Sarunvārdnīca

lv Pagātne 1   »   hr Prošlost 1

81 [astoņdesmit viens]

Pagātne 1

Pagātne 1

81 [osamdeset i jedan]

Prošlost 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu horvātu Spēlēt Vairāk
rakstīt pis-ti p_____ p-s-t- ------ pisati 0
Viņš rakstīja vēstuli. On--e-n-----o-p-s--. O_ j_ n______ p_____ O- j- n-p-s-o p-s-o- -------------------- On je napisao pismo. 0
Un viņa rakstīja pastkarti. A -n---e --pi-a-a --z----n---. A o__ j_ n_______ r___________ A o-a j- n-p-s-l- r-z-l-d-i-u- ------------------------------ A ona je napisala razglednicu. 0
lasīt či-ati č_____ č-t-t- ------ čitati 0
Viņš lasīja ilustrētu žurnālu. O---e č------------r----č-sop--. O_ j_ č____ i__________ č_______ O- j- č-t-o i-u-t-i-a-i č-s-p-s- -------------------------------- On je čitao ilustrirani časopis. 0
Un viņa lasīja grāmatu. A--na-je či---a-k--i-u. A o__ j_ č_____ k______ A o-a j- č-t-l- k-j-g-. ----------------------- A ona je čitala knjigu. 0
ņemt u-e-i u____ u-e-i ----- uzeti 0
Viņš paņēma cigareti. On j- uz-o c--a--t-. O_ j_ u___ c________ O- j- u-e- c-g-r-t-. -------------------- On je uzeo cigaretu. 0
Viņa paņēma gabaliņu šokolādes. On---e uz-la -o-a---o-ola--. O__ j_ u____ k____ č________ O-a j- u-e-a k-m-d č-k-l-d-. ---------------------------- Ona je uzela komad čokolade. 0
Viņš bija neuzticīgs, bet viņa bija uzticīga. On--- bi----vj-r-n,--l- -n--je --l- -je---. O_ j_ b__ n________ a__ o__ j_ b___ v______ O- j- b-o n-v-e-a-, a-i o-a j- b-l- v-e-n-. ------------------------------------------- On je bio nevjeran, ali ona je bila vjerna. 0
Viņš bija slinks, bet viņa bija čakla. On j--b-o ---en, a---ona-je b-l--v---edna. O_ j_ b__ l_____ a__ o__ j_ b___ v________ O- j- b-o l-j-n- a-i o-a j- b-l- v-i-e-n-. ------------------------------------------ On je bio lijen, ali ona je bila vrijedna. 0
Viņš bija nabadzīgs, bet viņa bija bagāta. On-je---- -i-o-a--n--ali--na -e--i-- --g-ta. O_ j_ b__ s_________ a__ o__ j_ b___ b______ O- j- b-o s-r-m-š-n- a-i o-a j- b-l- b-g-t-. -------------------------------------------- On je bio siromašan, ali ona je bila bogata. 0
Viņam nebija naudas, bet bija parādi. O- n--e --a--no--ca,-ne----ugov-. O_ n___ i___ n______ n___ d______ O- n-j- i-a- n-v-c-, n-g- d-g-v-. --------------------------------- On nije imao novaca, nego dugove. 0
Viņam nebija laimes, bet bija nelaimes. On-n----im-o -r-ć-----go -eh. O_ n___ i___ s_____ n___ p___ O- n-j- i-a- s-e-e- n-g- p-h- ----------------------------- On nije imao sreće, nego peh. 0
Viņam nebija panākumu, bet bija neveiksmes. On----e -m-----p--h--nego--e----e-. O_ n___ i___ u______ n___ n________ O- n-j- i-a- u-p-e-, n-g- n-u-p-e-. ----------------------------------- On nije imao uspjeh, nego neuspjeh. 0
Viņš nebija apmierināts, bet bija neapmierināts. O----je-b-o-za--v-l--n- ---- -e-----o-j--. O_ n___ b__ z__________ n___ n____________ O- n-j- b-o z-d-v-l-a-, n-g- n-z-d-v-l-a-. ------------------------------------------ On nije bio zadovoljan, nego nezadovoljan. 0
Viņš nebija laimīgs, bet bija nelaimīgs. O- nij------sreta-, neg- --s----n. O_ n___ b__ s______ n___ n________ O- n-j- b-o s-e-a-, n-g- n-s-e-a-. ---------------------------------- On nije bio sretan, nego nesretan. 0
Viņš nebija simpātisks, bet bija nesimpātisks. On n--e bio---mp---č----nego ----p--ič-n. O_ n___ b__ s__________ n___ a___________ O- n-j- b-o s-m-a-i-a-, n-g- a-t-p-t-č-n- ----------------------------------------- On nije bio simpatičan, nego antipatičan. 0

Kā bērni iemācas runāt pareizi

Tiklīdz cilvēks piedzimst, tas kontaktējas ar cilvēkiem. Mazuļi raud, kad tie kaut ko vēlas. Tie jau mēnešu vecumā var pateikt dažus vienkāršus vārdus. Kad viņiem ir ap divi gai, tie var izveidot apmēram trīs vārdus garus teikumus. Jūs nevarat bērnus ietekmēt, kad tie sāk runāt. Bet jūs varat ietekmēt to, cik pareizi viņš apgūst savu dzimto valodu. Tādēļ jums jāapdomā dažas lietas. Pāri visam, svarīgi ir, lai bērns būtu vienmēr motivēts mācīties. Viņam jāapzinās, ka viņš gūst panākumus runājot. Mazuļiem patīk smaids kā pozitīva atbilde. Vecāki bērni meklē dialogu ar apkārtējo vidi. Viņi orientējas uz valodu, kādu izmanto viņam apkārt. Tādēļ to vecāku un skolotāju valodas prasmes ir ļoti savarīgas. Bērniem arī jāiemācas, ka valoda ir vērtība. Un tajā pašā laikā, jāgūšt prieks to mācoties. Lasot viņiem priekšā, bērns ievēro, cik valoda ir aizraujoša. Vecākiem arī jānodarbojas ar bērniem, cik daudz vien iespējams. Kad bērns pieredz kaut ko, viņš vēlas par to pastāstīt. Bērniem, kuri aug divvalodīgā ģimenē, nepieciešami stingri likumi. Viņam jāzin, ar kuru runāt kura valodā. Šādā veidā viņš iemācas atšķirt abas valodas. Kad bērni sāk iet skolā, to valoda mainās. Viņi apgūst jaunu sarunvalodu. Tad vecākiem svarīgi ir pievērst uzmanību, kā runā viņu bērns. Pētījumi pierāda, ka to pirmā valoda atstāj nospiedumu uz smadzenēm uz visu dzīvi. Ko mēs iemācamies būdami bērni, izmantojam visu savu dzīvi. Tie, kuri apguvuši pareizi savu dzimto valodu, gūs labumu nākotnē. Viņš iemācas jaunas lietas ātrāk un labāk - ne tikai svešvalodas.