Sarunvārdnīca

lv vajadzēt – gribēt   »   hr trebati – htjeti

69 [sešdesmit deviņi]

vajadzēt – gribēt

vajadzēt – gribēt

69 [šezdeset i devet]

trebati – htjeti

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu horvātu Spēlēt Vairāk
Man vajag gultu. T-eba- -rev--. Trebam krevet. T-e-a- k-e-e-. -------------- Trebam krevet. 0
Es gribu gulēt. H-ć- ----ati. Hoću spavati. H-ć- s-a-a-i- ------------- Hoću spavati. 0
Vai te ir gulta? Ima------d-e ----et? Ima li ovdje krevet? I-a l- o-d-e k-e-e-? -------------------- Ima li ovdje krevet? 0
Man vajag lampu. T-eb-m l-m--. Trebam lampu. T-e-a- l-m-u- ------------- Trebam lampu. 0
Es gribu lasīt. Ho-u--i-ati. Hoću čitati. H-ć- č-t-t-. ------------ Hoću čitati. 0
Vai te ir lampa? Ima l- ov--e-lam-a? Ima li ovdje lampa? I-a l- o-d-e l-m-a- ------------------- Ima li ovdje lampa? 0
Man vajag telefonu. T----m-t---f-n. Trebam telefon. T-e-a- t-l-f-n- --------------- Trebam telefon. 0
Es gribu piezvanīt. Ž---m---l-fo-i-ati. Želim telefonirati. Ž-l-m t-l-f-n-r-t-. ------------------- Želim telefonirati. 0
Vai te ir telefons? Ima--i --d-e----efon? Ima li ovdje telefon? I-a l- o-d-e t-l-f-n- --------------------- Ima li ovdje telefon? 0
Man vajag fotoaparātu. T-eb-m j-d--------u. Trebam jednu kameru. T-e-a- j-d-u k-m-r-. -------------------- Trebam jednu kameru. 0
Es gribu fotografēt. Ho-u fot-gra-i-a-i. Hoću fotografirati. H-ć- f-t-g-a-i-a-i- ------------------- Hoću fotografirati. 0
Vai te ir fotoaparāts? Im- li -v--- -ot----r--? Ima li ovdje fotoaparat? I-a l- o-d-e f-t-a-a-a-? ------------------------ Ima li ovdje fotoaparat? 0
Man vajag datoru. Tr--am-r-č---l-. Trebam računalo. T-e-a- r-č-n-l-. ---------------- Trebam računalo. 0
Es gribu nosūtīt e-pasta vēstuli. H-ć- ----ati-e---il. Hoću poslati e-mail. H-ć- p-s-a-i e-m-i-. -------------------- Hoću poslati e-mail. 0
Vai te ir dators? Im---i -v--e r--u-alo? Ima li ovdje računalo? I-a l- o-d-e r-č-n-l-? ---------------------- Ima li ovdje računalo? 0
Man vajag pildspalvu. Tr--a- --mi-s-u. Trebam kemijsku. T-e-a- k-m-j-k-. ---------------- Trebam kemijsku. 0
Es gribu kaut ko uzrakstīt. Ho---n-št- --p-s--i. Hoću nešto napisati. H-ć- n-š-o n-p-s-t-. -------------------- Hoću nešto napisati. 0
Vai te ir papīra lapa un pildspalva? Im- -i ov-je p--ir i ----------lo--a? Ima li ovdje papir i kemijska olovka? I-a l- o-d-e p-p-r i k-m-j-k- o-o-k-? ------------------------------------- Ima li ovdje papir i kemijska olovka? 0

Mašīntulkotājs

Cilvēkam, kurš vēlas, lai tam tiek iztulkots teksts, jāmaksā liela nauda. Profesionāli tulki vai tulkotāji ir dārgi. Neskatoties uz to, pieaug nepieciešamība saprast vēl vienu valodu. Datorzinātnieki un datoru valodnieki vēlas atrisināt šo problēmu. Viņi kādu laiku ir strādājuši pie tulkošanas rīka attīštīšanas. Šodien ir sastopamas daudz un dažādas programmas. Bet parasti mašīntulkošana nav kvalitatīva. Un programmētāji nav pie tā vainīgi! Valodas ir ļoti sareģītas konstrukcijas. Savukārt, datori balstās uz vienkāršiem matemātiskiem principiem. Tādēļ tie ne vienmēr apstrādā valodu pareizi. Tulkošanas programmai jaapgūst valoda pilnībā. Lai to paveiktu, ekspertiem jāiemāca tām tūkstošiem vārdu un likumu. Tas ir praktiski neiespējami. Datoram vieglāk ir atkost ciparus. Tam tas tiešām padodas! Dators var atrisināt bieži sastopamas kombinācijas. Tas atpazīst, piemēram, kuri vārdi bieži atrodas līdzās viens otram. Tamdēļ, tam jādod teksti dažādās valodās. Tā tas apgūšt katras valodas tipiskās iezīmes. Šāda statistiskā metode uzlabos automātisko tulkošanu. Lai gan, datori nevar aizvietot cilvēkus. Neviena mašīna nevar atdarināt cilvēka smadzenes, kad runa iet par valodām. Tādēļ tulkiem un tulkotājiem vēl ilgi būs darbs! Nākotnē, noteikti, vienkāršus tekstus varēs iztulkot dators. Savukārt, dziesmām, dzejai un literatūrai nepieciešams dzīvs elements. Cilvēka valodas izjūta liek tiem uzplaukt. Un tas ir labi, kā ir…