Sarunvārdnīca

lv Saikļi 2   »   hr Veznici 2

95 [deviņdesmit pieci]

Saikļi 2

Saikļi 2

95 [devedeset i pet]

Veznici 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu horvātu Spēlēt Vairāk
Kopš kura laika viņa vairs nestrādā? O- k-da--------e -e -ad-? O_ k___ o__ v___ n_ r____ O- k-d- o-a v-š- n- r-d-? ------------------------- Od kada ona više ne radi? 0
Kopš ir precējusies? Od--jen----a-e? O_ n____ u_____ O- n-e-e u-a-e- --------------- Od njene udaje? 0
Jā, viņa vairs nestrādā, kopš ir precējusies. D-- o---viš---e r--i--- ---a----ud--a. D__ o__ v___ n_ r___ o_ k___ s_ u_____ D-, o-a v-š- n- r-d- o- k-d- s- u-a-a- -------------------------------------- Da, ona više ne radi od kada se udala. 0
Kopš viņa ir precējusies, viņa vairs nestrādā. Od ka---se-u-a--,-v--- -----d-. O_ k___ s_ u_____ v___ n_ r____ O- k-d- s- u-a-a- v-š- n- r-d-. ------------------------------- Od kada se udala, više ne radi. 0
Kopš viņi pazīst viens otru, viņi ir laimīgi. O- -ad--s- p-znaju- s--t-i-s-. O_ k___ s_ p_______ s_____ s__ O- k-d- s- p-z-a-u- s-e-n- s-. ------------------------------ Od kada se poznaju, sretni su. 0
Kopš viņiem ir bērni, viņi reti kaut kur iziet. Od--ada--m-j--dj---- iz---e -j--e. O_ k___ i____ d_____ i_____ r_____ O- k-d- i-a-u d-e-u- i-l-z- r-e-e- ---------------------------------- Od kada imaju djecu, izlaze rjeđe. 0
Kad viņa runā pa telefonu? Kada ----te-e-o----? K___ o__ t__________ K-d- o-a t-l-f-n-r-? -------------------- Kada ona telefonira? 0
Brauciena laikā? Za vr---me----nje? Z_ v______ v______ Z- v-i-e-e v-ž-j-? ------------------ Za vrijeme vožnje? 0
Jā, kad viņa brauc ar mašīnu. Da--do----zi---to. D__ d__ v___ a____ D-, d-k v-z- a-t-. ------------------ Da, dok vozi auto. 0
Viņa runā pa telefonu, kad brauc ar mašīnu. On- -e-efo-ira dok---z- ---o. O__ t_________ d__ v___ a____ O-a t-l-f-n-r- d-k v-z- a-t-. ----------------------------- Ona telefonira dok vozi auto. 0
Viņa skatās televizoru, kad gludina. Ona -l-da t-levi---u d-- --ač-. O__ g____ t_________ d__ g_____ O-a g-e-a t-l-v-z-j- d-k g-a-a- ------------------------------- Ona gleda televiziju dok glača. 0
Viņa klausās mūziku, kad pilda uzdevumus. On--------glaz-u-d-k--je-a-a-zad----. O__ s____ g_____ d__ r______ z_______ O-a s-u-a g-a-b- d-k r-e-a-a z-d-t-e- ------------------------------------- Ona sluša glazbu dok rješava zadatke. 0
Es neko neredzu, ja man nav briļļu. Ja----vi-i---išt- kad -- ---i- ---č---. J_ n_ v____ n____ k__ n_ n____ n_______ J- n- v-d-m n-š-a k-d n- n-s-m n-o-a-e- --------------------------------------- Ja ne vidim ništa kad ne nosim naočale. 0
Es neko nesaprotu, ja mūzika ir tik skaļa. N- raz-mi--m-n--t--kad -e--la-ba -a-- glas-a. N_ r________ n____ k__ j_ g_____ t___ g______ N- r-z-m-j-m n-š-a k-d j- g-a-b- t-k- g-a-n-. --------------------------------------------- Ne razumijem ništa kad je glazba tako glasna. 0
Es neko nesaožu, ja man ir iesnas. N--os-e-am--irise--a---a- --e------. N_ o______ m_____ k__ s__ p_________ N- o-j-ć-m m-r-s- k-d s-m p-e-l-đ-n- ------------------------------------ Ne osjećam mirise kad sam prehlađen. 0
Mēs ņemsim taksometru, ja līs lietus. Mi -z--am- ----i, аk--kiš---ad-. M_ u______ t_____ а__ k___ p____ M- u-i-a-o t-k-i- а-о k-š- p-d-. -------------------------------- Mi uzimamo taksi, аkо kiša pada. 0
Mēs apceļosim pasauli, ja laimēsim loterijā. Ak- do---e-o -a-l-tu, --i ---o na --------e-оk---vij---. A__ d_______ n_ l____ i__ ć___ n_ p________ о__ s_______ A-o d-b-j-m- n- l-t-, i-i ć-m- n- p-t-v-n-e о-o s-i-e-a- -------------------------------------------------------- Ako dobijemo na lotu, ići ćemo na putovanje оko svijeta. 0
Mēs sāksim ēst, ja viņa drīz nebūs klāt. Ak- -- u--o-o -e------ po--t -e-- s--e-om. A__ o_ u_____ n_ d____ p____ ć___ s j_____ A-o o- u-k-r- n- d-đ-, p-č-t ć-m- s j-l-m- ------------------------------------------ Ako on uskoro ne dođe, počet ćemo s jelom. 0

Valodas Eiropas Savienībā

Šodien Eiropas Savienība sastāv no vairāk kā 25 valstīm. Pie ES nākotnē piederēs vēl vairāk valstis. Jauna valsts nozīmē arī jaunu valodu. Pašlaik ES runā vairāk kā 20 dažādās valodās. Visas valodas Eiropas Savienībā ir līdzvērtīgas. Valodu dažādība ir fascinējoša. Bet tas var novest arī pie problēmām. Skeptiķi domā, ka daudzās valodas ir šķērslis priekš ES. Tās traucē strādāt efektīvāk. Un vairāki domā, ka vajadzētu būt vienai kopīgai valodai. Visām valstīm vajadzētu prast sazināties šajā valodā. Bet tas nav tik vienkārši. Neviena valoda nedrīkst būt vienīgā oficiālā valoda. Citas valstis justos, ka ir novieotas neizdevīgā stāvoklī. Un Eiropā nav patiesi neitrālas valodas… Un mākslīga valoda, kā esperanto, arī nepalīdzētu. Jo valodā atspoguļojas valsts kultūra. Tādēļ neviena valsts nevēlas atteikties no savas valodas. Valstis redz savās valodās daļu savas identitātes. Valodu politika ieņem nozīmīgu vietu ES darba kārtībā. Tur pat ir komisija multi lingvistikai. ES ir visvairāk tulkotāju un tulku pasaulē. Ap 3500 cilvēku strādā, lai darītu iespējamu vienošanos. Tapat arī ne visus dokumentus ir iespējams iztulkot. Tas aizņemtu pārāk daudz laika un izmaksātu ļoti dārgi. Lielākā daļa dokumentu tiek tulkota tikai dažās valodās. Daudzās valodas ir ES lielākais izaicinājums. Eiropai jāapvienojas, lai nezaudētu savas daudzās identitātes!