Sarunvārdnīca

lv Nedēļas dienas   »   hr Dani u tjednu

9 [deviņi]

Nedēļas dienas

Nedēļas dienas

9 [devet]

Dani u tjednu

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu horvātu Spēlēt Vairāk
pirmdiena P-ne-je---k P__________ P-n-d-e-j-k ----------- Ponedjeljak 0
otrdiena U-orak U_____ U-o-a- ------ Utorak 0
trešdiena S-ije-a S______ S-i-e-a ------- Srijeda 0
ceturtdiena Č--vr-ak Č_______ Č-t-r-a- -------- Četvrtak 0
piektdiena Pe--k P____ P-t-k ----- Petak 0
sestdiena S-bota S_____ S-b-t- ------ Subota 0
svētdiena Ned---ja N_______ N-d-e-j- -------- Nedjelja 0
nedēļa T-e-an T_____ T-e-a- ------ Tjedan 0
no pirmdienas līdz svētdienai od --n--j-l-----o -e-jel-e o_ p__________ d_ n_______ o- p-n-d-e-j-a d- n-d-e-j- -------------------------- od ponedjeljka do nedjelje 0
Pirmā diena ir pirmdiena. P-vi--an -----n----lj-k. P___ d__ j_ p___________ P-v- d-n j- p-n-d-e-j-k- ------------------------ Prvi dan je ponedjeljak. 0
Otrā diena ir otrdiena. Dr-g- -an-je-ut-r-k. D____ d__ j_ u______ D-u-i d-n j- u-o-a-. -------------------- Drugi dan je utorak. 0
Trešā diena ir trešdiena. Tre-- dan--e-sr--e-a. T____ d__ j_ s_______ T-e-i d-n j- s-i-e-a- --------------------- Treći dan je srijeda. 0
Ceturtā diena ir ceturtdiena. Če-vr-i d---je---t-rtak. Č______ d__ j_ č________ Č-t-r-i d-n j- č-t-r-a-. ------------------------ Četvrti dan je četvrtak. 0
Piektā diena ir piektdiena. Pe-i--------p-t-k. P___ d__ j_ p_____ P-t- d-n j- p-t-k- ------------------ Peti dan je petak. 0
Sestā diena ir sestdiena. Še-t---a- j- subot-. Š____ d__ j_ s______ Š-s-i d-n j- s-b-t-. -------------------- Šesti dan je subota. 0
Septītā diena ir svētdiena. S-dm--da---e----j-l-a. S____ d__ j_ n________ S-d-i d-n j- n-d-e-j-. ---------------------- Sedmi dan je nedjelja. 0
Nedēļā ir septiņas dienas. Tj-dan -ma --d-m--an-. T_____ i__ s____ d____ T-e-a- i-a s-d-m d-n-. ---------------------- Tjedan ima sedam dana. 0
Mēs strādājam tikai piecas dienas. Mi ra-im--s-mo-pe--d--a. M_ r_____ s___ p__ d____ M- r-d-m- s-m- p-t d-n-. ------------------------ Mi radimo samo pet dana. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + horvātu (1-100) MP3 horvātu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Mākslīgā valoda Esperanto

Angļu valoda ir šodien visnozīmīgākā pasaules valoda. Ir pieņemts, ka, to izmantojot, visiem cilvēkiem vajadzētu saprasties savā starpā. Citas valodas arī vēlētos sasniegt tādu mērķi. Piemēram, mākslīgās valodas. Mākslīgās valodas tiek radītas un attīstītas ar nolūku. Tas ir, tās tiek veidotas balstoties uz kādu plānu. Mākslīgajās valodās tiek izmantoti elementi no citām valodām. Tādā veidā to būtu vieglāk iemācīties pēc iespējas vairāk cilvēkiem. Starptautiskā saskarsme ir mākslīgās valodas izveides mērķis. Esperanto it pati pazīstamākā mākslīgā valoda. To pirmo reizi iepazīstināja Varšavā, 1887. gadā. To izveidoja ārsts, Ludviks L. Zāmenhofs. Viņš uzskatīja, ka sociālo nemieru galvenais iemesls ir saziņas problēmas. Tādēļ viņš izveidoja valodu, kas apvienotu cilvēkus. To izmantojot, cilvēki viens ar otru runātu vienlīdzīgi. Ārsta pseidonīms bija Dr. Esperanto jeb Cerību pilns. Tas parāda, cik ļoti viņš ticēja savam sapnim. Bet ideja par universālu saprašanos ir daudz senāka. Līdz mūsdienām ir attīstītas dažādas mākslīgās valodas. Tās tiek saistītas ar iecietību un cilvēktiesībām. Vairāk kā 120 valstīs dzīvo runātāji, kas pārzin esperanto. Kā arī esperanto tiek kritizēts. Piemēram, 70% no leksikas sastāda romāņu valoda. Un esperanto veidota izteikti uz indoeiropiešu valodām. Tās runātāji savtarpēji mainās idejām konvencijās un sapulcēs. Tiek regulāri organizētas tikšanās un lekcijas. Tātad, vai esat gatavs apgūt nedaudz esperanto? Ĉu vi parolas Esperanton? – Jes, mi parolas Esperanton tre bone!