Sarunvārdnīca

lv Pagātne 3   »   hr Prošlost 3

83 [astoņdesmit trīs]

Pagātne 3

Pagātne 3

83 [osamdeset i tri]

Prošlost 3

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu horvātu Spēlēt Vairāk
piezvanīt t-le--nir--i t___________ t-l-f-n-r-t- ------------ telefonirati 0
Es runāju pa telefonu. T-l--o-i--o --t--e-------a s--. T__________ / t___________ s___ T-l-f-n-r-o / t-l-f-n-r-l- s-m- ------------------------------- Telefonirao / telefonirala sam. 0
Es runāju pa telefonu visu laiku. C-j-lo---- vr---me -e--f-n-------te---o-----a. C_____ s__ v______ t__________ / t____________ C-j-l- s-m v-i-e-e t-l-f-n-r-o / t-l-f-n-r-l-. ---------------------------------------------- Cijelo sam vrijeme telefonirao / telefonirala. 0
jautāt pita-i p_____ p-t-t- ------ pitati 0
Es jautāju. P---- ----ta-a -am. P____ / p_____ s___ P-t-o / p-t-l- s-m- ------------------- Pitao / pitala sam. 0
Es vienmēr jautāju. U--je- -a- --t-- --p--al-. U_____ s__ p____ / p______ U-i-e- s-m p-t-o / p-t-l-. -------------------------- Uvijek sam pitao / pitala. 0
stāstīt is-r---ti i________ i-p-i-a-i --------- ispričati 0
Es stāstīju. I-pri-ao / -sp-------sam. I_______ / i________ s___ I-p-i-a- / i-p-i-a-a s-m- ------------------------- Ispričao / ispričala sam. 0
Es izstāstīju visu stāstu. Is-ri-a- - isp--č-la --- -i--l- -r---. I_______ / i________ s__ c_____ p_____ I-p-i-a- / i-p-i-a-a s-m c-j-l- p-i-u- -------------------------------------- Ispričao / ispričala sam cijelu priču. 0
mācīties u-i-i u____ u-i-i ----- učiti 0
Es mācījos. U--o / učil- --m. U___ / u____ s___ U-i- / u-i-a s-m- ----------------- Učio / učila sam. 0
Es mācījos visu vakaru. Učio / učila-sa---i---u-več--. U___ / u____ s__ c_____ v_____ U-i- / u-i-a s-m c-j-l- v-č-r- ------------------------------ Učio / učila sam cijelu večer. 0
strādāt r-d-ti r_____ r-d-t- ------ raditi 0
Es strādāju. R--io - r-d--a-s--. R____ / r_____ s___ R-d-o / r-d-l- s-m- ------------------- Radio / radila sam. 0
Es strādāju visu dienu. Ra--- ---a-i-a-s-m---j--i-da-. R____ / r_____ s__ c_____ d___ R-d-o / r-d-l- s-m c-j-l- d-n- ------------------------------ Radio / radila sam cijeli dan. 0
ēst j-s-i j____ j-s-i ----- jesti 0
Es paēdu. J-- - -e-a-s--. J__ / j___ s___ J-o / j-l- s-m- --------------- Jeo / jela sam. 0
Es apēdu visu ēdienu. Po-eo----o-e----am -v---ranu. P____ / p_____ s__ s__ h_____ P-j-o / p-j-l- s-m s-u h-a-u- ----------------------------- Pojeo / pojela sam svu hranu. 0

Valodniecības vēsture

Valodas vienmēr ir fascinējušas cilvēkus. Tādēļ valodniecības vēsture ir ļoti sena. Valodniecība ir valodas sistemātiskā pētniecība. Jau tūkstošiem gadu atpakaļ cilvēki apcerēja valodu. To darot, dažādas valodas izveidoja dažādas sistēmas. Ta rezultātā, parādījās dažādi valodu apraksti . Mūsdienu lingvistika pamatā balstās uz antīkajām teorijām. Vairākas tradīcijas tika iedibinātas senajā Grieķijā. Savukārt vissenākais darbs par valodu nāk no Indijas. To pirms 3000 gadiem sarakstīja gramatiķis Sakatjana. Senajos laikos ar valodām aizrāvās tādi filozofi, kā Platons. Vēlāk arī romiešu autori attīstīja savas teorijas. 8. gadsimtā arī arābi attīstīja paši savu valodas teoriju. Pat tad to darbi atspoguļo precīzu arābu valodas aprakstu. Modernajos laikos cilvēki vēlējās noteikt, kur tieši valoda radusies. Zinātnieki jo īpaši interesējās par valodu vēsturi. 18. gadsimtā cilvēki sāka salīdzināt valodas. Viņi gribēja atklāt, kā valodas attīstījušās. Vēlāk tie koncentrējās uz valodām kā uz sistēmu. Centrālais jautājums bija, kā valodas funkcionē. Mūsdienās lingvistika sadalās vairākās nozarēs. Kopš 50. gadiem vairākas disciplīnas ir attīstījušās. Tās bija ietekmējušas citas zinātnes. Piemēram, psiholingvistika vai starpkultūru komunikācijas. Jaunākās valodniecības nozares ir ļoti specializētas. Piemēram, femisistu lingvistika. Tātad, valodniecības vēsture turpinās. Tikmēr, kamēr valodas pastāv, cilvēks tās apcerēs.