Sarunvārdnīca

lv kaut ko pamatot 3   »   hr nešto opravdati 3

77 [septiņdesmit septiņi]

kaut ko pamatot 3

kaut ko pamatot 3

77 [sedamdeset i sedam]

nešto opravdati 3

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu horvātu Spēlēt Vairāk
Kāpēc Jūs neēdat torti? Zašto -e-je---e-to-tu? Z____ n_ j_____ t_____ Z-š-o n- j-d-t- t-r-u- ---------------------- Zašto ne jedete tortu? 0
Man jāsamazina svars. M---- s-r------. M____ s_________ M-r-m s-r-a-i-i- ---------------- Moram smršaviti. 0
Es neēdu, jo man jāsamazina svars. N---e-em-ju,-jer-mora--sm-š-vit-. N_ j____ j__ j__ m____ s_________ N- j-d-m j-, j-r m-r-m s-r-a-i-i- --------------------------------- Ne jedem ju, jer moram smršaviti. 0
Kāpēc Jūs nedzerat alu? Za-to -e-pi-e-e-p-v-? Z____ n_ p_____ p____ Z-š-o n- p-j-t- p-v-? --------------------- Zašto ne pijete pivo? 0
Man vēl jābrauc. Mo-a- j-- v---t-. M____ j__ v______ M-r-m j-š v-z-t-. ----------------- Moram još voziti. 0
Es to nedzeru, jo man vēl jābrauc. N--pi--m-g---j---moram --- voz--i. N_ p____ g__ j__ m____ j__ v______ N- p-j-m g-, j-r m-r-m j-š v-z-t-. ---------------------------------- Ne pijem ga, jer moram još voziti. 0
Kāpēc tu nedzer kafiju? Z---o -e-pije-----u? Z____ n_ p____ k____ Z-š-o n- p-j-š k-v-? -------------------- Zašto ne piješ kavu? 0
Tā ir auksta. H-adn- je. H_____ j__ H-a-n- j-. ---------- Hladna je. 0
Es to nedzeru, jo tā ir auksta. Ne-pi--m--e--j-- j- h--d-a. N_ p____ j__ j__ j_ h______ N- p-j-m j-, j-r j- h-a-n-. --------------------------- Ne pijem je, jer je hladna. 0
Kāpēc tu nedzer tēju? Zaš----e--iješ ---? Z____ n_ p____ č___ Z-š-o n- p-j-š č-j- ------------------- Zašto ne piješ čaj? 0
Man nav cukura. N--am --ć-ra. N____ š______ N-m-m š-ć-r-. ------------- Nemam šećera. 0
Es to nedzeru, jo man nav cukura. N--p--em -a--j------am še--ra. N_ p____ g__ j__ n____ š______ N- p-j-m g-, j-r n-m-m š-ć-r-. ------------------------------ Ne pijem ga, jer nemam šećera. 0
Kāpēc Jūs neēdat zupu? Z-št---e-j------j--u? Z____ n_ j_____ j____ Z-š-o n- j-d-t- j-h-? --------------------- Zašto ne jedete juhu? 0
Es to nepasūtīju. N-s-m-ju n-ru--- /-----č-l-. N____ j_ n______ / n________ N-s-m j- n-r-č-o / n-r-č-l-. ---------------------------- Nisam ju naručio / naručila. 0
Es to neēdu, jo nepasūtīju. N- --d-- --- j-r-j- nis-m -a--či----n-r----a. N_ j____ j__ j__ j_ n____ n______ / n________ N- j-d-m j-, j-r j- n-s-m n-r-č-o / n-r-č-l-. --------------------------------------------- Ne jedem je, jer je nisam naručio / naručila. 0
Kāpēc Jūs neēdat gaļu? Za--o--e---d--- mes-? Z____ n_ j_____ m____ Z-š-o n- j-d-t- m-s-? --------------------- Zašto ne jedete meso? 0
Es esmu veģetāriete. Ja -a- v-ge--r--a-ac. J_ s__ v_____________ J- s-m v-g-t-r-j-n-c- --------------------- Ja sam vegetarijanac. 0
Es to neēdu, jo esmu veģetāriete. N- j--em ga, j-r -am--eget-----n-c. N_ j____ g__ j__ s__ v_____________ N- j-d-m g-, j-r s-m v-g-t-r-j-n-c- ----------------------------------- Ne jedem ga, jer sam vegetarijanac. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + horvātu (1-100) MP3 horvātu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Žesti palīdz apgūt leksiku

Kad mēs apgūstam leksiku, mūsu smadzenēm ir daudz darba. Tām ir jāsaglabā katrs jaunais vārds. Bet Jūs varat atbalstīt savas smadzenes mācoties. Tas tiek panāgts ar žestu palīdzību. Žesti palīdz mūsu atmiņai. Tā var labāk iegaumēt vārdus, ja tā vienlaicīgi apstrādā žestus. Pētījums to ir skaidri pierādījis. Pētnieki lika testa subjektiem apgūt leksiku. Šie vārdi patiesībā neeksistēja. Tie piederēja pie mākslīgi veidotas valodas. Dažus vārdus testa subjektiem iemācīja ar žestiem. Viņi ne tikai dzirdēja vai izlasīja vārdus. Izmantojot žestus, viņi atdarināja arī vārdu nozīmi. Kamēr viņi mācījās, tika mērīta testa subjektu smadzeņu darbība. Šī procesa laikā, pētnieki ieguva interesantu atklājumu. Kad vārdus apguva ar kustībām, vairāki smadzeņu rajoni bija aktīvi. Papildus runas centram arī sensomotorais rajons uzrāda aktivitāti. Šī papildus aktivitāte ietekmē mūsu atmiņu. Mācoties ar žestiem veidojas sarežģītas tīklojumu formas. Šie tīkli saglabā vārdus vairākās vietās smadzenēs. Leksika šādā veidā tiek efektīvāk apstrādāta. Kad mēs vēlamies izmantot noteiktu vārdus, mūsu smadzenes to ātri uzmeklē. Tie ir arī labāk saglabāti. Svarīgi, lai žesti ir saistīti ar vārdiem. Mūsu smadzenes atpazīst, ka žests nesader ar vārdu. Jaunie atradumi novestu pie jaunas mācīšanas metodes. Indivīdi, kas nezin daudz par valodām, bieži mācas lēnām. Iespējams viņi apgūs ātrāk, ja atdarinās vārdus ar žestiem…