Sarunvārdnīca

lv Jautājumi – pagātne 2   »   hr Pitati – prošlost 2

86 [astoņdesmit seši]

Jautājumi – pagātne 2

Jautājumi – pagātne 2

86 [osamdeset i šest]

Pitati – prošlost 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu horvātu Spēlēt Vairāk
Kādu kaklasaiti tu nēsāji? K-j---- k-a-a-u-nosi-? K___ s_ k______ n_____ K-j- s- k-a-a-u n-s-o- ---------------------- Koju si kravatu nosio? 0
Kādu mašīnu tu nopirki? Ko-i au-o--i ku--o / kupi-a? K___ a___ s_ k____ / k______ K-j- a-t- s- k-p-o / k-p-l-? ---------------------------- Koji auto si kupio / kupila? 0
Kādu avīzi tu abonēji? N--k----s- s- nov-n--p------tio-/-pr--plat--a? N_ k___ s_ s_ n_____ p_________ / p___________ N- k-j- s- s- n-v-n- p-e-p-a-i- / p-e-p-a-i-a- ---------------------------------------------- Na koje si se novine pretplatio / pretplatila? 0
Ko Jūs redzējāt? K-----te -i-j--i? K___ s__ v_______ K-g- s-e v-d-e-i- ----------------- Koga ste vidjeli? 0
Ko Jūs satikāt? K-g- st--s-el-? K___ s__ s_____ K-g- s-e s-e-i- --------------- Koga ste sreli? 0
Ko Jūs atpazināt? Ko-a--t---rep-zn-l-? K___ s__ p__________ K-g- s-e p-e-o-n-l-? -------------------- Koga ste prepoznali? 0
Kad Jūs piecēlāties? K-da s-- se--s----? K___ s__ s_ u______ K-d- s-e s- u-t-l-? ------------------- Kada ste se ustali? 0
Kad Jūs sākāt? Ka-- -t- -a---el-? K___ s__ z________ K-d- s-e z-p-č-l-? ------------------ Kada ste započeli? 0
Kad Jūs beidzāt? K--a ----p-es--l-? K___ s__ p________ K-d- s-e p-e-t-l-? ------------------ Kada ste prestali? 0
Kāpēc Jūs pamodāties? Z---o-st--s--p-ob-d-li? Z____ s__ s_ p_________ Z-š-o s-e s- p-o-u-i-i- ----------------------- Zašto ste se probudili? 0
Kāpēc Jūs kļuvāt par skolotāju? Z---- --e po-t--- -čit-lj? Z____ s__ p______ u_______ Z-š-o s-e p-s-a-i u-i-e-j- -------------------------- Zašto ste postali učitelj? 0
Kāpēc Jūs paņēmāt taksometru? Z-š-- ste-u--l---aks-? Z____ s__ u____ t_____ Z-š-o s-e u-e-i t-k-i- ---------------------- Zašto ste uzeli taksi? 0
No kurienes jūs atnācāt? O-a-le--------li? O_____ s__ d_____ O-a-l- s-e d-š-i- ----------------- Odakle ste došli? 0
Uz kurieni jūs aizgājāt? K--o s---išli? K___ s__ i____ K-m- s-e i-l-? -------------- Kamo ste išli? 0
Kur Jūs bijāt? G-----te bi--? G___ s__ b____ G-j- s-e b-l-? -------------- Gdje ste bili? 0
Kam tu palīdzēji? Kom- si-----------po--gla? K___ s_ p______ / p_______ K-m- s- p-m-g-o / p-m-g-a- -------------------------- Kome si pomogao / pomogla? 0
Kam tu rakstīji? Kom- s--pis-o /-pi-a--? K___ s_ p____ / p______ K-m- s- p-s-o / p-s-l-? ----------------------- Kome si pisao / pisala? 0
Kam tu atbildēji? Ko-e -i -dgov-ri- --o---vo-i--? K___ s_ o________ / o__________ K-m- s- o-g-v-r-o / o-g-v-r-l-? ------------------------------- Kome si odgovorio / odgovorila? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + horvātu (1-100) MP3 horvātu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Divvalodība uzlabo dzirdi

Cilvēkiem, kuri ir divvalodīgi, ir labāka dzirde. Viņi var atšķirt dažādas skaņas daudz smalkāk. Pie tādā slēdziena nonākuši amerikāņu pētnieki. Pētnieki pārbaudīja vairākus tīņus. Daļa no testa subjektiem uzauguši divvalodīgā vidē. Šie tīņi runāja gan angliski, gan spāniski. Pārējie testa subjekti runaja tikai angliski. Jauniešiem bija jāklausas noteikta zilbe. Ta bija zilbe ‘da’. Ta neattiecās uz nevienu no valodām. Testa subjekti klausjās zilbi izmantojot austiņas. Tajā pašā laikā, ar elektrodiem tika mērīta viņu smadzeņu darbība. Pēc šī testa, jauniešiem bija jāklausas zilbe atkārtoti. Bet šajā reizē bez zilbes vēl bija fona trokšņi. Tās bija vairākas balsis, kas teica bezjēdzīgus teikumus. Divvalodīgie jauniešiem stingri reaģēja uz zilbi. Viņu smadzenes bija aktīvas. Viņi varēja atpazīt zilbi gan bez, gan ar fona trokšņiem. Vienvalodīgajiem jauniešiem negāja tik labi. Viņu dzirde nebija tik laba kā divvalodīgajiem testa subjektiem. Testa rezultāti pārsteidza pētniekus. Līdz šim bija zināms, ka muzikantiem ir īpaši laba dzirde. Bet izrādas, ka arī divvalodība trenē dzirdi. Divvalodīgi cilvēki pastāvīgi saskaras ar dažādām skaņām. Tādēļ to smadzenēm jaattīsta jaunas spējas. Tās mācas kā atšķirt dažādus lingvistiskus kairinājumus. Pētnieki tagad izmeklē, ka valoda ietekmē mūsu smadzenes. Iespejams, ka dzirde uzlabojas arī tad, kad apgūstam valodu vēlākos gados..