Sarunvārdnīca

lv kaut ko pamatot 3   »   af iets regverdig 3

77 [septiņdesmit septiņi]

kaut ko pamatot 3

kaut ko pamatot 3

77 [sewe en sewentig]

iets regverdig 3

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu afrikāņu Spēlēt Vairāk
Kāpēc Jūs neēdat torti? W-arom--et ----- di--k-ek --e? W_____ e__ u n__ d__ k___ n___ W-a-o- e-t u n-e d-e k-e- n-e- ------------------------------ Waarom eet u nie die koek nie? 0
Man jāsamazina svars. E-----t-g-w----erloor. E_ m___ g____ v_______ E- m-e- g-w-g v-r-o-r- ---------------------- Ek moet gewig verloor. 0
Es neēdu, jo man jāsamazina svars. Ek-eet--it-ni- o-d---e--g-w-- -o-t -e--o--. E_ e__ d__ n__ o____ e_ g____ m___ v_______ E- e-t d-t n-e o-d-t e- g-w-g m-e- v-r-o-r- ------------------------------------------- Ek eet dit nie omdat ek gewig moet verloor. 0
Kāpēc Jūs nedzerat alu? Waar-- drink-u--i--die --e- n-e? W_____ d____ u n__ d__ b___ n___ W-a-o- d-i-k u n-e d-e b-e- n-e- -------------------------------- Waarom drink u nie die bier nie? 0
Man vēl jābrauc. E--moet n-g b-stu--. E_ m___ n__ b_______ E- m-e- n-g b-s-u-r- -------------------- Ek moet nog bestuur. 0
Es to nedzeru, jo man vēl jābrauc. Ek--rin--dit--i- ---at -k-nog----t--estu--. E_ d____ d__ n__ o____ e_ n__ m___ b_______ E- d-i-k d-t n-e o-d-t e- n-g m-e- b-s-u-r- ------------------------------------------- Ek drink dit nie omdat ek nog moet bestuur. 0
Kāpēc tu nedzer kafiju? Waa-om-dr--- j- n-- di- k---i---ie? W_____ d____ j_ n__ d__ k_____ n___ W-a-o- d-i-k j- n-e d-e k-f-i- n-e- ----------------------------------- Waarom drink jy nie die koffie nie? 0
Tā ir auksta. Dit -s-k---. D__ i_ k____ D-t i- k-u-. ------------ Dit is koud. 0
Es to nedzeru, jo tā ir auksta. E- dr-nk -it n-------t-d-t k-ud is. E_ d____ d__ n__ o____ d__ k___ i__ E- d-i-k d-t n-e o-d-t d-t k-u- i-. ----------------------------------- Ek drink dit nie omdat dit koud is. 0
Kāpēc tu nedzer tēju? Waa--------k -y--i- --e-tee-n-e? W_____ d____ j_ n__ d__ t__ n___ W-a-o- d-i-k j- n-e d-e t-e n-e- -------------------------------- Waarom drink jy nie die tee nie? 0
Man nav cukura. E- -et -i---u---r-ni-. E_ h__ n__ s_____ n___ E- h-t n-e s-i-e- n-e- ---------------------- Ek het nie suiker nie. 0
Es to nedzeru, jo man nav cukura. Ek d---k---t n-- -mdat--k -ie-su-ke----t nie. E_ d____ d__ n__ o____ e_ n__ s_____ h__ n___ E- d-i-k d-t n-e o-d-t e- n-e s-i-e- h-t n-e- --------------------------------------------- Ek drink dit nie omdat ek nie suiker het nie. 0
Kāpēc Jūs neēdat zupu? W-arom eet-----------s----ie? W_____ e__ u n__ d__ s__ n___ W-a-o- e-t u n-e d-e s-p n-e- ----------------------------- Waarom eet u nie die sop nie? 0
Es to nepasūtīju. E- h-t------i- be-t----i-. E_ h__ d__ n__ b_____ n___ E- h-t d-t n-e b-s-e- n-e- -------------------------- Ek het dit nie bestel nie. 0
Es to neēdu, jo nepasūtīju. E- eet-di- -i---mdat -k --------b-s----he- n-e. E_ e__ d__ n__ o____ e_ d__ n__ b_____ h__ n___ E- e-t d-t n-e o-d-t e- d-t n-e b-s-e- h-t n-e- ----------------------------------------------- Ek eet dit nie omdat ek dit nie bestel het nie. 0
Kāpēc Jūs neēdat gaļu? Waa-o- eet-- ------e--l-is--ie? W_____ e__ u n__ d__ v____ n___ W-a-o- e-t u n-e d-e v-e-s n-e- ------------------------------- Waarom eet u nie die vleis nie? 0
Es esmu veģetāriete. Ek -s-’--v---ta-ië-. E_ i_ ’_ v__________ E- i- ’- v-g-t-r-ë-. -------------------- Ek is ’n vegetariër. 0
Es to neēdu, jo esmu veģetāriete. Ek ----d-t -i--omd----k-’--veg--a---r is. E_ e__ d__ n__ o____ e_ ’_ v_________ i__ E- e-t d-t n-e o-d-t e- ’- v-g-t-r-ë- i-. ----------------------------------------- Ek eet dit nie omdat ek ’n vegetariër is. 0

Žesti palīdz apgūt leksiku

Kad mēs apgūstam leksiku, mūsu smadzenēm ir daudz darba. Tām ir jāsaglabā katrs jaunais vārds. Bet Jūs varat atbalstīt savas smadzenes mācoties. Tas tiek panāgts ar žestu palīdzību. Žesti palīdz mūsu atmiņai. Tā var labāk iegaumēt vārdus, ja tā vienlaicīgi apstrādā žestus. Pētījums to ir skaidri pierādījis. Pētnieki lika testa subjektiem apgūt leksiku. Šie vārdi patiesībā neeksistēja. Tie piederēja pie mākslīgi veidotas valodas. Dažus vārdus testa subjektiem iemācīja ar žestiem. Viņi ne tikai dzirdēja vai izlasīja vārdus. Izmantojot žestus, viņi atdarināja arī vārdu nozīmi. Kamēr viņi mācījās, tika mērīta testa subjektu smadzeņu darbība. Šī procesa laikā, pētnieki ieguva interesantu atklājumu. Kad vārdus apguva ar kustībām, vairāki smadzeņu rajoni bija aktīvi. Papildus runas centram arī sensomotorais rajons uzrāda aktivitāti. Šī papildus aktivitāte ietekmē mūsu atmiņu. Mācoties ar žestiem veidojas sarežģītas tīklojumu formas. Šie tīkli saglabā vārdus vairākās vietās smadzenēs. Leksika šādā veidā tiek efektīvāk apstrādāta. Kad mēs vēlamies izmantot noteiktu vārdus, mūsu smadzenes to ātri uzmeklē. Tie ir arī labāk saglabāti. Svarīgi, lai žesti ir saistīti ar vārdiem. Mūsu smadzenes atpazīst, ka žests nesader ar vārdu. Jaunie atradumi novestu pie jaunas mācīšanas metodes. Indivīdi, kas nezin daudz par valodām, bieži mācas lēnām. Iespējams viņi apgūs ātrāk, ja atdarinās vārdus ar žestiem…