-----u --o--l-? M_ g___ s_ m_ n_______ M- g-j- s- m- n-o-a-e- ---------------------- Ma gdje su mu naočale? 0
pulkstenis sat s__ s-t --- sat 0
Viņa pulkstenis ir sabojājies. Nje-o--s-t--e po-v-r-n. N_____ s__ j_ p________ N-e-o- s-t j- p-k-a-e-. ----------------------- Njegov sat je pokvaren. 0
Pulkstenis karājas pie sienas. Sat-vi---n---id-. S__ v___ n_ z____ S-t v-s- n- z-d-. ----------------- Sat visi na zidu. 0
pase p-----ica p________ p-t-v-i-a --------- putovnica 0
Viņš ir pazaudējis savu pasi. Izgubio--e-s-oju---tovn-c-. I______ j_ s____ p_________ I-g-b-o j- s-o-u p-t-v-i-u- --------------------------- Izgubio je svoju putovnicu. 0
Kur tad ir viņa pase? Gd---je o--a-nje-ov--put--n-c-? G___ j_ o___ n______ p_________ G-j- j- o-d- n-e-o-a p-t-v-i-a- ------------------------------- Gdje je onda njegova putovnica? 0
viņi – viņu oni - nji-o--- -jih-v--- n----vo o__ – n_____ / n______ / n______ o-i – n-i-o- / n-i-o-a / n-i-o-o -------------------------------- oni – njihov / njihova / njihovo 0
Bērni nevar atrast savus vecākus. D---- ne--ogu--ać- n-i-ove -odi-elje. D____ n_ m___ n___ n______ r_________ D-e-a n- m-g- n-ć- n-i-o-e r-d-t-l-e- ------------------------------------- Djeca ne mogu naći njihove roditelje. 0
Bet tur jau nāk viņu vecāki. Ali---o----h-v- rod-t--ji ------! A__ e__ n______ r________ d______ A-i e-o n-i-o-i r-d-t-l-i d-l-z-! --------------------------------- Ali evo njihovi roditelji dolaze! 0
Jūs – Jūsu V--- -a- / -a-----Vaše V_ – V__ / V___ / V___ V- – V-š / V-š- / V-š- ---------------------- Vi – Vaš / Vaša / Vaše 0
Kāds bija Jūsu ceļojums, Millera kungs? Ka----- --lo-Vaše----o-a-j-- ---podi---Mil-r? K___ j_ b___ V___ p_________ g________ M_____ K-k- j- b-l- V-š- p-t-v-n-e- g-s-o-i-e M-l-r- --------------------------------------------- Kako je bilo Vaše putovanje, gospodine Miler? 0
Kur ir Jūsu sieva, Millera kungs? G-j- ---Va-----n-- -ospodin---i--r? G___ j_ V___ ž____ g________ M_____ G-j- j- V-š- ž-n-, g-s-o-i-e M-l-r- ----------------------------------- Gdje je Vaša žena, gospodine Miler? 0
Jūs – Jūsu V--–-V-š ---a-- - -a-e V_ – V__ / V___ / V___ V- – V-š / V-š- / V-š- ---------------------- Vi – Vaš / Vaša / Vaše 0
Kāds bija Jūsu ceļojums, Šmites kundze? K--o--e --l- -a-------va------o-po-o-S--midt? K___ j_ b___ V___ p_________ g______ S_______ K-k- j- b-l- V-š- p-t-v-n-e- g-s-o-o S-h-i-t- --------------------------------------------- Kako je bilo Vaše putovanje, gospođo Schmidt? 0
Kur ir Jūsu vīrs, Šmites kundze? Gdje--e V-š -už,-g--po-----hm---? G___ j_ V__ m___ g______ S_______ G-j- j- V-š m-ž- g-s-o-o S-h-i-t- --------------------------------- Gdje je Vaš muž, gospođo Schmidt? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + horvātu (1-100) MP3 horvātu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Runa ir iespējama pateicoties gēnu mutācijai

Cilvēks ir vienīgā dzīvā būtne uz Zemes, kas prot runāt. Tas to atšķir no dzīvniekiem un augiem. Protams, arī dzīvnieki un augi sazinās viens ar otru. Lai gan tie neizmanto sarežģītu zilbju valodu. Bet kādēļ cilvēks prot runāt? Lai varētu runāt, nepieciešamas noteiktas fizikālās iezīmes. Šādas fizikālās iezīmes piemīt tikai cilvēkiem. Bet tas nenozīmē, ka cilvēks pats tās attīstījis. Evolucionārajā vēsturē, nekas nenotiek bez iemesla. Vēstures gaitā cilvēks sāka runāt. Mēs vēl nevarm noteikt precīzi, kad tas notika. Bet kaut kas notika, kas deva cilvēkam spēju runāt. Zinātnieki uzskata, ka par to atbildīga ģenētiskā mutācija. Antropologi salīdzinājuši vairāku dzīvju būtņu ģenētiskos materiālus. Ir zināms, ka īpašs gēns ietekmē valodu. Cilvēkiem, kuriem ir problēmas ar valodām, tas ir bojāts. Viņi nevar izteikties labi, un viņiem ir grūti saprast arī vārdus. Šis gēns tika izpētīts cilvēkos, pērtiķos un pelēs. Tas ir ļoti līdzīgs cilvēkiem un šimpanzēm. Tikai divas mazas atšķirības ir identificējamas. Bet šīs atšķirības ieverojamas smadzenēs. Kopā ar citiem gēniem, tie ietekmē noteiktas smadzeņu darbības. Tādēļ cilvēki spēj runāt, bet pērtiķi ne. Kaut gan mīkla par cilvēka valodu vēl nav atrisināta. Jo ar gēnu mutāciju vien nepietiek, lai iepējotu runu. Zinātnieki implantēja cilvēka gēnu pelei. Tie nedeva pelēm spēju runāt… Bet to pīkstieni radīja diezgan lielu troksni!