Sarunvārdnīca

lv Augļi un pārtikas produkti   »   af Vrugte en kos / voedsel

15 [piecpadsmit]

Augļi un pārtikas produkti

Augļi un pārtikas produkti

15 [vyftien]

Vrugte en kos / voedsel

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu afrikāņu Spēlēt Vairāk
Man ir zemene. Ek he- ’---arbei. E_ h__ ’_ a______ E- h-t ’- a-r-e-. ----------------- Ek het ’n aarbei. 0
Man ir kivi un melone. Ek-he- ’---iw-vrug en ’- -pa-spe-. E_ h__ ’_ k_______ e_ ’_ s________ E- h-t ’- k-w-v-u- e- ’- s-a-s-e-. ---------------------------------- Ek het ’n kiwivrug en ’n spanspek. 0
Man ir apelsīns un greifrūts. E- het-’- --mo-- e--’---om---. E_ h__ ’_ l_____ e_ ’_ p______ E- h-t ’- l-m-e- e- ’- p-m-l-. ------------------------------ Ek het ’n lemoen en ’n pomelo. 0
Man ir ābols un mango. Ek-he--’n----el----’n-v-s--pe--ke - --ng-. E_ h__ ’_ a____ e_ ’_ v__________ / m_____ E- h-t ’- a-p-l e- ’- v-s-l-e-s-e / m-n-o- ------------------------------------------ Ek het ’n appel en ’n veselperske / mango. 0
Man ir banāns un ananass. E- -et-’n-p-es--- e- ’n-pyna-p--. E_ h__ ’_ p______ e_ ’_ p________ E- h-t ’- p-e-a-g e- ’- p-n-p-e-. --------------------------------- Ek het ’n piesang en ’n pynappel. 0
Es gatavoju augļu salātus. Ek --ak----v-ug-e-la-i. E_ m___ ’_ v___________ E- m-a- ’- v-u-t-s-a-i- ----------------------- Ek maak ’n vrugteslaai. 0
Es ēdu tostermaizi. Ek-ee- r---te-brood. E_ e__ r____________ E- e-t r-o-t-r-r-o-. -------------------- Ek eet roosterbrood. 0
Es ēdu tostermaizi ar sviestu. Ek --- --os--rbr-o- me- bott-r. E_ e__ r___________ m__ b______ E- e-t r-o-t-r-r-o- m-t b-t-e-. ------------------------------- Ek eet roosterbrood met botter. 0
Es ēdu tostermaizi ar sviestu un marmelādi. Ek e---roo--e--r-od me-----t-r -- -on-yt. E_ e__ r___________ m__ b_____ e_ k______ E- e-t r-o-t-r-r-o- m-t b-t-e- e- k-n-y-. ----------------------------------------- Ek eet roosterbrood met botter en konfyt. 0
Es ēdu sendviču. Ek --t--- -oebr---jie. E_ e__ ’_ t___________ E- e-t ’- t-e-r-o-j-e- ---------------------- Ek eet ’n toebroodjie. 0
Es ēdu sendviču ar margarīnu. Ek -et -n--o-bro-djie met-m---a-i--. E_ e__ ’_ t__________ m__ m_________ E- e-t ’- t-e-r-o-j-e m-t m-r-a-i-n- ------------------------------------ Ek eet ’n toebroodjie met margarien. 0
Es ēdu sendviču ar margarīnu un tomātu. Ek--e- -n --e------i---et mar--rie- en ta-a---. E_ e__ ’_ t__________ m__ m________ e_ t_______ E- e-t ’- t-e-r-o-j-e m-t m-r-a-i-n e- t-m-t-e- ----------------------------------------------- Ek eet ’n toebroodjie met margarien en tamatie. 0
Mums vajag maizi un rīsus. On---et brood--n rys-nodi-. O__ h__ b____ e_ r__ n_____ O-s h-t b-o-d e- r-s n-d-g- --------------------------- Ons het brood en rys nodig. 0
Mums vajag zivis un steikus. O-s---t-v-s--- -i---tu--/ s-e-k-no-i-. O__ h__ v__ e_ b_______ / s____ n_____ O-s h-t v-s e- b-e-s-u- / s-e-k n-d-g- -------------------------------------- Ons het vis en biefstuk / steak nodig. 0
Mums vajag picu un spageti. On- he-----za--n-sp-g-e--i -o---. O__ h__ p____ e_ s________ n_____ O-s h-t p-z-a e- s-a-h-t-i n-d-g- --------------------------------- Ons het pizza en spaghetti nodig. 0
Ko mums vēl vajag? Wa- -e- o-s-nodi-? W__ h__ o__ n_____ W-t h-t o-s n-d-g- ------------------ Wat het ons nodig? 0
Mums vajag burkānus un tomātus zupai. O-s het-w--tel- -- ta-aties --r--i------n-dig. O__ h__ w______ e_ t_______ v__ d__ s__ n_____ O-s h-t w-r-e-s e- t-m-t-e- v-r d-e s-p n-d-g- ---------------------------------------------- Ons het wortels en tamaties vir die sop nodig. 0
Kur ir lielveikals? Waa-----’- s----ma--? W___ i_ ’_ s_________ W-a- i- ’- s-p-r-a-k- --------------------- Waar is ’n supermark? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + afrikāņu (1-100) MP3 afrikāņu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Mediji un valodas

Mūsu valodu ietekmē arī mediji. Jo īpaši jaunie mediji teieņem nozīmīgu vietu. Vesela valoda ir izveidojusies no īsziņām, e-pastiem un čatošanas. Protams, katrā valstī šī mediju valoda ir atšķirīga. Lai gan konkrētas īpašības atrodamas visās mediju valodās. Pāri visam, mums, kā lietotājiem, svarīgs ir ātrums. Neskatoties uz to, ka mēs rakstam, mēs vēlamies izveidot dzīvu saziņu. Tas nozīmē, ka mēs vēlamies apmainīties ar informāciju cik ātri vien iespējams. Tā mēs simulējam īstu sarunu. Tādā veidā mūsu valoda ir attīstījusi verbālu raksturu. Vārdi un teikumi bieži vien tiek saīsināti. Gramatikas un pieturzīmju noteikumi parasti netiek ievēroti. Mūsu pareizrakstība ir vaļīgāka, un prievārdi bieži pazūd pavisam. Jūtas tikai retos gadījumos medijos tiek izpaustas. Te mēs parasti izmantojam emocijzīmes. Šiem simboliem būtu jāattēlo mūsu pašreizējās jūtas. Rakstot īsziņas arī ir atšķirīgi kodi, un čata sarakstēs izmanto atšķirīgu žargonu. Tādēļ mediju valoda ir ļoti samazināta valoda. Bet to lietotāji izmanto līdzīgā veidā. Pētījumi uzrāda, ka izglītība vai prāts neko nemaina. Jo īpaši jauniem cilvēkiem patīk izmantot mediju valodu. Tādēļ kritiķi domā, ka mūsu valoda ir apdraudēta. Zinātne uz šo parādību neskatās tik pesimistiski. Jo bērni atšķir kad un kā viņiem vajadzētu rakstīt. Eksperti tic, ka jauno mediju valodai pat ir priekšrocības. Tāpēc, ka tā var sekmēt bērnu valodas prasmes un radošumu. Un: mūsdienās vairāk un vairāk tiek rakstītas vēstules - ne uz papīra, bet elektroniski! Mēs esam priecīgi par to!