Sarunvārdnīca

lv Strādāšana   »   hr Raditi

55 [piecdesmit pieci]

Strādāšana

Strādāšana

55 [pedeset i pet]

Raditi

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu horvātu Spēlēt Vairāk
Kas Jūs esat pēc profesijas? Št- -te----z--i-an-u? Š__ s__ p_ z_________ Š-o s-e p- z-n-m-n-u- --------------------- Što ste po zanimanju? 0
Mans vīrs pēc profesijas ir ārsts. M-j-m-ž -e-li--čn-k-p----ni-an--. M__ m__ j_ l_______ p_ z_________ M-j m-ž j- l-j-č-i- p- z-n-m-n-u- --------------------------------- Moj muž je liječnik po zanimanju. 0
Es strādāju uz pusslodzi par medmāsu. R--i- -o-a -ad-og v-e--na ka- ---ic-n-k---e-t-a. R____ p___ r_____ v______ k__ m_________ s______ R-d-m p-l- r-d-o- v-e-e-a k-o m-d-c-n-k- s-s-r-. ------------------------------------------------ Radim pola radnog vremena kao medicinska sestra. 0
Drīz mums būs pensija. Us-o----emo-do-iti mi-o--n-. U_____ ć___ d_____ m________ U-k-r- ć-m- d-b-t- m-r-v-n-. ---------------------------- Uskoro ćemo dobiti mirovinu. 0
Bet nodokļi ir lieli. Ali-po-ez- su ---oki. A__ p_____ s_ v______ A-i p-r-z- s- v-s-k-. --------------------- Ali porezi su visoki. 0
Un medicīniskā apdrošināšana ir dārga. I-zd-av-tveno-osigu----- j- s----. I z__________ o_________ j_ s_____ I z-r-v-t-e-o o-i-u-a-j- j- s-u-o- ---------------------------------- I zdravstveno osiguranje je skupo. 0
Par ko tu gribi kļūt? Š-o ž-----je--o- --stati? Š__ ž____ j_____ p_______ Š-o ž-l-š j-d-o- p-s-a-i- ------------------------- Što želiš jednom postati? 0
Es vēlos kļūt inženieris. Ž-l---biti-inže--e-. Ž____ b___ i________ Ž-l-m b-t- i-ž-n-e-. -------------------- Želim biti inženjer. 0
Es gribu studēt universitātē. Želi----u-i-a-i n--sve--iliš-u. Ž____ s________ n_ s___________ Ž-l-m s-u-i-a-i n- s-e-č-l-š-u- ------------------------------- Želim studirati na sveučilištu. 0
Es esmu praktikants. Ja -a--pri-r-vn-k. J_ s__ p__________ J- s-m p-i-r-v-i-. ------------------ Ja sam pripravnik. 0
Es nopelnu ne īpaši daudz. Ne -a-ađ--em-----. N_ z________ p____ N- z-r-đ-j-m p-n-. ------------------ Ne zarađujem puno. 0
Es esmu praksē ārzemēs. Odra-uj-m-pri-r-v---ki ---ž u -no-e-st-u. O________ p___________ s___ u i__________ O-r-đ-j-m p-i-r-v-i-k- s-a- u i-o-e-s-v-. ----------------------------------------- Odrađujem pripravnički staž u inozemstvu. 0
Tas ir mans priekšnieks. Ov---e -oj-š-f. O__ j_ m__ š___ O-o j- m-j š-f- --------------- Ovo je moj šef. 0
Man ir jauki kolēģi. I-am----ge--olege. I___ d____ k______ I-a- d-a-e k-l-g-. ------------------ Imam drage kolege. 0
Pusdienās mēs vienmēr ejam uz uzņēmuma ēdnīcu. U ---ne---ij-k-i-emo-- ---t--u. U p____ u_____ i____ u k_______ U p-d-e u-i-e- i-e-o u k-n-i-u- ------------------------------- U podne uvijek idemo u kantinu. 0
Es meklēju darbavietu. T-a-i- --dno--j-st-. T_____ r____ m______ T-a-i- r-d-o m-e-t-. -------------------- Tražim radno mjesto. 0
Es jau gadu esmu bez darba. J- s-- v-ć g-d-n- da-a--e-ap------/ -a. J_ s__ v__ g_____ d___ n_________ / -__ J- s-m v-ć g-d-n- d-n- n-z-p-s-e- / --. --------------------------------------- Ja sam već godinu dana nezaposlen / -a. 0
Šajā valstī ir pārāk daudz bezdarbnieku. U---oj ze--j- --------i-----za-o-lenih. U o___ z_____ i__ p______ n____________ U o-o- z-m-j- i-a p-e-i-e n-z-p-s-e-i-. --------------------------------------- U ovoj zemlji ima previše nezaposlenih. 0

Atmiņai nepieciešama runa

Liela daļa cilvēku atceras savu pirmo skolas dienu. Bet neatceras to, kas bija līdz tam. Mums gandrīz vispār nav atmiņu par mūsu pirmajiem dzīves gadiem. Bet kādēļ tas tā ir? Kādēļ mēs nespējam atcerēties pieredzi, ko ieguvām esot mazuļi. Iemesls meklējams mūsu attīstībā. Runa un atmiņa attīstas apmēram vienā un tajā pašā laikā. Un, lai cilvēks kaut ko atcerētos, tam nepieciešama valoda. Tas nozīmē, ka priekš tā, ko viņš pieredzējis, nepieciešami vārdi. Zinātnieki ir vadījuši vairākus testus ar bērniem. To darot, viņi ieguva interesantus rezultātus. Tiklīdz bērni apgūst valodu, viņi aizmirst visu iepriekš pieredzēto. Tas norāda uz to, ka valodas sākums ir arī atmiņas sākums. Bērni pirmajos trīs dzīves gados iemācas ļoti daudz. Viņi katru dienu pieredz kaut ko jaunu. Viņi iegūst arī nozīmīgu pieredzi šajā vecumā. Neskatoties uz to, tas viss pazūd. Psihologi to nodēvējuši par zīdaiņa amnēziju. Tikai to, ko bērns var nosaukt vārdiem paliek. Autobiogrāfiskā atmiņa patur tikai personīgo pieredzi. Tas funkcionē kā dienasgrāmata. Viss, kas ir svarīgs mūsu dzīvē, tur tiek pierakstīts. Tādā veidā mūsu autobiogrāfiskā atmiņa veido mūsu identitāti. Bet tās attīstība ir atkarīga no dzimtās valodas apguves. Un savu atmiņu mēs varam aktivizēt tikai ar savas valodas palīdzību. Protams, lietas, kuras esam apguvuši nav reāli pazudušas. Tās ir noglabātas kaut kur mūsu smadzenēs. Mēs tikai netiekam tām klāt…- tas ir tik tiešām žēl, vai ne?