Sarunvārdnīca

lv Pulksteņa laiki   »   hr Vrijeme

8 [astoņi]

Pulksteņa laiki

Pulksteņa laiki

8 [osam]

Vrijeme

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu horvātu Spēlēt Vairāk
Atvainojiet, lūdzu! Opr-----e! O_________ O-r-s-i-e- ---------- Oprostite! 0
Cik, lūdzu, ir pulkstenis? K-li----e-s-ti---o--m-Vas? K_____ j_ s____ m____ V___ K-l-k- j- s-t-, m-l-m V-s- -------------------------- Koliko je sati, molim Vas? 0
Liels paldies. Hvala Vam --n-! H____ V__ p____ H-a-a V-m p-n-! --------------- Hvala Vam puno! 0
Pulkstenis ir viens. J-d-n -e ---. J____ j_ s___ J-d-n j- s-t- ------------- Jedan je sat. 0
Pulkstenis ir divi. Dv- s---ata. D__ s_ s____ D-a s- s-t-. ------------ Dva su sata. 0
Pulkstenis ir trīs. Tri-s- sata. T__ s_ s____ T-i s- s-t-. ------------ Tri su sata. 0
Pulkstenis ir četri. Č---ri--- -a-a. Č_____ s_ s____ Č-t-r- s- s-t-. --------------- Četiri su sata. 0
Pulkstenis ir pieci. P-t--- -a--. P__ j_ s____ P-t j- s-t-. ------------ Pet je sati. 0
Pulkstenis ir seši. Še-t-j- sa--. Š___ j_ s____ Š-s- j- s-t-. ------------- Šest je sati. 0
Pulkstenis ir septiņi. Sedam ---sati. S____ j_ s____ S-d-m j- s-t-. -------------- Sedam je sati. 0
Pulkstenis ir astoņi. Osa---e ----. O___ j_ s____ O-a- j- s-t-. ------------- Osam je sati. 0
Pulkstenis ir deviņi. Dev---je --ti. D____ j_ s____ D-v-t j- s-t-. -------------- Devet je sati. 0
Pulkstenis ir desmit. Des---je -a-i. D____ j_ s____ D-s-t j- s-t-. -------------- Deset je sati. 0
Pulkstenis ir vienpadsmit. J-d-n--st j- sat-. J________ j_ s____ J-d-n-e-t j- s-t-. ------------------ Jedanaest je sati. 0
Pulkstenis ir divpadsmit. Dvana----j--s-ti. D_______ j_ s____ D-a-a-s- j- s-t-. ----------------- Dvanaest je sati. 0
Minūtē ir sešdesmit sekundes. J--n- m-nuta-----šez----t -eku--i. J____ m_____ i__ š_______ s_______ J-d-a m-n-t- i-a š-z-e-e- s-k-n-i- ---------------------------------- Jedna minuta ima šezdeset sekundi. 0
Stundā ir sešdesmit minūtes. J--a- --- ----še--es-t m-n--a. J____ s__ i__ š_______ m______ J-d-n s-t i-a š-z-e-e- m-n-t-. ------------------------------ Jedan sat ima šezdeset minuta. 0
Diennaktī ir divdesmit četras stundas. Jeda- d-n--m---v-d-s-t-i-čet--- ----. J____ d__ i__ d_______ i č_____ s____ J-d-n d-n i-a d-a-e-e- i č-t-r- s-t-. ------------------------------------- Jedan dan ima dvadeset i četiri sata. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + horvātu (1-100) MP3 horvātu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Valodu saimes

Uz Zemes dzīvo ap 7 miljardi iedzīvotāju. Un tie runā ap 7000 atšķirīgās valodās. Kā cilvēki, tā arī valodas var būt radniecīgi saistītas. Tas nozīme, ka tām ir kopēja izcelsmes valoda. Pastāv arī pilnībā izolētas valodas. Tās nav ģenētiski savienotas ne ar vienu citu valodu. Eiropā, piemēram, basku valoda tiek pieņemta kā izolēta valoda. Bet lielākajai daļai valodu ir ‘vecāki’, ‘bērni’ vai ‘brāļi un māsas’. Tās pieder pie vienas valodu saimes. Ar salīdzināšanu var ievērot, cik līdzīgas viena otrai ir valodas. Zinātnieki saskaitījuši kopumā 300 ģenētisko vienību. Starp tām ir 180 valodu saimes, kas sastāv no vairāk kā vienas valodas. Un izolētās valodas sastāda pārējās 120 vienības. Indoeiropiešu valodu saime ir vislielākā valodu saime. Tā sastāv no aptuveni 280 valodām. Tajās ietilps romāņu, ģermāņu un slāvu valodas. Tie ir aptuveni 3 miljardi runātāju visos kontinentos. Āzijā dominē sino-tibetiešu valodas saime. Šai valodai ir vairāk kā 1,3 miljardu runātāju. Galvenā sino-tibetiešu valoda ir ķīniešu. Trešā lielākā valodu saime atrodas Āfrikā. Tā ir nosaukta teritorijas vārdā, kur tā ir izplatīta- Nigēras-Kongo valodu saime. Pie tās pieder ‘tikai’ 350 miljoni runātāju. Šīs valodas galvenā valoda ir svahili. Kā likums: jo tuvāka radniecība, jo labāka saprašanās. Cilvēki, kuri viens ar otru runā radniecīgās valodās, saprot viens otru labāk. Viņi var iemācīties citu valodu salīdzinoši ātri. Tātad, mācieties valodas - ģimenes sanākšana vienmēr ir jauks pasākums!