Sarunvārdnīca

lv Iepazīt   »   hr Upoznavanje

3 [trīs]

Iepazīt

Iepazīt

3 [tri]

Upoznavanje

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu horvātu Spēlēt Vairāk
Sveiks! Sveika! Sveiki! Bo---/ --k! B___ / B___ B-g- / B-k- ----------- Bog! / Bok! 0
Labdien! Doba- d--! D____ d___ D-b-r d-n- ---------- Dobar dan! 0
Kā klājas? / Kā iet? K-k---te- - K-k----? K___ s___ / K___ s__ K-k- s-e- / K-k- s-? -------------------- Kako ste? / Kako si? 0
Vai Jūs esat no Eiropas? Jes---li--i--- -ur-p- /---rop-? J____ l_ V_ i_ E_____ / E______ J-s-e l- V- i- E-r-p- / E-r-p-? ------------------------------- Jeste li Vi iz Europe / Evrope? 0
Vai Jūs esat no Amerikas? J--t--li--i-i- -me--ke? J____ l_ V_ i_ A_______ J-s-e l- V- i- A-e-i-e- ----------------------- Jeste li Vi iz Amerike? 0
Vai Jūs esat no Āzijas? J--t- ------i- -z---? J____ l_ V_ i_ A_____ J-s-e l- V- i- A-i-e- --------------------- Jeste li Vi iz Azije? 0
Kurā viesnīcā Jūs dzīvojat? U--ojem---telu -t--smješ----? U k____ h_____ s__ s_________ U k-j-m h-t-l- s-e s-j-š-e-i- ----------------------------- U kojem hotelu ste smješteni? 0
Cik ilgi Jūs jau esat šeit? K-lik- --go---e-v-ć-o----? K_____ d___ s__ v__ o_____ K-l-k- d-g- s-e v-ć o-d-e- -------------------------- Koliko dugo ste već ovdje? 0
Cik ilgi Jūs te paliksiet? K------d-go ostaj-t-? K_____ d___ o________ K-l-k- d-g- o-t-j-t-? --------------------- Koliko dugo ostajete? 0
Vai Jums šeit patīk? Dop----l- V-m--e ov-je? D_____ l_ V__ s_ o_____ D-p-d- l- V-m s- o-d-e- ----------------------- Dopada li Vam se ovdje? 0
Vai Jūs te pavadāt atvaļinājumu? Jeste-li -- -v--e----g-dišn--m --moru? J____ l_ V_ o____ n_ g________ o______ J-s-e l- V- o-d-e n- g-d-š-j-m o-m-r-? -------------------------------------- Jeste li Vi ovdje na godišnjem odmoru? 0
Apciemojiet mani! Posj--ite-m--jedno-! P________ m_ j______ P-s-e-i-e m- j-d-o-! -------------------- Posjetite me jednom! 0
Te ir mana adrese. Ovo -- mo-- adres-. O__ j_ m___ a______ O-o j- m-j- a-r-s-. ------------------- Ovo je moja adresa. 0
Vai mēs rīt redzēsimies? Hoćemo -i se --tra----jeti? H_____ l_ s_ s____ v_______ H-ć-m- l- s- s-t-a v-d-e-i- --------------------------- Hoćemo li se sutra vidjeti? 0
Man ļoti žēl, bet man jau ir citi plāni. Ža--m- j-, -ma--ve--neš---d---- u--la--. Ž__ m_ j__ i___ v__ n____ d____ u p_____ Ž-o m- j-, i-a- v-ć n-š-o d-u-o u p-a-u- ---------------------------------------- Žao mi je, imam već nešto drugo u planu. 0
Atā! / Čau! B-k- - -og! --Zb-g--! B___ / B___ / Z______ B-k- / B-g- / Z-o-o-! --------------------- Bok! / Bog! / Zbogom! 0
Uz redzēšanos! Do-i-e-ja! D_________ D-v-đ-n-a- ---------- Doviđenja! 0
Uz drīzu redzēšanos! Do -sk-r-! D_ u______ D- u-k-r-! ---------- Do uskoro! 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + horvātu (1-100) MP3 horvātu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Alfabēti

Ar valodu palīdzību mēs varam saprast viens otru. Mēs stāstam citiem, ko mēs domājam vai jūtam. Kā arī rakstībai ir šāds pielietojums. Lielākajai daļai valodu ir rakstiska forma, vai rakstība. Rakstība sastāv no rakstu zīmēm. Šīs rakstu zīmes var būt atšķirīgas. Lielākā daļa rakstību sastāv no burtiem. Šie burti veido alfabētus. Alfabēts ir sakārtota grafisku simbolu kopa. Šīs zīmes ir savienotas un, balstoties uz noteiktiem nosacījumiem, veido vārdus. Katrai rakstu zīmei ir nostiprināta izruna. Vārds ‘alfabēts’ cēlies no grieķu valodas. Šajā valodā pirmie alfabēta burti bija alfa un beta. Cauri gadsimtiem ir pastāvējuši dažādi alfabēti. Cilvēki izmantoja rakstu zīmes vairāk nekā 3000 gadus atpakaļ. Agrāk, rakstu zīmes bija maģiski simboli. Tikai daži zināja to nozīmes. Vēlāk šīs zīmes zaudēja savu simbolisko raksturu. Šodien burtiem nav nekādas nozīmes. Tiem ir nozīme tikai tad, kad tie tiek savienoti ar citiem burtiem. Rakstu zīmēm, kā piemēram, kuras izmanto Ķīnā, ir cita funkcija. Tās atgādina zīmējumus un bieži vien attēlo to nozīmi. Kad mēs rakstām, mēs šifrējam savas domas. Mēs izmantojam rakstu zīmes, lai pierakstītu savas zināšanas. Mūsu smadzenes ir iemācījušās, kā atšifrēt alfabētu. Rakstu zīmes kļūst par vārdiem, vārdi kļūst par idejām. Šādā veidā teksts var saglabāties tūkstošiem gadu. Un vēl ar vien būt saprasts…