Sarunvārdnīca

lv Pagātne 2   »   af Verlede tyd 2

82 [astoņdesmit divi]

Pagātne 2

Pagātne 2

82 [twee en tagtig]

Verlede tyd 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu afrikāņu Spēlēt Vairāk
Vai tev bija jāizsauc ātrā palīdzība? Moes -y -n-am-ulan----l? M___ j_ ’_ a_______ b___ M-e- j- ’- a-b-l-n- b-l- ------------------------ Moes jy ’n ambulans bel? 0
Vai tev bija jāizsauc ārsts? Mo-s-jy di- d-k-er ---? M___ j_ d__ d_____ b___ M-e- j- d-e d-k-e- b-l- ----------------------- Moes jy die dokter bel? 0
Vai tev bija jāizsauc policija? Moes--- di--poli-i- b--? M___ j_ d__ p______ b___ M-e- j- d-e p-l-s-e b-l- ------------------------ Moes jy die polisie bel? 0
Vai Jums ir telefona numurs? Tikko vēl bija. H---u-die t--e---n-omm-r---- he--dit -e-nou-n-- g-h-d. H__ u d__ t______________ E_ h__ d__ n_____ n__ g_____ H-t u d-e t-l-f-o-n-m-e-? E- h-t d-t n-t-o- n-g g-h-d- ------------------------------------------------------ Het u die telefoonnommer? Ek het dit netnou nog gehad. 0
Vai Jums ir adrese? Tikko vēl bija. Het----i--adr--?--k-he----t ---n---n-- ---a-. H__ u d__ a_____ E_ h__ d__ n_____ n__ g_____ H-t u d-e a-r-s- E- h-t d-t n-t-o- n-g g-h-d- --------------------------------------------- Het u die adres? Ek het dit netnou nog gehad. 0
Vai Jums ir pilsētas plāns? Tikko vēl bija. H-t-- die --a-skaa--- -k-h-t----------u-n-g--ehad. H__ u d__ s__________ E_ h__ d__ n_____ n__ g_____ H-t u d-e s-a-s-a-r-? E- h-t d-t n-t-o- n-g g-h-d- -------------------------------------------------- Het u die stadskaart? Ek het dit netnou nog gehad. 0
Vai viņš atnāca laikā? Viņš nevarēja atnākt laikā. Het-hy ---yds -e---?-Hy-k---nie-b--yd---o--ni-. H__ h_ b_____ g_____ H_ k__ n__ b_____ k__ n___ H-t h- b-t-d- g-k-m- H- k-n n-e b-t-d- k-m n-e- ----------------------------------------------- Het hy betyds gekom? Hy kon nie betyds kom nie. 0
Vai viņš atrada ceļu? Viņš nevarēja atrast ceļu. Het-h- d-e --g-ge----- -y-ko--n-e-di----- v--- --e. H__ h_ d__ w__ g______ H_ k__ n__ d__ w__ v___ n___ H-t h- d-e w-g g-v-n-? H- k-n n-e d-e w-g v-n- n-e- --------------------------------------------------- Het hy die weg gevind? Hy kon nie die weg vind nie. 0
Vai viņš tevi saprata? Viņš nevarēja mani saprast. Het -y -o- ---s---n?-Hy-k-- -- --e ver-taan---e. H__ h_ j__ v________ H_ k__ m_ n__ v_______ n___ H-t h- j-u v-r-t-a-? H- k-n m- n-e v-r-t-a- n-e- ------------------------------------------------ Het hy jou verstaan? Hy kon my nie verstaan nie. 0
Kāpēc tu nevarēji atnākt laikā? W-a--- k-n j---i--b----s---m--ie? W_____ k__ j_ n__ b_____ k__ n___ W-a-o- k-n j- n-e b-t-d- k-m n-e- --------------------------------- Waarom kon jy nie betyds kom nie? 0
Kāpēc tu nevarēji atrast ceļu? W-a--- -on--y --e di- -e-----d -i-? W_____ k__ j_ n__ d__ w__ v___ n___ W-a-o- k-n j- n-e d-e w-g v-n- n-e- ----------------------------------- Waarom kon jy nie die weg vind nie? 0
Kāpēc tu nevarēji viņu sprast? Wa-ro- k-n jy-hom--i--v-r-t-a- --e? W_____ k__ j_ h__ n__ v_______ n___ W-a-o- k-n j- h-m n-e v-r-t-a- n-e- ----------------------------------- Waarom kon jy hom nie verstaan nie? 0
Es nevarēju atnākt laikā, jo nenāca autobuss. E- --n --e be---s we----i-- --dat -aar--i-----b-s was ni-. E_ k__ n__ b_____ w___ n___ o____ d___ n__ ’_ b__ w__ n___ E- k-n n-e b-t-d- w-e- n-e- o-d-t d-a- n-e ’- b-s w-s n-e- ---------------------------------------------------------- Ek kon nie betyds wees nie, omdat daar nie ’n bus was nie. 0
Es nevarēju atrast ceļu, jo man nebija pilsētas plāna. Ek-kon--ie-d-- weg v--- -ie, -md-- ek-n-e -n---ar- --ha- he- --e. E_ k__ n__ d__ w__ v___ n___ o____ e_ n__ ’_ k____ g____ h__ n___ E- k-n n-e d-e w-g v-n- n-e- o-d-t e- n-e ’- k-a-t g-h-d h-t n-e- ----------------------------------------------------------------- Ek kon nie die weg vind nie, omdat ek nie ’n kaart gehad het nie. 0
Es nevarēju viņu saprast, jo mūzika bija tik skaļa. E- -o- h-m-n-e -er------ni--om--t-d-- ---i-- -o--ard----. E_ k__ h__ n__ v_______ n__ o____ d__ m_____ s_ h___ w___ E- k-n h-m n-e v-r-t-a- n-e o-d-t d-e m-s-e- s- h-r- w-s- --------------------------------------------------------- Ek kon hom nie verstaan nie omdat die musiek so hard was. 0
Man bija jāņem taksometrs. Ek -o-- ’--t----nee-. E_ m___ ’_ t___ n____ E- m-e- ’- t-x- n-e-. --------------------- Ek moes ’n taxi neem. 0
Man bija jānopērk pilsētas plāns. Ek moes ’- st---ka--t --o-. E_ m___ ’_ s_________ k____ E- m-e- ’- s-a-s-a-r- k-o-. --------------------------- Ek moes ’n stadskaart koop. 0
Man bija jāizslēdz radio. Ek-moe---i--r-d-- af-----l. E_ m___ d__ r____ a________ E- m-e- d-e r-d-o a-s-a-e-. --------------------------- Ek moes die radio afskakel. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + afrikāņu (1-100) MP3 afrikāņu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Svešvalodas labāk apgūt ārzemēs!

Pieaugušajiem nav tik viegli iemācīties valodu kā bērniem. Viņu smadzenes ir pilnībā attīstījušās. Tādēļ tās vairs nevar tik labi izveidot jaunas atiņas sistēmas. Bet arī pieaugušais var iemācīties svešvalodu ļoti labi. Lai to paveiktu, viņam ir jādodas uz valsti, kurā šo valodu izmanto. Svešvalodu jo īpaši efektīvi ir iemācīties ārzemēs. Jebkurš, kurš ir bijis valodas brīvdienās, to apstiprinās. Iemācīties valodu vislabāk var tad, kad atrodas valodas dabiskajā vidē. Jauns pētījums ir nonācis pie interesantiem rezultātiem. Tas parāda, ka cilvēks apgūst valodu ārzemēs savādāk. Smadzenes apstrādā svešvalodu tāpat kā dzimto. Pētnieki ir ilgi domājuši, ka pastāv dažādi mācīšanās procesi. Un šķiet, ka šis eksperiments ir to pierādījis. Grupai testa subjektu bija jāapgūst mākslīgi veidota valoda. Daži testa subjekti apmeklēja parastus valodu kursus. Citi mācījās neīstā ārzemju situācijā. Šiem testa subjektiem bija jāiemācas orientēties ārvalstu uzstādījumos. Visi, ar kuriem tie sazinājās, runāja jaunajā valodā. Visi, ar kuriem tie kontaktējās, runāja jaunajā valodā. Tie piederēja pie nepazīstamas runātāju kopienas. Tādēļ viņi bija spiesti iemācīties ātri jauno valodu. Pēc kāda laika testa subjekti tika pārbaudīti. Abas grupas uzrādīja labu jaunās valodas zināšanu līmeni. Bet to smadzenes apstrādāja svešvalodu dažādi. Tie, kuri mācījās ‘ārzemēs’ uzrādīja satriecošu smadzeņu darbību. To smadzenes apstrādāja svešvalodas gramatiku, kā to dzimtās valodas gramatiku. Tāds pats mehānisms tika identificēts dzimtajā valodā runājošajiem. Valodu brīvdienas ir pati jaukākais un efektīvākais mācīšanās veids.