Sarunvārdnīca

lv Saikļi 1   »   hr Veznici 1

94 [deviņdesmit četri]

Saikļi 1

Saikļi 1

94 [devedeset i četiri]

Veznici 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu horvātu Spēlēt Vairāk
Pagaidi, kamēr pārstās lietus. Č-kaj --k -----n--p----an-. Čekaj dok kiša ne prestane. Č-k-j d-k k-š- n- p-e-t-n-. --------------------------- Čekaj dok kiša ne prestane. 0
Pagaidi, kamēr es pabeigšu. Čeka--d-- ne--u----goto-. Čekaj dok ne budem gotov. Č-k-j d-k n- b-d-m g-t-v- ------------------------- Čekaj dok ne budem gotov. 0
Pagaidi, kamēr viņš atnāks atpakaļ. Čekaj-dok -- o---e v-a--. Čekaj dok se on ne vrati. Č-k-j d-k s- o- n- v-a-i- ------------------------- Čekaj dok se on ne vrati. 0
Es gaidu, kamēr mani mati būs sausi. Č--am d-k--- se-ko-a-ne osu-i. Čekam dok mi se kosa ne osuši. Č-k-m d-k m- s- k-s- n- o-u-i- ------------------------------ Čekam dok mi se kosa ne osuši. 0
Es gaidu, kamēr beigsies filma. Č-k---d-k fil- n--z-v-ši. Čekam dok film ne završi. Č-k-m d-k f-l- n- z-v-š-. ------------------------- Čekam dok film ne završi. 0
Es gaidu, kamēr luksoforā būs zaļā gaisma. Če--- --- -e--ude zel--o -v-e--- n- se--for-. Čekam dok ne bude zeleno svjetlo na semaforu. Č-k-m d-k n- b-d- z-l-n- s-j-t-o n- s-m-f-r-. --------------------------------------------- Čekam dok ne bude zeleno svjetlo na semaforu. 0
Kad tu dosies atvaļinājumā? K-d- putu-e- n--god----- o-mor? Kada putuješ na godišnji odmor? K-d- p-t-j-š n- g-d-š-j- o-m-r- ------------------------------- Kada putuješ na godišnji odmor? 0
Vēl pirms vasaras brīvdienām? J---pri-e l---n-- --azn---? Još prije ljetnih praznika? J-š p-i-e l-e-n-h p-a-n-k-? --------------------------- Još prije ljetnih praznika? 0
Jā, pirms vēl sākas vasaras brīvdienas. D-, -o---------eg- -t--p-č-u--je-ni ---z-ici. Da, još prije nego što počnu ljetni praznici. D-, j-š p-i-e n-g- š-o p-č-u l-e-n- p-a-n-c-. --------------------------------------------- Da, još prije nego što počnu ljetni praznici. 0
Salabo jumtu, pirms sākas ziema! P-p-avi--r----r--- -ego-š----o-----ma. Popravi krov prije nego što dođe zima. P-p-a-i k-o- p-i-e n-g- š-o d-đ- z-m-. -------------------------------------- Popravi krov prije nego što dođe zima. 0
Nomazgā rokas, pirms tu sēdies pie galda! Op--i--uk- pr-je ne------ -j--n-š -------. Operi ruke prije nego što sjedneš za stol. O-e-i r-k- p-i-e n-g- š-o s-e-n-š z- s-o-. ------------------------------------------ Operi ruke prije nego što sjedneš za stol. 0
Aizver logu, pirms tu ej ārā! Z----ri--rozor-----e n--o-š-o i-ađeš. Zatvori prozor prije nego što izađeš. Z-t-o-i p-o-o- p-i-e n-g- š-o i-a-e-. ------------------------------------- Zatvori prozor prije nego što izađeš. 0
Kad tu nāc mājās? Kad--------ć-----i? Kada ćeš doći kući? K-d- ć-š d-ć- k-ć-? ------------------- Kada ćeš doći kući? 0
Pēc nodarbībām? P-sl-----as-a--? Poslije nastave? P-s-i-e n-s-a-e- ---------------- Poslije nastave? 0
Jā, kad beidzas nodarbības. D-, ---o- š----asta-- -----i. Da, nakon što nastava završi. D-, n-k-n š-o n-s-a-a z-v-š-. ----------------------------- Da, nakon što nastava završi. 0
Pēc nelaimes gadījuma viņš vairs nevarēja strādāt. Nak------ -e ---o--------- -ij--više-m--ao----i-i. Nakon što je imao nesreću, nije više mogao raditi. N-k-n š-o j- i-a- n-s-e-u- n-j- v-š- m-g-o r-d-t-. -------------------------------------------------- Nakon što je imao nesreću, nije više mogao raditi. 0
Pēc tam, kad viņš zaudēja darbu, viņš devās uz Ameriku. Na-on što je-i-gub---p----,-oti-ao-je u -me----. Nakon što je izgubio posao, otišao je u Ameriku. N-k-n š-o j- i-g-b-o p-s-o- o-i-a- j- u A-e-i-u- ------------------------------------------------ Nakon što je izgubio posao, otišao je u Ameriku. 0
Pēc tam, kad viņš bija devies uz Ameriku, viņš kļuva bagāts. N--o- što -- ----ao u-Ame-i-u,-p--t-- -e--o--t. Nakon što je otišao u Ameriku, postao je bogat. N-k-n š-o j- o-i-a- u A-e-i-u- p-s-a- j- b-g-t- ----------------------------------------------- Nakon što je otišao u Ameriku, postao je bogat. 0

Kā apgūt divas valodas vienlaicīgi

Mūsdienās svešvalodas kļūst arvien svarīgākas. Daudzi cilvēki apgūst kādu svešvalodu. Bet pasaulē vēl ir daudz interesantu valodu. Līdz ar to, daudzi cilvēki apgūst vairākas valodas vienlaicīgi. Tā parasti nav problēma, ja bērni izaug divvalodīgi. Viņu smadzenes apgūst abas valodas automātiski. Kad viņi paliek vecāki, viņi atšķir, kas pieder kurai valodai. Divvalodīgie zin abu valodu tipiskās iezīmes. Pieaugušajiem tas ir savādā! Viņiem nav tik viegli apgūt divas valodas vienlaicīgi. Tiem, kuri mācas divas valodas vienlaicīgi, būtu ieteicams sekot dažiem likumiem. Pirmkārt, salīdzināt abas valodas ir svarīgi. Valodas, kas pieder pie vienas valodu saimes, bieži vien ir līdzīga viena otrai. Tas var novest pie to sajaukšanās. Tādēļ ir jēga analizēt abas valodas. Piemēram, var sastādīt saraktu. Tur Jūs variet pireakstīt, kas tām ir kopīgs un kas - atšķirīgs. Tādā veidā smadzenes ir spiestas pastiprināti strādāt ar abām valodām. Tās var labāk atcerēties, kādas ir abu valodu īpatnības. Vajadzētu izvēlēties arī atsevišķu krāsu un mapi priekš katras valodas. Tas palīdzētu skaidri nodalīt abas valodas vienu no otras. Ar atšķirīgu valodu mācīšanos ir savādāk. Divām, pilnīgi atšķirīgām valodā, nedraud sajaukšanās. Šajā gadījumā bīstami ir salīdzināt valodas vienu ar otru. Šajā gadījumā būtu labāk salīdzināt valodas ar savu dzimto valodu. Smadzenes strādās efektīvāk, ja tās redzēs kontrastus. Svarīgi ir abas valodas abgūt vienlīdz intensīvi. Smadzenēm, teorētiski, nerūp cik valodas tām jāmācas.