Sarunvārdnīca

lv Jautājumi – pagātne 2   »   af Vrae – Verlede tyd 2

86 [astoņdesmit seši]

Jautājumi – pagātne 2

Jautājumi – pagātne 2

86 [ses en tagtig]

Vrae – Verlede tyd 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu afrikāņu Spēlēt Vairāk
Kādu kaklasaiti tu nēsāji? W---e- --s-h---------r-? W_____ d__ h__ j_ g_____ W-t-e- d-s h-t j- g-d-a- ------------------------ Watter das het jy gedra? 0
Kādu mašīnu tu nopirki? Watter-kar-/ mot-- he- jy-gek---? W_____ k__ / m____ h__ j_ g______ W-t-e- k-r / m-t-r h-t j- g-k-o-? --------------------------------- Watter kar / motor het jy gekoop? 0
Kādu avīzi tu abonēji? O--wat--- --er-n---et jy i---tek--? O_ w_____ k______ h__ j_ i_________ O- w-t-e- k-e-a-t h-t j- i-g-t-k-n- ----------------------------------- Op watter koerant het jy ingeteken? 0
Ko Jūs redzējāt? W---h-t-u-ges--n? W__ h__ u g______ W-e h-t u g-s-e-? ----------------- Wie het u gesien? 0
Ko Jūs satikāt? Wi- --- --o--m-e-? W__ h__ u o_______ W-e h-t u o-t-o-t- ------------------ Wie het u ontmoet? 0
Ko Jūs atpazināt? Wie he--- h--ken? W__ h__ u h______ W-e h-t u h-r-e-? ----------------- Wie het u herken? 0
Kad Jūs piecēlāties? Wa---e------- -p---ta-n? W______ h__ u o_________ W-n-e-r h-t u o-g-s-a-n- ------------------------ Wanneer het u opgestaan? 0
Kad Jūs sākāt? W------ h-- u--e-in? W______ h__ u b_____ W-n-e-r h-t u b-g-n- -------------------- Wanneer het u begin? 0
Kad Jūs beidzāt? W-n--er --t----pg---u? W______ h__ u o_______ W-n-e-r h-t u o-g-h-u- ---------------------- Wanneer het u opgehou? 0
Kāpēc Jūs pamodāties? Waa-om-h-t-u -akk-r ---o--? W_____ h__ u w_____ g______ W-a-o- h-t u w-k-e- g-w-r-? --------------------------- Waarom het u wakker geword? 0
Kāpēc Jūs kļuvāt par skolotāju? W----m het---’n-----rwy--- --w-r-? W_____ h__ u ’_ o_________ g______ W-a-o- h-t u ’- o-d-r-y-e- g-w-r-? ---------------------------------- Waarom het u ’n onderwyser geword? 0
Kāpēc Jūs paņēmāt taksometru? Wa--om --t - ’n-taxi gen---? W_____ h__ u ’_ t___ g______ W-a-o- h-t u ’- t-x- g-n-e-? ---------------------------- Waarom het u ’n taxi geneem? 0
No kurienes jūs atnācāt? W---v---a-n h-t-- ge-om? W__________ h__ u g_____ W-a-v-n-a-n h-t u g-k-m- ------------------------ Waarvandaan het u gekom? 0
Uz kurieni jūs aizgājāt? Wa--heen h-t u-gega--? W_______ h__ u g______ W-a-h-e- h-t u g-g-a-? ---------------------- Waarheen het u gegaan? 0
Kur Jūs bijāt? Waar w-s u-----es? W___ w__ u g______ W-a- w-s u g-w-e-? ------------------ Waar was u gewees? 0
Kam tu palīdzēji? Wi---et--y-gehe-p? W__ h__ j_ g______ W-e h-t j- g-h-l-? ------------------ Wie het jy gehelp? 0
Kam tu rakstīji? (-i-)--ie-he---y -e-kry-? (____ w__ h__ j_ g_______ (-i-) w-e h-t j- g-s-r-f- ------------------------- (Vir) wie het jy geskryf? 0
Kam tu atbildēji? W-e --t -- g--n-woord? W__ h__ j_ g__________ W-e h-t j- g-a-t-o-r-? ---------------------- Wie het jy geantwoord? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + afrikāņu (1-100) MP3 afrikāņu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Divvalodība uzlabo dzirdi

Cilvēkiem, kuri ir divvalodīgi, ir labāka dzirde. Viņi var atšķirt dažādas skaņas daudz smalkāk. Pie tādā slēdziena nonākuši amerikāņu pētnieki. Pētnieki pārbaudīja vairākus tīņus. Daļa no testa subjektiem uzauguši divvalodīgā vidē. Šie tīņi runāja gan angliski, gan spāniski. Pārējie testa subjekti runaja tikai angliski. Jauniešiem bija jāklausas noteikta zilbe. Ta bija zilbe ‘da’. Ta neattiecās uz nevienu no valodām. Testa subjekti klausjās zilbi izmantojot austiņas. Tajā pašā laikā, ar elektrodiem tika mērīta viņu smadzeņu darbība. Pēc šī testa, jauniešiem bija jāklausas zilbe atkārtoti. Bet šajā reizē bez zilbes vēl bija fona trokšņi. Tās bija vairākas balsis, kas teica bezjēdzīgus teikumus. Divvalodīgie jauniešiem stingri reaģēja uz zilbi. Viņu smadzenes bija aktīvas. Viņi varēja atpazīt zilbi gan bez, gan ar fona trokšņiem. Vienvalodīgajiem jauniešiem negāja tik labi. Viņu dzirde nebija tik laba kā divvalodīgajiem testa subjektiem. Testa rezultāti pārsteidza pētniekus. Līdz šim bija zināms, ka muzikantiem ir īpaši laba dzirde. Bet izrādas, ka arī divvalodība trenē dzirdi. Divvalodīgi cilvēki pastāvīgi saskaras ar dažādām skaņām. Tādēļ to smadzenēm jaattīsta jaunas spējas. Tās mācas kā atšķirt dažādus lingvistiskus kairinājumus. Pētnieki tagad izmeklē, ka valoda ietekmē mūsu smadzenes. Iespejams, ka dzirde uzlabojas arī tad, kad apgūstam valodu vēlākos gados..