Sarunvārdnīca

lv Saikļi 1   »   hr Veznici 1

94 [deviņdesmit četri]

Saikļi 1

Saikļi 1

94 [devedeset i četiri]

Veznici 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu horvātu Spēlēt Vairāk
Pagaidi, kamēr pārstās lietus. Če--j -o--k-ša-n- pre-ta--. Č____ d__ k___ n_ p________ Č-k-j d-k k-š- n- p-e-t-n-. --------------------------- Čekaj dok kiša ne prestane. 0
Pagaidi, kamēr es pabeigšu. Č--aj do- n- b-d-m g--o-. Č____ d__ n_ b____ g_____ Č-k-j d-k n- b-d-m g-t-v- ------------------------- Čekaj dok ne budem gotov. 0
Pagaidi, kamēr viņš atnāks atpakaļ. Č-k-j ----s- on n- v--ti. Č____ d__ s_ o_ n_ v_____ Č-k-j d-k s- o- n- v-a-i- ------------------------- Čekaj dok se on ne vrati. 0
Es gaidu, kamēr mani mati būs sausi. Če--m -----i------s- ---o----. Č____ d__ m_ s_ k___ n_ o_____ Č-k-m d-k m- s- k-s- n- o-u-i- ------------------------------ Čekam dok mi se kosa ne osuši. 0
Es gaidu, kamēr beigsies filma. Č--a- -o--f--- ne -a--š-. Č____ d__ f___ n_ z______ Č-k-m d-k f-l- n- z-v-š-. ------------------------- Čekam dok film ne završi. 0
Es gaidu, kamēr luksoforā būs zaļā gaisma. Če--m d-- n---ud- z-leno s-j-tlo -a--ema-oru. Č____ d__ n_ b___ z_____ s______ n_ s________ Č-k-m d-k n- b-d- z-l-n- s-j-t-o n- s-m-f-r-. --------------------------------------------- Čekam dok ne bude zeleno svjetlo na semaforu. 0
Kad tu dosies atvaļinājumā? K--a-p--u--š -a -o-išnji -d-o-? K___ p______ n_ g_______ o_____ K-d- p-t-j-š n- g-d-š-j- o-m-r- ------------------------------- Kada putuješ na godišnji odmor? 0
Vēl pirms vasaras brīvdienām? J----r--- lj-tn----ra-ni--? J__ p____ l______ p________ J-š p-i-e l-e-n-h p-a-n-k-? --------------------------- Još prije ljetnih praznika? 0
Jā, pirms vēl sākas vasaras brīvdienas. D-, još pr--e-neg- -t- p--n- ljet---p-a--i--. D__ j__ p____ n___ š__ p____ l_____ p________ D-, j-š p-i-e n-g- š-o p-č-u l-e-n- p-a-n-c-. --------------------------------------------- Da, još prije nego što počnu ljetni praznici. 0
Salabo jumtu, pirms sākas ziema! Po-ra-i -ro- prij- n----š-o -ođ------. P______ k___ p____ n___ š__ d___ z____ P-p-a-i k-o- p-i-e n-g- š-o d-đ- z-m-. -------------------------------------- Popravi krov prije nego što dođe zima. 0
Nomazgā rokas, pirms tu sēdies pie galda! O--ri -uk---ri-e---g- š-- sje--------st--. O____ r___ p____ n___ š__ s______ z_ s____ O-e-i r-k- p-i-e n-g- š-o s-e-n-š z- s-o-. ------------------------------------------ Operi ruke prije nego što sjedneš za stol. 0
Aizver logu, pirms tu ej ārā! Z---ori p-oz-r -r----ne-o---o -----š. Z______ p_____ p____ n___ š__ i______ Z-t-o-i p-o-o- p-i-e n-g- š-o i-a-e-. ------------------------------------- Zatvori prozor prije nego što izađeš. 0
Kad tu nāc mājās? Kada --š--o-i ---i? K___ ć__ d___ k____ K-d- ć-š d-ć- k-ć-? ------------------- Kada ćeš doći kući? 0
Pēc nodarbībām? Po--i-- n---a--? P______ n_______ P-s-i-e n-s-a-e- ---------------- Poslije nastave? 0
Jā, kad beidzas nodarbības. D-, -akon -to-nasta-a -----i. D__ n____ š__ n______ z______ D-, n-k-n š-o n-s-a-a z-v-š-. ----------------------------- Da, nakon što nastava završi. 0
Pēc nelaimes gadījuma viņš vairs nevarēja strādāt. N--o--što--e-im-o-nes--ć-,---je -iš--m--ao --d---. N____ š__ j_ i___ n_______ n___ v___ m____ r______ N-k-n š-o j- i-a- n-s-e-u- n-j- v-š- m-g-o r-d-t-. -------------------------------------------------- Nakon što je imao nesreću, nije više mogao raditi. 0
Pēc tam, kad viņš zaudēja darbu, viņš devās uz Ameriku. Na-o--što--- iz-u-io -o--o,-ot-----je-- A--riku. N____ š__ j_ i______ p_____ o_____ j_ u A_______ N-k-n š-o j- i-g-b-o p-s-o- o-i-a- j- u A-e-i-u- ------------------------------------------------ Nakon što je izgubio posao, otišao je u Ameriku. 0
Pēc tam, kad viņš bija devies uz Ameriku, viņš kļuva bagāts. N--o--š---je --i-a--u----r-----po--a- -e-b----. N____ š__ j_ o_____ u A_______ p_____ j_ b_____ N-k-n š-o j- o-i-a- u A-e-i-u- p-s-a- j- b-g-t- ----------------------------------------------- Nakon što je otišao u Ameriku, postao je bogat. 0

Kā apgūt divas valodas vienlaicīgi

Mūsdienās svešvalodas kļūst arvien svarīgākas. Daudzi cilvēki apgūst kādu svešvalodu. Bet pasaulē vēl ir daudz interesantu valodu. Līdz ar to, daudzi cilvēki apgūst vairākas valodas vienlaicīgi. Tā parasti nav problēma, ja bērni izaug divvalodīgi. Viņu smadzenes apgūst abas valodas automātiski. Kad viņi paliek vecāki, viņi atšķir, kas pieder kurai valodai. Divvalodīgie zin abu valodu tipiskās iezīmes. Pieaugušajiem tas ir savādā! Viņiem nav tik viegli apgūt divas valodas vienlaicīgi. Tiem, kuri mācas divas valodas vienlaicīgi, būtu ieteicams sekot dažiem likumiem. Pirmkārt, salīdzināt abas valodas ir svarīgi. Valodas, kas pieder pie vienas valodu saimes, bieži vien ir līdzīga viena otrai. Tas var novest pie to sajaukšanās. Tādēļ ir jēga analizēt abas valodas. Piemēram, var sastādīt saraktu. Tur Jūs variet pireakstīt, kas tām ir kopīgs un kas - atšķirīgs. Tādā veidā smadzenes ir spiestas pastiprināti strādāt ar abām valodām. Tās var labāk atcerēties, kādas ir abu valodu īpatnības. Vajadzētu izvēlēties arī atsevišķu krāsu un mapi priekš katras valodas. Tas palīdzētu skaidri nodalīt abas valodas vienu no otras. Ar atšķirīgu valodu mācīšanos ir savādāk. Divām, pilnīgi atšķirīgām valodā, nedraud sajaukšanās. Šajā gadījumā bīstami ir salīdzināt valodas vienu ar otru. Šajā gadījumā būtu labāk salīdzināt valodas ar savu dzimto valodu. Smadzenes strādās efektīvāk, ja tās redzēs kontrastus. Svarīgi ir abas valodas abgūt vienlīdz intensīvi. Smadzenēm, teorētiski, nerūp cik valodas tām jāmācas.