Sarunvārdnīca

lv Iepirkšanās   »   hr Kupovina

54 [piecdesmit četri]

Iepirkšanās

Iepirkšanās

54 [pedeset i četiri]

Kupovina

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu horvātu Spēlēt Vairāk
Es vēlos nopirkt dāvanu. Ž-l-- --p--i p--lo-. Ž____ k_____ p______ Ž-l-m k-p-t- p-k-o-. -------------------- Želim kupiti poklon. 0
Bet neko pārāk dārgu. A-----išta------š--s-u-o. A___ n____ p______ s_____ A-i- n-š-a p-e-i-e s-u-o- ------------------------- Ali, ništa previše skupo. 0
Varbūt rokassomiņu? M--d--ruč-u-t-r--cu? M____ r____ t_______ M-ž-a r-č-u t-r-i-u- -------------------- Možda ručnu torbicu? 0
Kādā krāsā? K-ju---j- ž--ite? K___ b___ ž______ K-j- b-j- ž-l-t-? ----------------- Koju boju želite? 0
Melnu, brūnu vai baltu? Crn-, -m-đu------ijel-? C____ s____ i__ b______ C-n-, s-e-u i-i b-j-l-? ----------------------- Crnu, smeđu ili bijelu? 0
Lielu vai mazu? Ve-i-----i m---? V_____ i__ m____ V-l-k- i-i m-l-? ---------------- Veliku ili malu? 0
Vai es varētu apskatīt šo? M--- -i--id-et--o--? M___ l_ v______ o___ M-g- l- v-d-e-i o-u- -------------------- Mogu li vidjeti ovu? 0
Vai tā ir no ādas? Je li o-a--d ko--? J_ l_ o__ o_ k____ J- l- o-a o- k-ž-? ------------------ Je li ona od kože? 0
Vai tā ir no mākslīgās ādas? Il---e-o--u-je-n-g -a----jal-? I__ j_ o_ u_______ m__________ I-i j- o- u-j-t-o- m-t-r-j-l-? ------------------------------ Ili je od umjetnog materijala? 0
No ādas, protams. N-ravno,--d-kož-. N_______ о_ k____ N-r-v-o- о- k-ž-. ----------------- Naravno, оd kože. 0
Tā ir īpaši laba kvalitāte. To--e-p-se--o d-b-a--va-it---. T_ j_ p______ d____ k_________ T- j- p-s-b-o d-b-a k-a-i-e-a- ------------------------------ To je posebno dobra kvaliteta. 0
Un rokassomiņa ir tiešām lēta. A -i--na -u--e torbi-e----st-a--o-p-vo-jn-. A c_____ r____ t______ j_ s______ p________ A c-j-n- r-č-e t-r-i-e j- s-v-r-o p-v-l-n-. ------------------------------------------- A cijena ručne torbice je stvarno povoljna. 0
Tā man patīk. Svi-a--- -e. S____ m_ s__ S-i-a m- s-. ------------ Sviđa mi se. 0
To es ņemšu. Uze--ć- --. U___ ć_ j__ U-e- ć- j-. ----------- Uzet ću je. 0
Vai es to varēšu arī apmainīt? Mo-u l- j- -ve---al-o-z---jen-ti? M___ l_ j_ e_________ z__________ M-g- l- j- e-e-t-a-n- z-m-j-n-t-? --------------------------------- Mogu li je eventualno zamijeniti? 0
Pats par sevi saprotams. Podr--um-je-- --. P____________ s__ P-d-a-u-i-e-a s-. ----------------- Podrazumijeva se. 0
Mēs to iesaiņosim kā dāvanu. U---irat -e--------- -ok-o-. U_______ ć___ j_ k__ p______ U-a-i-a- ć-m- j- k-o p-k-o-. ---------------------------- Upakirat ćemo jе kao poklon. 0
Tur pāri tajā pusē ir kase. Tam--pre---j- -l---jna. T___ p____ j_ b________ T-m- p-e-o j- b-a-a-n-. ----------------------- Tamo preko je blagajna. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + horvātu (1-100) MP3 horvātu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Kurš saprot kuru?

Pasaulē ir ap 7 miljardiem cilvēku. Visiem ir valoda. Diemžēl, tā visur nav viena un tā pati. Lai mēs spētu sazināties ar citām tautām, mums jāiemācas valoda. Bieži vien tas ir ļoti grūti. Bet pastāv arī savstarpēji līdzīgas valodas. Šo valodu pārstāvji saprot viens otru, bez nepieciešamības apgūt otra valodu. Šo fenomenu sauc par mutual intelligibility . Kura iedalīti divi varianti. Pirmais variants ir mutvārdu savstarpēja saprašanās. Šajā gadījumā, runātāji saprot viens otru runājot. Bet viņi nesaprot otras valodas rakstisko formu. Tas ir tādēļ, ka katrai valodai ir sava rakstība. Piemēram, tādas ir hindi un urdu valodas. Rakstiskā savstarpējā saprašanās ir otrs variants. Šajā gadījumā, otras valodas rakstiskā forma ir saprasta. Bet tie viens otru nesaprot runājot. Tas ir tādēļ, ka viņiem ir pilnīgi atšķirīgas izrunas. Piemēram, vācu un holandiešu valodas. Vistuvāk radniecīgas valodās saprot abus variantus. Tas nozīmē, ka tās saprot gan mutvārdu, gan rakstiskā formā. Piemēram, krievu un ukraiņu, vai tai un laosas valodas. Bet pastāv arī asimetrisa savtarpējas saprašanās forma. Tas ir gadījums, kad runātājiem ir atšķirīgi līmēni savstarpējā sapratnē. Portugāļi labāk saprot spāņu valodu nekā spāņi- portugāļu. Arī austrieši labāk saprot vācu valodu, nekā vācieši - austriešu. Šajos piemēros šķērslis ir izruna vai dialekti. Tam, kurš tiešām vēlas labi saprasties, jāiemācas kaut kas jauns…