Sarunvārdnīca

lv vajadzēt – gribēt   »   af nodig het – wil

69 [sešdesmit deviņi]

vajadzēt – gribēt

vajadzēt – gribēt

69 [nege en sestig]

nodig het – wil

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu afrikāņu Spēlēt Vairāk
Man vajag gultu. Ek --- -n --- -od--. Ek het ’n bed nodig. E- h-t ’- b-d n-d-g- -------------------- Ek het ’n bed nodig. 0
Es gribu gulēt. Ek w-l---aap. Ek wil slaap. E- w-l s-a-p- ------------- Ek wil slaap. 0
Vai te ir gulta? Is --e- ’n-b-d? Is hier ’n bed? I- h-e- ’- b-d- --------------- Is hier ’n bed? 0
Man vajag lampu. E----- -- lamp -o-ig. Ek het ’n lamp nodig. E- h-t ’- l-m- n-d-g- --------------------- Ek het ’n lamp nodig. 0
Es gribu lasīt. E---il----s. Ek wil lees. E- w-l l-e-. ------------ Ek wil lees. 0
Vai te ir lampa? Is -----’- -a-p? Is hier ’n lamp? I- h-e- ’- l-m-? ---------------- Is hier ’n lamp? 0
Man vajag telefonu. Ek h-t-’n tel---on-n-d-g. Ek het ’n telefoon nodig. E- h-t ’- t-l-f-o- n-d-g- ------------------------- Ek het ’n telefoon nodig. 0
Es gribu piezvanīt. Ek-w-- --l. Ek wil bel. E- w-l b-l- ----------- Ek wil bel. 0
Vai te ir telefons? Is hie- ’---e--f--n? Is hier ’n telefoon? I- h-e- ’- t-l-f-o-? -------------------- Is hier ’n telefoon? 0
Man vajag fotoaparātu. Ek---t-’--kam-r--n-d--. Ek het ’n kamera nodig. E- h-t ’- k-m-r- n-d-g- ----------------------- Ek het ’n kamera nodig. 0
Es gribu fotografēt. E- wi- fo---s ne--. Ek wil foto‘s neem. E- w-l f-t-‘- n-e-. ------------------- Ek wil foto‘s neem. 0
Vai te ir fotoaparāts? Is -ie--’--ka-e--? Is hier ’n kamera? I- h-e- ’- k-m-r-? ------------------ Is hier ’n kamera? 0
Man vajag datoru. Ek h-t ------e---r -o---. Ek het ’n rekenaar nodig. E- h-t ’- r-k-n-a- n-d-g- ------------------------- Ek het ’n rekenaar nodig. 0
Es gribu nosūtīt e-pasta vēstuli. Ek-w-- ----------t---. Ek wil ’n e-pos stuur. E- w-l ’- e-p-s s-u-r- ---------------------- Ek wil ’n e-pos stuur. 0
Vai te ir dators? I- --er----re----a-? Is hier ’n rekenaar? I- h-e- ’- r-k-n-a-? -------------------- Is hier ’n rekenaar? 0
Man vajag pildspalvu. Ek he-----p-- -od--. Ek het ’n pen nodig. E- h-t ’- p-n n-d-g- -------------------- Ek het ’n pen nodig. 0
Es gribu kaut ko uzrakstīt. E- --l-i-ts s-ry-. Ek wil iets skryf. E- w-l i-t- s-r-f- ------------------ Ek wil iets skryf. 0
Vai te ir papīra lapa un pildspalva? Is-hi-- -----ad -ap-e--e- ’n-pen? Is hier ’n blad papier en ’n pen? I- h-e- ’- b-a- p-p-e- e- ’- p-n- --------------------------------- Is hier ’n blad papier en ’n pen? 0

Mašīntulkotājs

Cilvēkam, kurš vēlas, lai tam tiek iztulkots teksts, jāmaksā liela nauda. Profesionāli tulki vai tulkotāji ir dārgi. Neskatoties uz to, pieaug nepieciešamība saprast vēl vienu valodu. Datorzinātnieki un datoru valodnieki vēlas atrisināt šo problēmu. Viņi kādu laiku ir strādājuši pie tulkošanas rīka attīštīšanas. Šodien ir sastopamas daudz un dažādas programmas. Bet parasti mašīntulkošana nav kvalitatīva. Un programmētāji nav pie tā vainīgi! Valodas ir ļoti sareģītas konstrukcijas. Savukārt, datori balstās uz vienkāršiem matemātiskiem principiem. Tādēļ tie ne vienmēr apstrādā valodu pareizi. Tulkošanas programmai jaapgūst valoda pilnībā. Lai to paveiktu, ekspertiem jāiemāca tām tūkstošiem vārdu un likumu. Tas ir praktiski neiespējami. Datoram vieglāk ir atkost ciparus. Tam tas tiešām padodas! Dators var atrisināt bieži sastopamas kombinācijas. Tas atpazīst, piemēram, kuri vārdi bieži atrodas līdzās viens otram. Tamdēļ, tam jādod teksti dažādās valodās. Tā tas apgūšt katras valodas tipiskās iezīmes. Šāda statistiskā metode uzlabos automātisko tulkošanu. Lai gan, datori nevar aizvietot cilvēkus. Neviena mašīna nevar atdarināt cilvēka smadzenes, kad runa iet par valodām. Tādēļ tulkiem un tulkotājiem vēl ilgi būs darbs! Nākotnē, noteikti, vienkāršus tekstus varēs iztulkot dators. Savukārt, dziesmām, dzejai un literatūrai nepieciešams dzīvs elements. Cilvēka valodas izjūta liek tiem uzplaukt. Un tas ir labi, kā ir…