Sarunvārdnīca

lv Veikalā   »   af In die afdelingswinkel

52 [piecdesmit divi]

Veikalā

Veikalā

52 [twee en vyftig]

In die afdelingswinkel

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu afrikāņu Spēlēt Vairāk
Vai aiziesim uz tirdzniecības namu? G--- --s -a -i----de---gsw--k-----e? G___ o__ n_ d__ a______________ t___ G-a- o-s n- d-e a-d-l-n-s-i-k-l t-e- ------------------------------------ Gaan ons na die afdelingswinkel toe? 0
Man jāiepērkas. Ek --et ga-- in-o-ie--d-en. E_ m___ g___ i_______ d____ E- m-e- g-a- i-k-p-e- d-e-. --------------------------- Ek moet gaan inkopies doen. 0
Es gribu veikt lielus pirkumus. Ek wil-ba-- --ko--e- ---p. E_ w__ b___ i_______ k____ E- w-l b-i- i-k-p-e- k-o-. -------------------------- Ek wil baie inkopies koop. 0
Kur ir kancelejas preces? Wa----s -ie-kantoo-b-n-d------? W___ i_ d__ k__________________ W-a- i- d-e k-n-o-r-e-o-i-h-d-? ------------------------------- Waar is die kantoorbenodighede? 0
Man vajag aploksnes un vēstuļu papīru. E- h-- ko-vert-----brie--api-r--o---. E_ h__ k_______ e_ b__________ n_____ E- h-t k-e-e-t- e- b-i-f-a-i-r n-d-g- ------------------------------------- Ek het koeverte en briefpapier nodig. 0
Man vajag pildspalvas un flomasterus. E-------alpu---e--e e- k--- ---ne-n---g. E_ h__ b___________ e_ k___ p____ n_____ E- h-t b-l-u-t-e-n- e- k-k- p-n-e n-d-g- ---------------------------------------- Ek het balpuntpenne en koki penne nodig. 0
Kur ir mēbeles? W-----s--ie-meu----? W___ i_ d__ m_______ W-a- i- d-e m-u-e-s- -------------------- Waar is die meubels? 0
Man vajag skapi un kumodi. E----t ---k-- e------a--kas-nod-g. E_ h__ ’_ k__ e_ ’_ l______ n_____ E- h-t ’- k-s e- ’- l-a-k-s n-d-g- ---------------------------------- Ek het ’n kas en ’n laaikas nodig. 0
Man vajag rakstāmgaldu un plauktu. Ek het ’n -e-sen----e- ’n--o-krak--o-i-. E_ h__ ’_ l________ e_ ’_ b______ n_____ E- h-t ’- l-s-e-a-r e- ’- b-e-r-k n-d-g- ---------------------------------------- Ek het ’n lessenaar en ’n boekrak nodig. 0
Kur ir rotaļlietas? Waa- -s die s-eelgo-d? W___ i_ d__ s_________ W-a- i- d-e s-e-l-o-d- ---------------------- Waar is die speelgoed? 0
Man vajag lelli un rotaļu lācīti. Ek -e- ’n-p-p-e- te---ebe------ig. E_ h__ ’_ p__ e_ t_________ n_____ E- h-t ’- p-p e- t-d-i-b-e- n-d-g- ---------------------------------- Ek het ’n pop en teddiebeer nodig. 0
Man vajag futbolbumbu un šahu. Ek-het ---s-k-e-b-l--- ’n--k-akst-l-no-i-. E_ h__ ’_ s________ e_ ’_ s________ n_____ E- h-t ’- s-k-e-b-l e- ’- s-a-k-t-l n-d-g- ------------------------------------------ Ek het ’n sokkerbal en ’n skaakstel nodig. 0
Kur ir darba rīki? Waar -- d-e geree-skap? W___ i_ d__ g__________ W-a- i- d-e g-r-e-s-a-? ----------------------- Waar is die gereedskap? 0
Man vajag āmuru un stangas. Ek-h---’- ----e---n ’n------nod-g. E_ h__ ’_ h_____ e_ ’_ t___ n_____ E- h-t ’- h-m-e- e- ’- t-n- n-d-g- ---------------------------------- Ek het ’n hammer en ’n tang nodig. 0
Man vajag urbi un skrūvgriezi. E- --t -n---or e- -n s---e-e-ra--e--nod--. E_ h__ ’_ b___ e_ ’_ s_____________ n_____ E- h-t ’- b-o- e- ’- s-r-e-e-r-a-e- n-d-g- ------------------------------------------ Ek het ’n boor en ’n skroewedraaier nodig. 0
Kur ir rotaslietas? Wa---i------j---l--rs-ar-? W___ i_ d__ j_____________ W-a- i- d-e j-w-l-e-s-a-e- -------------------------- Waar is die juweliersware? 0
Man vajag ķēdīti un rokassprādzi. Ek-h-- -- ha-ssnoer--n-’- -rm--n- --dig. E_ h__ ’_ h________ e_ ’_ a______ n_____ E- h-t ’- h-l-s-o-r e- ’- a-m-a-d n-d-g- ---------------------------------------- Ek het ’n halssnoer en ’n armband nodig. 0
Man vajag gredzenu un auskarus. Ek-het ’---i-g----oor-e--e--od-g. E_ h__ ’_ r___ e_ o_______ n_____ E- h-t ’- r-n- e- o-r-e-l- n-d-g- --------------------------------- Ek het ’n ring en oorbelle nodig. 0

Sievietes valodniecībā ir vairāk apdāvinātas nekā vīrieši!

Sievietes ir tikpat inteliģentas kā vīrieši. Vidēji, abiem ir vienāds intelekta koeficents. Lai gan dzimumu kompetence atšķiras. Piemēram, vīsieši domā trīs dimensijās labāk. Viņi arī labāk atrisina matemātiskos problēmas. Sievietēm, no otras puses, ir labāka atmiņa. Un viņas labāk apgūst valodas. Sievietes pieļauj mazāk pareizraksību un gramatisko kļūdu. Viņām ir arī plašāks vārdu krājums un viņas lasa tekošāk. Un tādēļ, viņas iegūst labākus rezultātus valodu pārbaudījumos. Iemeslas, kādēļ sievietēm labāk padodas valodas, rodams smadzenēs. Vīriešu un sieviešu smadzenes ir atšķirīgi izveidotas. Kreisā smadzeņu puslode atbild par valodām. Šis rajons atbild par valodnieciskajiem procesiem. Neskatoties uz to, sievietes izmanto abas smadzeņu puslodes, apstrādājot valodu. Bez tam, abas smadzeņu puslodes spēj labāk apmainīties ar idejām. Sieviešu smadzenes ir aktīvākas valodas apstrādē. Un sievietes var apstrādāt valodu efektīvāk. Kā smadzenes atšķiras, vēl nav zināms. Daži zinātnieki uzskata, ka tie ir bioloģiski iemesli. Sieviešu un vīriešu gēni ietekmē smadzeņu attīstību. Sievietes un vīrieši ir tādi, kādi tie ir, hormonu dēļ. Citi saka, ka to ietekmē audzināšana vai attīstība. Jo ar meitenēm vairāk runā, un tām vairāk lasa priekšā. Zēni, savukārt, vairāk saņem tehniskas rotaļlietas. Tad ir iespējams, ka mūsu smadzenes veido apkārtējā vide. Kaut gan, noteiktas atšķirības pastāv visā pasaulē. Un bērnus katrā kultūrā audzina atšķirīgi…