Sarunvārdnīca

lv Gadalaiki un laiks   »   af Seisoene en weer

16 [sešpadsmit]

Gadalaiki un laiks

Gadalaiki un laiks

16 [sestien]

Seisoene en weer

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu afrikāņu Spēlēt Vairāk
Tie ir gadalaiki: D---i--d-- s-is-en-: D__ i_ d__ s________ D-t i- d-e s-i-o-n-: -------------------- Dit is die seisoene: 0
pavasaris, vasara, L-n-----o---, L_____ s_____ L-n-e- s-m-r- ------------- Lente, somer, 0
rudens un ziema. herfs,-w-----. h_____ w______ h-r-s- w-n-e-. -------------- herfs, winter. 0
Vasara ir karsta. D-- some--is-w---. D__ s____ i_ w____ D-e s-m-r i- w-r-. ------------------ Die somer is warm. 0
Vasarā spīd saule. I--d---s--er --y--di--so-. I_ d__ s____ s___ d__ s___ I- d-e s-m-r s-y- d-e s-n- -------------------------- In die somer skyn die son. 0
Vasarā mēs ejam pastaigāties. In d-- ----r gaa---t-p -n--gr--g. I_ d__ s____ g___ s___ o__ g_____ I- d-e s-m-r g-a- s-a- o-s g-a-g- --------------------------------- In die somer gaan stap ons graag. 0
Ziema ir auksta. D-e----ter--s-k-ud. D__ w_____ i_ k____ D-e w-n-e- i- k-u-. ------------------- Die winter is koud. 0
Ziemā snieg vai līst. In-die w-n-er -n-eu--f -e-n -it. I_ d__ w_____ s____ o_ r___ d___ I- d-e w-n-e- s-e-u o- r-ë- d-t- -------------------------------- In die winter sneeu of reën dit. 0
Ziemā mēs labprāt paliekam mājās. I- -ie wi-t-r-b-y o---g---- ---s. I_ d__ w_____ b__ o__ g____ t____ I- d-e w-n-e- b-y o-s g-a-g t-i-. --------------------------------- In die winter bly ons graag tuis. 0
Ir auksts. Dit-i----u-. D__ i_ k____ D-t i- k-u-. ------------ Dit is koud. 0
Līst. D---reë-. D__ r____ D-t r-ë-. --------- Dit reën. 0
Ir vējains. Di- is --n-eri-. D__ i_ w________ D-t i- w-n-e-i-. ---------------- Dit is winderig. 0
Ir silts. Di--is -a--. D__ i_ w____ D-t i- w-r-. ------------ Dit is warm. 0
Ir saulains. D----s -on-i-. D__ i_ s______ D-t i- s-n-i-. -------------- Dit is sonnig. 0
Ir skaidrs laiks. D-t-is-------. D__ i_ h______ D-t i- h-l-e-. -------------- Dit is helder. 0
Kāds šodien ir laiks? Ho--i- d-e-weer ---d--? H__ i_ d__ w___ v______ H-e i- d-e w-e- v-n-a-? ----------------------- Hoe is die weer vandag? 0
Šodien ir auksts. D-t -s -oud----dag. D__ i_ k___ v______ D-t i- k-u- v-n-a-. ------------------- Dit is koud vandag. 0
Šodien ir silts. D----s w-rm-v-n-ag. D__ i_ w___ v______ D-t i- w-r- v-n-a-. ------------------- Dit is warm vandag. 0

Mācīšanās un emocijas

Mēs esam, ka varam sarunāties svešvalodā. Mēs esam lepni par sevi un par panākumiem mācībās. Bet, ja mēs neesam veiksmīgi, tad esam apbēdināti un vīlušies. Tātad dažādas emocijas arī ir saistītas ar mācīšanos. Jauni pētījumi nonākuši pie interesantiem rezultātiem. Tie uzrāda, ka emocijām ir kāda nozīme mācoties. Jo mūsu emocijas ietekmē mūsu panākumus mācībās. Mācīšanās vienmēr ir ‘uzdevums’ priekš mūsu smadzenēm. Un tās vēlas atrisināt šo uzdevumu. To panākumi, šajā gadījumā, ir atkarīgi no mūsu emocijām. Ja mēs esam uzskatam, ka spējam atrisināt uzdevumu, mēs esam pārliecināti. Šī emocionālā stabilitāte palīdz mums mācībās. Pozitīva domāšana sekmē mūsu prāta spējas. Savukārt, kad mēs esam pakļautu stresam, tad mācīšanās nepadodas tikpat labi. Šaubas vai uztraukums traucē labu veiktspēju. Jo īpaši slikti mēs mācamies, kad esam no kaut kā nobijušies. Tādā gadījumā mūsu smadzenes nespēj tik labi saglabāt informāciju. Tātad, mācoties vienmēr ir svarīgi būt motivētam. Tāpēc emocijas ietekmē mūsu mācīšanos. Bet arī mācīšanāš ietekmē mūsu emocijas! Tā pati smadzeņu uzbūve, kas apstrādā faktus, apstrādā arī emocijas. Tā mācīšanās var mūs padarīt laimīgus, un tie kas ir laimīgi arī mācas labāk. Protams, mācīšanās ne vienmēr ir jautra; tā var būt arī nogurdinoša. Tādēļ mums vienmēr ir jānosprauž mazi mērķi. Tādā veidā mēs nepārslogosim savas smadzenes. Un mēs galvojam, ka mēs varam piepildīt savas cerības. Mūsu panākumi tad būs atlīdzība, kas mūs motivēs no jauna. Tātad: Mācieties kaut ko un, to darot, smaidiet!